Laparoskopiskā holecistektomija ir mazinvazīva ķirurģiska metode, kuras laikā ar laparoskopu tiek noņemts gan žultspūslis, gan tajā esošie akmeņi. Epigastrālās sāpes var izpausties kā vēdera uzpūšanās, vēdera distence, ādas un acu dzeltēšana, nelabums un vemšana. Ja žultsakmeņi netiek ārstēti ilgstoši, pastāv nopietnu komplikāciju risks, piemēram, žultspūšļa iekaisums, akūts holecistīts, žultsvadu sašaurināšanās vai pat žultspūšļa vēzis. Laparoskopiskā holecistektomija ļauj efektīvi novērst žultsakmeņu problēmu, atstājot tikai nelielas rētas, samazina pēcoperācijas riskus, paātrina atveseļošanos un pilnībā likvidē žultsakmeņus.
Kāpēc izvēlēties laparoskopisko holecistektomiju?
Agrāk žultsakmeņu ārstēšanai gastroenterologi izmantoja atklātu holecistektomiju, veicot iegriezumu apmēram 10 cm garumā vēdera lejasdaļā vai epigastrijā, lai piekļūtu un izņemtu žultspūsli kopā ar akmeņiem. Šāda pieeja prasīja plašu griezumu, radīja lielu asiņu zudumu, spēcīgas pēcoperācijas sāpes, ilgu dzīšanu un izraisīja nozīmīgas rētas, kā arī prasīja ilgstošu stacionāro ārstēšanu. Laparoskopiskā holecistektomija tiek veikta caur dažiem maziem, apmēram 0,5–1 cm gariem griezumiem, kas ļauj brūcēm ātri dzīt, samazina asiņošanu, pēcoperācijas sāpes un nodrošina, ka ārstēšanās slimnīcā ilgst tikai 1–2 dienas.
Kādi ir žultsakmeņu simptomi?
- Epigastrālas sāpes, kolikas un jutīgums zem labā ribu loka, kas var izstarot uz labo plecu vai lāpstiņu.
- Epizodiskas epigastrālas sāpes, kas uznāk un pāriet dažu stundu laikā, īpaši pēc treknas maltītes.
- Epigastrālas sāpes, kas kļūst intensīvas, līdz nepieciešams mainīt pozīciju, kopā ar vēdera uzpūšanos un saspringumu.
- Spēcīgas epigastrālās sāpes, lokāls jutīgums zem labā ribu loka, drudzis, drebuļi, periodisks nelabums un vemšana.
- Stipras epigastrālās sāpes, paaugstināta temperatūra, ādas un acu dzeltēšana, tumšs urīns un gaišas fēces.
- Skāba vai metāliska garša mutē, rīšanas grūtības, izteiktas sāpes kaklā, apetītes zudums.
Kādi ir žultsakmeņu riska faktori?
- Trekns uzturs, kas bagāts ar holesterīnu.
- Liekais svars vai aptaukošanās.
- Vecums virs 40 gadiem.
- Straujš svara zudums.
- Dažu lipīdu līmeni pazeminošu zāļu lietošana.
- Atsevišķi anēmijas veidi, piemēram, talasēmija.
- Iedzimtība – žultsakmeņu slimība ģimenes anamnēzē.
- Cukura diabēts, paaugstināts holesterīns vai triglicerīdi.
- Personas, kas lieto estrogēnu saturošus preparātus vai kurām grūtniecības laikā ir paaugstināts estrogēna līmenis.
Laparoskopiskā holecistektomija piemērota žultsvadu un aizkuņģa dziedzera slimību ārstēšanai
- Žultsakmeņi.
- Akmeņi galvenajā žultsvadā.
- Žultsvadu iekaisums.
- Žultsvadu sašaurināšanās.
- Akūts holecistīts.
- Pankreatīts.
- Žultsvadu audzēji.
- Žultspūšļa vēzis.
Pirmsoperācijas sagatavošanās laparoskopiskai holecistektomijai
- Gastroenterologs izvērtēs pacienta medicīnisko anamnēzi, veiks fizisko apskati, nepieciešamās asinsanalīzes un vēdera augšdaļas ultrasonogrāfiju, lai konstatētu žultsakmeņus vai citas izmaiņas žultsvados un aizkuņģa dziedzerī, kā arī noteiks pacienta piemērotību operācijai.
- Pacientiem ar alerģiju pret kādām zālēm jāinformē par to ārsts pirms operācijas.
- Vismaz 6 stundas pirms operācijas nedrīkst ēst, dzert un smēķēt.
Operācijas norise
- Pirms operācijas pacientam tiks ievadīti intravenozi šķidrumi, un anesteziologs nodrošinās vispārējo anestēziju.
- Ķirurgs veiks četrus nelielus griezumus vēdera priekšējā sienā: viens 1 cm griezums pie nabas, pa kuru ievada augstas izšķirtspējas laparoskopu, lai detalizēti novērotu iekšējos orgānus, un caur to tiek ievadīts troakars, kā arī oglekļa dioksīds, kas veido operācijas telpu. Vēl trīs apmēram 0,5 cm gari griezumi tiek veikti dažādās vēdera vietās instrumentu ievietošanai.
- Ar speciāliem instrumentiem tiek atdalīts žultspūslis no aknām un galvenā žultsvada, pēc tam tā kakls sašūts vai aizspiests ar klipšiem un žultspūsli pilnībā atdala no apkārtējiem audiem, noņemot to caur griezumu pie nabas. Šajā posmā brūces tiek iztīrītas un iegriezumi aizšūti. Ja konstatē izteiktus iekaisumus, tiek ievietots drenāžas katetrs limfas un asiņu novadei 2–3 dienas.
- Komplikāciju gadījumā, piemēram, strutainu procesu, stipra iekaisuma, izteiktas žultspūšļa tūskas, saaugumu vai žults noplūdes vēdera dobumā, ārsts var lemt par steidzamu atklāto holecistektomiju.
- Pēc operācijas beigām ārsts novērtēs pacienta stāvokli un dzīves funkcijas. Laparoskopiskā holecistektomija vidēji ilgst 60–90 minūtes.
Pēcoperācijas periods pēc laparoskopiskās holecistektomijas
- Pēc operācijas pacients slimnīcā parasti uzturas 1–2 dienas, lai novērotu iespējamas komplikācijas, piemēram, infekciju, trombu veidošanos, pankreatītu, nelabumu vai vemšanu, kas var rasties anestēzijas dēļ.
- Pēcoperācijas aprūpē parasti tiek nozīmēti pretsāpju līdzekļi un šķidrumu terapija, lai mazinātu sāpes. Ja viss norit bez sarežģījumiem, drīkst dzert ūdeni, lietot mīkstu pārtiku un doties mājās.
- Parasti mazās brūces pilnībā dzīst 2 nedēļu laikā. Pēcoperācijas periodā paredzētas vizītes pie ārsta noteiktajos laikos simptomu izvērtēšanai.
Kādas ir laparoskopiskās holecistektomijas priekšrocības?
- Mazas rētas, minimālas sāpes, strauja atveseļošanās un iespēja ātri atsākt ikdienas aktivitātes.
- Mazinvazīva metode, neliels asins zudums un zema infekciju iespējamība.
- Mazāks audu un iekšējo orgānu bojājums.
- Operācija ilgst aptuveni 60–90 minūtes.
- Ārstēšanas efektivitāte ir līdzvērtīga atklātai operācijai.
- Stacionārās ārstēšanās ilgums – 1–2 dienas (atklātai operācijai tas ir 7–10 dienas).
- Ātrs atveseļošanās laiks, apmēram 1 nedēļa (atklātai operācijai nepieciešams apmēram 1 mēnesis).
- Samazina komplikāciju risku gados vecākiem, trausliem vai ar blakus saslimšanām esošiem pacientiem.
- Piemērota arī audzēju, saaugumu vai agrīnas stadijas vēža ārstēšanai.
- Būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti.
Kādas var būt laparoskopiskās holecistektomijas komplikācijas?
Laparoskopiskā holecistektomija tiek uzskatīta par ļoti drošu ķirurģisku procedūru, kur komplikāciju iespējamība nepārsniedz 2% un risks iekšējiem orgāniem ir minimāls. Pēc operācijas pacienti ātri atveseļojas un drīz var atgriezties ikdienas gaitās. Tomēr šai procedūrai pastāv šādas iespējamās komplikācijas:
- Asiņošana rodas 0,1–1,9% gadījumu, visbiežāk žultspūšļa artērijā vai portālajā vēnā procesa laikā. Ārsts aptur asiņošanu ar standarta metodēm, bet smagas asiņošanas gadījumā var būt nepieciešama atklāta operācija, lai stabilizētu pacienta asinsspiedienu.
- Infekcijas: brūču infekcijas rodas 3–5% pacientu, parasti pirmajās 2–3 dienās pēc operācijas. Lielākoties tās ir vieglas un tiek ārstētas ar antibiotikām.
- Žults noplūde sastopama retāk nekā 2% pacientu, var izveidoties no žultspūšļa gultnes vai galvenā žultsvada; to nereti diagnosticē pēc operācijas. Šādās situācijās ārstēšana atkarīga no situācijas smaguma: iespējama gan atkārtota ķirurģija, gan endoskopiska žultsvada stentēšana.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
