Laparoskopiskā herniorafija ir mazinvazīva ķirurģiska metode, kas paredzēta, lai labotu trūci caur vēdera dobumu, izmantojot tievu, elastīgu cauruli ar kameru un gaismas avotu. Šīs procedūras laikā ārsts atgriež izspiedušās zarnas vai vēdera orgānus sākotnējā stāvoklī. Laparoskopiskā herniorafija tiek pielietota, ja vēdera sienas vājuma, kompleksa spiediena vai ar vecumu saistītu muskuļu izmaiņu dēļ orgāni izspiežas cauri vēdera sienai, izraisot sāpes vēderā, vēdera pūšanos un iztaustāmu mezglu vietā, kur veidojas trūce. Ja trūci neārstē, iespējamas bīstamas sarežģījumi, piemēram, zarnu nosprostošanās. Laparoskopiskā herniorafija nodrošina pilnīgu izārstēšanos caur nelieliem griezumiem, ar minimālām sāpēm pēc operācijas, īsu uzturēšanos slimnīcā un ātru atgriešanos ikdienas aktivitātēs.
Kāpēc izvēlēties laparoskopisko herniorafiju?
Tradicionāla atklāta trūces operācija parasti prasa 3–10 centimetru griezumu atkarībā no trūces veida un vietas, kas palielina asiņu zudumu, audu bojājumu, rētu, sāpju, komplikāciju un ilgākas atveseļošanās risku gan slimnīcā, gan mājās. Laparoskopiskā herniorafija tiek veikta ar nelieliem griezumiem, kuros ievieto laparoskopu ar augstas izšķirtspējas kameru un optisko šķiedru gaismu. Ķirurgs operāciju kontrolē, skatoties monitora ekrānā reāllaikā. Šī metode nozīmē mazāku griezumu, mazāku asins zudumu, mazāku audu traumēšanu, mazāk sāpju un komplikāciju, īsākus rētu veidošanās riskus, tikai vienu līdz divu dienu uzturēšanos slimnīcā, un pacients var atsākt ierastas darbības apmēram pēc 1–2 nedēļām.
Kādas ir trūces pazīmes?
Trūces simptomi atkarīgi no trūces tipa:
- Cirkšņa trūce: veidojas vienreizējs veidojums cirksnī, kas izspiežas klepojot, šķaudot vai paceļot smagumus; sāpju var arī nebūt.
- Epigastriskā trūce: jūtams mezgliņš vēdera augšdaļā virs nabas, tas var būt viens vai vairāki.
- Nabas trūce: mezgls nabas apvidū, aptuveni 1–5 cm diametrā, vairāk saskatāms, kad cilvēks raud vai klepo, un samazinās guļot uz muguras.
- Hiatāla trūce: dedzināšana pakrūtē, sāpes krūtīs, skābes atvilnis, rīšanas grūtības, elpas trūkums sēžot vai guļot.
- Augšstilba trūce: izspiedums augšstilba iekšpusē zem cirksņa, diskomforts vai sāpes pie slodzes vai vēdera izejas laikā.
- Spigelija trūce: sataustāms mezgls vēdera apakšējā labajā vai kreisajā daļā, kas saistīts ar spiediena sajūtu vēderā.
- Pēcoperācijas trūce: mezgls iepriekšējā ķirurģiskā griezuma vietā, vairāk pamanāms stāvot vai sēžot; var būt sāpīgs vai nesāpīgs.
- Obturatorā trūce: akūtas zarnu nosprostošanās epizodes, mezgls vēdera apakšējā daļā, sāpes augšstilbā atliecot vai izplešot kāju.
Kādi ir trūces riska faktori?
- Vēdera sienas attīstības traucējumi embrionālās attīstības laikā.
- Ar vecumu saistīta vēdera sieniņas muskuļu novecošanās un elastības samazināšanās.
- Bojājumi vai muskuļu vājums, ko izraisa traumas.
- Pēc vēdera operācijām – audu elastības zudums operētajā apgabalā.
- Grūtniecība, kas noved pie vēdera muskuļu vājuma vai lielāka spiediena uz iekšējiem orgāniem.
- Palielināts spiediens vēdera dobumā regulāru smagumu celšanas, sasprindzinājuma pie vēdera izejas vai biežas urinācijas dēļ.
- Hronisks klepus, plaušu saslimšanas ar elpceļu nosprostojumu, emfizēma, pastāvīgs aizcietējums, šķidruma uzkrāšanās vēderā, labdabīga prostatas palielināšanās, liekais svars vai aptaukošanās.
Kā notiek diagnostika pirms laparoskopiskās herniorafijas?
Ārsts nosaka trūci, uzdodot jautājumus par veidojuma atrašanās vietu, sāpēm vai to trūkumu, kā arī novēro, vai mezgls ir redzams pie klepošanas, šķaudīšanas, guļot, stāvot, liecoties vai sēžot. Tāpat tiek ņemta vērā pacienta medicīniskā vēsture, traumu un iepriekšējo operāciju dati vai ģimenes trūču gadījumi, kā arī veic fizisku un radioloģisku izmeklēšanu:
- Fiziskā pārbaude: ārsts apskata vietas, kur iespējama trūce – vēderu, nabu, dzimumorgānu apvidu, cirksni, augšstilba iekšpusi – un pārbauda, vai mezgls parādās pie stāvēšanas, sēdēšanas, guļas vai klepus, jo reizēm tas ārēji nav redzams.
- Datorizētā tomogrāfija: ļauj izvērtēt iekšējo orgānu bojājumus barības vadā, diafragmā, vēdera augšējā, apakšējā daļā, vēderā, iegurnī un cirksnī, lai precizētu trūces veidu un atrašanās vietu.
Kā norit laparoskopiskā herniorafija?
Pirmsoperācijas posms
- Vismaz 7 dienas pirms operācijas pārtrauc asinis šķidrinošo medikamentu (piemēram, acetilsalicilskābes, ibuprofēna vai klopidogrela) lietošanu.
- Pacienti ar alerģijām pret jebkuru medikamentu par to iepriekš informē ārstu.
- Nevajadzētu dzert, ēst vai smēķēt vismaz 6 stundas pirms operācijas.
Operācijas norise
- Anesteziologs ievada vispārējo narkozes līdzekli. Ķirurgs izveido trīs nelielus griezienus vēdera sienā – vienu griezumu 1 cm diametrā nabas rajonā, lai ievietotu laparoskopu, un divus papildus 0,5 cm griezumus ķirurģisko instrumentu ievadīšanai.
- Ar speciālu ievadni caur nabas griezumu ievieto laparoskopu, izplēš operācijas zonu ar gāzi, radot telpu starp vēdera muskuļiem un iekšējo plēvi. Pēc tam laparoskopu papildina ar citiem instrumentiem un oglekļa dioksīdu, lai paplašinātu darbības apgabalu. Tiek ievietoti chirurgiskie instrumenti un tiek meklēts un atdalīts trūces maisiņš.
- Noņem taukaudus ap trūces maisu, sasaista un atdala tā kakliņu, kurš nogādājams atpakaļ vēdera dobumā.
- Pār defektu un vietu, kur bijis trūces maisiņš, ārsts uzklāj sintētisku tīklu, kas tiek nostiprināts ar vairākiem metāla skavām.
- Ķirurgs pārbauda operēto vietu un pēc tam uzmanīgi izņem laparoskopu, instrumentus un noslēdz griezumus ar šuvēm. Operācija parasti ilgst apmēram 30 minūtes.
Pēcoperācijas periods
- Ārsts rūpīgi novēro pacienta stāvokli un dzīvības rādītājus. Ja nav sarežģījumu, pacients drīkst doties mājās. Ja ārstēšana ir sarežģītāka, iespējams, būs nepieciešamas 1–2 nakts uzturēšanās stacionārā novērošanai un dzīvības funkciju nostiprināšanai.
- Pacientiem iesaka mainīt pozas (griezties uz sāniem, sēdēt, stāvēt, gulēt, staigāt), lai veicinātu zarnu darbību un vispārēju kustīgumu.
- Mājās nepieciešams vismaz 8–10 stundas atpūtas un regulāri jālieto ārsta nozīmētie pretsāpju medikamenti, lai novērstu komplikācijas.
- Izvairīties no smagumu celšanas, kā arī sasprindzinājuma pie urinēšanas un vēdera izejas vismaz 2 mēnešus, bet fiziskas aktivitātes un sportu nedrīkst atsākt vismaz 4 nedēļas.
Kāds ir atveseļošanās periods pēc laparoskopiskās herniorafijas?
Pēc laparoskopiskās herniorafijas mājas atveseļošanās ilgst aptuveni 1–2 nedēļas. Pacienti var atgriezties darbā, vieglās aktivitātēs un pēc 4 nedēļām atsākt pilnvērtīgas sportiskās slodzes.
Kādi ir hernioplastikas riski vai sarežģījumi?
Hernioplastikas laikā iespējamas komplikācijas: asiņošana griezuma vietā, trombu veidošanās, asinsvadu, zarnu, kuņģa vai sēklvada bojājumi, apgrūtināta urinēšana, sāpes operācijas vietā, sēklinieku tūskas, brūces infekcijas, sintētiskā tīkla bojājums vai trūces atkārtošanās. Lielākā daļa sarežģījumu notiek reti, un simptomu gadījumā ārsts nekavējoties uzsāk ārstēšanu.
Kādas ir laparoskopiskās herniorafijas priekšrocības?
Laparoskopiskai herniorafijai ir šādas priekšrocības:
- Mazāk invazīva, mazāk sāpju, ātrāka atveseļošanās
- Rētas ātrāk dzīst, īsāks rētas garums
- Mazāks asins zudums, maigāka attieksme pret audiem
- Zemāka komplikāciju un infekciju iespējamība
- Operācijas laiks apmēram 30 minūtes
- Ambulatora procedūra, nav nepieciešama palikšana slimnīcā (izņemot sarežģītos gadījumos)
- Atveseļošanās mājās ilgst tikai 1–2 nedēļas, ikdienas aktivitātes var droši atsākt drīz
- Samazinās komplikāciju risks vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar hroniskām saslimšanām un tiem, kam ir augsts atkārtotu trūču risks
Kāds ir laparoskopiskās herniorafijas panākumu rādītājs?
Pacientu aptaujas vadošās slimnīcās, kur operācijas veic kvalificēti speciālisti, liecina, ka atkārtotu trūču gadījumu īpatsvars pēc laparoskopiskās herniorafijas ir tikai 1 %. Šo metodi uzskata par ļoti efektīvu, īpaši salīdzinot ar atklātu trūces operāciju, kur atkārtošanās iespēja sasniedz 5,4 %.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
