Latviešu valodā medicīniski korekts un dabisks šī jēdziena nosaukums ir **Sirdsklauves**.

Sirdsdarbības pārrāvumi ir īpaša sajūta, kad cilvēks izjūt neparastus sirds sitienus. Šie pārrāvumi var izpausties gan kā īslaicīgi, gan kā pastāvīgi un neregulāri sirdsdarbības ritma traucējumi. Parasti šādi simptomi nerada būtiskus draudus veselībai, tomēr reizēm tie liecina par nopietnākām sirds problēmām. Bieži vien cilvēki vēršas pie ārsta tieši sirdsdarbības pārrāvumu dēļ, un katru gadu to dara vairāk nekā 16% pacientu, kas akcentē sirds veselības nozīmīgumu un regulāras aprūpes nepieciešamību.

Kas ir sirdsdarbības pārrāvumi un kādi ir to simptomi

Sirdsdarbības pārrāvumi, kurus pazīst arī kā neregulāru sirdspukstu vai trīcošu pulsu, ir viens no biežākajiem sirds ritma traucējumiem. Šie simptomi var rasties dažāda vecuma cilvēkiem, tajā skaitā bērniem un pieaugušajiem. Lielākoties tie tiek uztverti kā pārejoši un nekaitīgi veselam cilvēkam.

Tipiskākās sirdsdarbības pārrāvumu pazīmes

• Paātrināts sirdsdarbības ritms
• Izjūtami neregulāri vai izlaisti sirds sitieni
• Pastiprināts vai pēkšņi parādījies elpas trūkums pēc mērenas fiziskas slodzes
• Neregulārs pulss

Kā atpazīt bīstamus simptomus

Daži no sirdsdarbības pārrāvumu simptomiem var būt bīstami un pieprasa tūlītēju medicīnisku palīdzību. Šie simptomi ietver:

• Reiboņus
• Vājuma sajūtu
• Apdullumu
• Ģīboni
• Samaņas zudumu
• Apjukumu
• Elpošanas grūtības
• Pārlieku svīšanu
• Sāpes krūtīs, rokās, kaklā, žoklī vai plecu joslā
• Vairāk nekā 100 sirdspuksti minūtē miera stāvoklī

Šādi simptomi var norādīt uz nopietniem sirds veselības traucējumiem un prasa nekavējošu ārsta konsultāciju.

Biežākie sirdsdarbības pārrāvumu cēloņi

Sirdsdarbības traucējumus var provocēt dažādi faktori, īpaši tie, kas saistīti ar dzīvesveidu. Piemēram, pārmērīga kofeīna vai alkohola lietošana, smēķēšana, nepietiekams miegs un organisma atūdeņošanās. Emocionāli faktori – stress, trauksme, bailes un panikas lēkmes – arī var izraisīt pārrāvumus. Tāpat noteiktas zāles un psihoaktīvās vielas pastiprina sirdsdarbības frekvences izmaiņas. Cēlonis var būt arī sirds saslimšanas, piemēram, aritmijas vai sirds mazspēja.

• Hormonālas izmaiņas, piemēram, palielināta vairogdziedzera aktivitāte, var radīt sirdsdarbības pārrāvumus.
• Elektrolītu līdzsvara traucējumi, pazemināts skābekļa līmenis asinīs un anēmija ir vēl citi iespējamie iemesli.
• Sirds ritms var tikt traucēts arī iedzimtu vai iegūtu sirds slimību, neārstētas vai nepietiekami kontrolētas asinsspiediena paaugstināšanās, vairogdziedzera darbības nosprostošanās vai elektrolītu nelīdzsvara dēļ organismā.

Jāievēro – sirdsdarbības pārrāvumu intensitāte un to izpausmes apstākļi var palīdzēt noteikt precīzu cēloni un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.

Dzīvesveida ietekme uz sirds ritmu

Mūsu ikdienas ieradumiem ir būtiska nozīme sirds veselībā. Regulāra kofeīnu vai alkoholu saturošu dzērienu lietošana, ilglaicīgs stress un nepietiekams miegs var radīt sirdsdarbības traucējumus.

Kofeīna un alkohola ietekme

Enerģijas dzērieni ar kofeīnu pastiprina sirdsdarbības pārrāvumu risku, tādēļ šo produktu lietošana būtu jākontrolē. Alkohols var izprovocēt aritmiju, īpaši priekškambaru mirdzēšanu, un negatīvi ietekmēt sirds funkcionēšanu.

Stresa un miega trūkuma nozīme

• Pastāvīgs stress pastiprina sirdsdarbības pārrāvumus un veicina sirds ritma traucējumus.
• Arī miega trūkums ietekmē sirdsdarbības stabilitāti. Kvalitatīvs miegs ir būtisks sirds veselībai.

Lai samazinātu sirdsdarbības pārrāvumus, vēlams ievērot relaksācijas metodes – regulāras fiziskās aktivitātes, elpošanas vingrinājumus, jogu, tai chi vai meditāciju. Šīs aktivitātes palīdz samazināt stresa un trauksmes ietekmi uz organismu.

Medicīniskie sirdsdarbības pārrāvumu iemesli

Sirdsdarbības pārrāvumus nereti izraisa medicīniskas problēmas. To izcelsme var būt dažādas sirds slimības, piemēram, aritmija. Arī priekškambaru mirdzēšana, sirds vārstuļu nepietiekamība vai citas sirds muskuļa patoloģijas ir izplatīti iemesli. Hormonālās izmaiņas, piemēram, grūtniecība vai menopauze, kā arī pastiprināta vairogdziedzera funkcija, drudzis, miega apnoja, elektrolītu traucējumi, zems skābekļa vai oglekļa dioksīda līmenis asinīs, ievērojams asins zudums, anēmija un hipoglikēmija var provocēt šos simptomus.

• Pārmērīgs stress un trauksme ir viens no biežākajiem sirdsdarbības pārrāvumu cēloņiem.
• Aktīvas fiziskās slodzes, īpaši izturības treniņi, mēdz izraisīt pārejošus ritma traucējumus.
• Dažas zāles – piemēram, antibiotikas, inhalatoru medikamenti, antipsihotiskie līdzekļi vai pat parastie saaukstēšanās preparāti – var radīt sirdsdarbības pārrāvumus kā blakusparādību.
• Kaitīgi ieradumi – smēķēšana, alkohola vai narkotisko vielu lietošana – paaugstina asinsspiedienu un padara pulsu neregulāru.

Jāņem vērā – šie medicīniskie cēloņi var prasīt īpašu ārstēšanu. Ja rodas pastāvīgi sirdsdarbības pārrāvumi, jākonsultējas ar ārstu.

Sirds ritma traucējumi un aritmija

Sirds ritma traucējumi jeb aritmijas ir viena no biežāk sastopamām sirds patoloģijām un skar vairāk nekā 30 miljonus cilvēku visā pasaulē. Aritmijām raksturīgi gan paātrināti, gan palēnināti vai neregulāri sirdspuksti, kuru sekas var būtiski ietekmēt cilvēka veselību.

Priekškambaru mirdzēšanas ietekme

Priekškambaru mirdzēšana ir visbiežāk novērotā aritmijas forma. Šajā gadījumā priekškambaru muskuļu šķiedras vairs nesaraujas ritmiski, kā rezultātā palielinās trombu veidošanās risks asinīs, kas var kļūt par insulta vai miokarda infarkta cēloni. Priekškambaru mirdzēšanas simptomi ir izteikta, neregulāra sirdsdarbība, kas apdraud veselību.

Ekstrasistolu nozīme

Ekstrasistoles nozīmē papildu sirds kontrakcijas, kas var radīt sirdsdarbības pārrāvuma sajūtu. Lai gan atsevišķas ekstrasistoles reti liecina par nopietniem traucējumiem, ilgstoši sirds ritma traucējumi var palielināt nopietnu sirds slimību risku. Galvenie aritmiju riska faktori ir kofeīna un alkohola lietošana, stress, miega trūkums, kā arī hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai vairogdziedzera darbības traucējumi. Precīza diagnoze un savlaicīga ārstēšana prasa ārsta iesaisti.

Kad jāgriežas pie ārsta

Ja Jums jau ir diagnosticēta sirds slimība, nekavējoties jākonsultējas ar speciālistu. Pat ja nav zināmu sirds veselības traucējumu, nekavējoši jālūdz medicīniska palīdzība, ja sirdsdarbības pārrāvumi pavada tādi simptomi kā reibonis, vājums, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai rokās. Regulāri profilaktiskie izmeklējumi palīdz savlaicīgi atklāt sirds ritma traucējumus un ļauj ārstiem laicīgi uzsākt terapiju, tā pasargājot no sarežģījumiem un uzlabojot kopējo veselības stāvokli. Neērtības un sāpes krūtīs jāuztver nopietni, jo sirds veselības problēmas tiek uzskatītas par vienām no nopietnākajām. Kardiologi prognozē, ka pēc pandēmijas pieaugs pacientu skaits ar sirds un asinsvadu slimībām. Palielinoties piekļuvei veselības aprūpei, daļa pacientu izvēlas attālinātas konsultācijas, tomēr precīza diagnostika bez klātienes apskates ir sarežģīta. Svarīgi nekavēties ar vizīti pie ārsta, kurš var nozīmēt nepieciešamos izmeklējumus un izvēlēties piemērotu ārstēšanu.

Diagnostikas iespējas un izmeklējumi

Sirdsdarbības pārrāvumu cēloņus palīdz noteikt dažādi izmeklējumi. Asins analīzes ļauj izvērtēt hormonālo, elektrolītu un citu rādītāju līmeni, sniedzot ieskatu sirds funkcionēšanā.

Kardiogrammu un ultraskaņas nozīme

Elektrokardiogramma atklāj sirds elektrisko aktivitāti, savukārt sirds ultrasonogrāfija ļauj novērtēt orgāna uzbūvi un funkciju. Šīs pārbaudes palīdz diagnosticēt sirdsdarbības ritma traucējumus.

Asins analīžu loma

• Asins analīzēs pārbauda hormonu, elektrolītu un citu svarīgu vielu līmeni.
• Novirzes šajos rādītājos var liecināt par sirdsdarbības traucējumiem.
• Urīna analīzēs nosaka elektrolītu koncentrāciju, kas papildina kopējo ainu.

Izsmeļoši izmeklējumi ir nozīmīgi, lai noteiktu sirdsdarbības pārrāvumu cēloni. Regulāras kardiologa konsultācijas un veselības pārbaudes palīdz pasargāt sirds veselību.

Sirdsdarbības pārrāvumu ārstēšanas iespējas

Sirdsdarbības pārrāvumu ārstēšana nosaka konkrētais cēlonis. Ja nav medicīniskas pamatproblēmas, terapija ne vienmēr ir nepieciešama, bet simptomu mazināšanai var izmantot īpašas metodes. Kardiologs var nozīmēt medikamentus, piemēram, sirds darba palēnināšanai vai asins recēšanas kontrolei. Tiek pielietoti arī jauni tiešās iedarbības antikoagulanti vai varfarīns. Atsevišķos gadījumos nepieciešama elektroimpulsu terapija, kas tiek veikta ar vispārējo anestēziju, ja medikamenti nav pietiekami efektīvi vai nepieciešama ātra iedarbība. Ārstēšanā svarīgi ir ievērot speciālista norādījumus un regulāri pārbaudīt asins recēšanas parametrus, īpaši, ja lieto varfarīnu. Sirdsdarbības pārrāvumu mazināšanai iespējams izvēlēties arī dabiskus līdzekļus – ārstniecības augu tējas, vitamīnu maisījumus un uztura bagātinātājus sirds ritma līdzsvarošanai.