Laparoskopiskā herniorafija ir mūsdienīga, mazinvazīva ķirurģiska metode, kas tiek izmantota, lai labotu trūci caur vēdera sienu. Procedūras laikā ārsts izmanto tievu un elastīgu caurulīti ar gaismas kameru, lai novietotu pārvietotos zarnu vai citus iekšējos orgānus atpakaļ to sākotnējā atrašanās vietā. Šī operācija ir indicēta gadījumos, kad vēdera trūce rodas žultsceļu vai iekšējo orgānu pārvietošanās dēļ caur vēdera muskuļu vājajām vietām, paaugstināta spiediena vēdera dobumā vai muskuļu un fasciju novecošanās izraisītu izmaiņu rezultātā, kas kļūst īpaši pamanāmas kā sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās un labi sataustāms izspiedums tajā zonā, kur trūce rodas. Ja netiek veikta ārstēšana, iespējamas nopietnas komplikācijas, piemēram, iesprostota zarna. Laparoskopiskā herniorafija nodrošina ilgstošu rezultātu, veicot nelielus griezienus, samazinot pēcoperācijas sāpes, saīsinot stacionēšanās ilgumu un sekmējot ātru atgriešanos pie ierastajām ikdienas nodarbēm.
Kāpēc izvēlēties laparoskopisko herniorafiju?
Tradicionālā atklātā trūces operācijas laikā tiek veikts 3 līdz 10 centimetru garš grieziens, kura apmērs ir atkarīgs no trūces lokalizācijas un veida. Šāds paņēmiens palielina asiņu zuduma, audu traumu, rētu veidošanās, grieziena vietas sāpju, nevēlamu notikumu un ilgstošas atveseļošanās risku gan slimnīcā, gan mājās. Savukārt laparoskopija ļauj veikt procedūru caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot laparoskopu ar augstas izšķirtspējas kameru, kas caur optisko šķiedru sistēmu pārraida attēlu uz ārēju monitoru un nodrošina iespēju veikt precīzas manipulācijas vēdera dobumā. Tas ievērojami samazina iegriezumu apjomu, asiņu zudumu, audu bojājumus, sāpes un komplikāciju iespējamību, dod mazāk pamanāmas rētas, saīsina atrašanos slimnīcā līdz 1–2 dienām, un pacients var atgriezties ierastajās aktivitātēs jau pēc 1–2 nedēļām.
Kādi ir trūces simptomi?
Klīniskie simptomi atšķiras atkarībā no trūces veida. Galvenie simptomi ir šādi:
- Cirkšņa trūce: izspiedums cirkšņa apvidū, kas kļūst redzamāks klepojot, šķaudot vai ceļot smagus priekšmetus; sāpes var būt, bet var arī nebūt.
- Epigastriskā trūce: izteikts izspiedums vēdera augšdaļā virs nabas, var būt viens vai vairāki izciļņi.
- Nabas trūce: izspiedums nabas apvidū, parasti 1 līdz 5 centimetrus liels, izteiktāks pie raudāšanas vai klepus, parasti nereti izzūd guļus stāvoklī.
- Hiatālā trūce: grēmas, sāpes krūtīs, kuņģa skābes atvilnis, grūtības rīt, elpas trūkums sēžot vai guļus.
- Femorālā trūce: izspiedums augšstilba iekšpusē, nedaudz zem cirkšņa līnijas; rodas diskomforts vai sāpes ceļot smagumus vai pie pūlēm zarnu iztukšošanā.
- Spigēlija trūce: sataustāms izspiedums kreisajā vai labajā vēdera sienas apakšējā daļā ar spiediena sajūtu vēderā.
- Pēcoperācijas jeb cicatriciāla trūce: izciļņveida izspiedums operācijas rētas vietā, pateicoties nostājoties vai apsēžoties; sāpes var klāties vai nebūt.
- Obturatora trūce: akūts zarnu nosprostojums, kas parādās un pazūd, izspiedums vēdera lejasdaļā, sāpes augšstilba iekšpusē, ja kāja tiek iztaisnota vai pagriezta uz sāniem.
Kādi ir trūču riska faktori?
- Anomāla augļa attīstība mātes organismā.
- Vēdera sienas muskuļu vājums un elastības zudums vecuma dēļ.
- Traumas, kas izraisa vēdera sienas muskuļu pavājināšanos vai bojājumus.
- Rētas audu elastības zudums pēc iepriekšējām vēdera operācijām.
- Muskuļu vājuma un paaugstināta vēdera spiediena kombinācija grūtniecības laikā.
- Pastāvīgs paaugstināts spiediens vēderā, piemēram, smagu priekšmetu celšanas, pūļu urinācijas vai defekācijas laikā.
- Hronisks klepus, hroniska obstruktīva plaušu slimība, emfizēma, ilgstošs aizcietējums, šķidruma uzkrāšanās vēderā, labdabīga prostatas palielināšanās, palielināts ķermeņa svars vai aptaukošanās.
Kā norit trūces diagnostika pirms laparoskopiskās herniorafijas?
Lai noteiktu trūci, ārsts iztaujā par trūces izspieduma lokalizāciju, sāpēm vai citiem simptomiem, un vai izspiedums kļūst izteiktāks klepojot, šķaudot, guļot, stāvot, noliecoties vai apsēžoties. Tiek ņemta vērā pacienta medicīniskā vēsture, iepriekšēju traumu, operāciju vai trūču gadījumi ģimenē, kā arī veikta fiziska un attēldiagnostikas izmeklēšana:
- Fiziskā pārbaude: ārsts rūpīgi izmeklē izspieduma zonu – vēderu, nabu, kaunuma rajonu, cirksni vai augšstilba iekšpusi –, kā arī veic testus, aicinot pacientu piecelties, apgulties, apsēsties vai ieklepoties, lai identificētu arī tos trūču izspiedumus, kas nav redzami miera stāvoklī.
- Datorizētā tomogrāfija: ļauj pamanīt iekšējo orgānu izmaiņas no barības vada līdz diafragmai, augšējam un apakšējam vēderam, vēdera dobumam, iegurnim un cirksnim, precizējot trūces veidu un lokalizāciju.
Kā notiek laparoskopiskā herniorafija?
Laparoskopiskā herniorafija tiek veikta augstākā līmeņa ķirurģijas apstākļos, izmantojot minimālinvazīvas operāciju metodes — gan pilnībā ekstraperitoneālu (TEP), gan transabdomināli preperitoneālu (TAPP). Galvenais mērķis ir maksimalizēt drošību un sasniegt izcilus ārstēšanas rezultātus.
Pirmsoperācijas sagatavošana
- Jāpārtrauc asinis šķidrinošu medikamentu lietošana, piemēram, acetilsalicilskābes, ibuprofēna vai klopidogrela vismaz pirms 7 dienām.
- Ja ir pieredze ar alerģiskām reakcijām uz kādu medikamentu, par to laikus jāinformē ārstējošais ārsts.
- Nedrīkst ēst, dzert un smēķēt vismaz 6 stundas pirms operācijas.
Operācijas gaita
- Anesteziologs nodrošina vispārējo anestēziju, lai pacients operācijas laikā gulētu. Ķirurgs veic trīs nelielus iegriezumus vēdera sienā: vienu 1 centimetra griezienu nabas apvidū, pa kuru ievada laparoskopu, un divus 0,5 centimetrus garus iegriezumus instrumentu ievietošanai.
- Ar speciālu trokāru caur nabas iegriezumu ievada laparoskopu un uzpūš preperitoneālo telpu ar balonu, lai izveidotu vietu starp vēdera sienas muskuļiem un vēderplēvi. Pēc tam balons un trokārs tiek aizstāti ar citu, kas paredzēts oglekļa dioksīda pievadīšanai paplašinātās telpas uzturēšanai. Caur apakšējo vēdera sieniņu caurumiem ievada ķirurģiskos instrumentus, lai identificētu trūces maisa lokalizāciju, īpaši spermatozoīda kanāla apvidū.
- Ķirurgs atbrīvo taukaudu apkārt trūces maisam, sasaista un nošķir maisa pamatni, pēc tam aizsietu maisu ievieto atpakaļ vēderā.
- Tiek uzstādīts sintētisks tīkls, lai noslēgtu un nostiprinātu fascijas defektu jeb vietu, kur trūce tika pārvietota, izmantojot nelielus metāla āķus.
- Beigās tiek pārbaudīta operētā zona, nepieciešamības gadījumā precizēta, pirms laparoskopu un instrumentus izņem, un ķirurģiskie griezieni tiek sašūti. Parasti visa procedūra ilgst aptuveni 30 minūtes.
Pēcoperācijas periods
- Ārsts rūpīgi uzraudzīs pacienta stāvokli un vitālos rādītājus. Ja nav sarežģījumu, pacients drīkst doties mājās; sarežģījumu gadījumā iespējama uzturēšanās slimnīcā 1–2 naktis papildu novērošanai un stāvokļa stabilizācijai.
- Iesaka mainīt pozas – grozīties uz sāniem, staigāt, sēdēt vai gulēt –, lai veicinātu zarnu darbību un kopējo mobilitāti.
- Pēc atgriešanās mājās vismaz 8–10 stundas jāveltī atpūtai, regulāri jālieto pretsāpju līdzekļi, kā norādījis ārsts, lai mazinātu komplikāciju risku.
- Jāatturas no smagu priekšmetu celšanas, kā arī no pārmērīgas spiešanas pie urinācijas vai vēdera izejas vismaz divus mēnešus; sportošanu vēlams atlikt uz četrām nedēļām.
Kāds ir atlabšanas periods pēc laparoskopiskās herniorafijas?
Pēc laparoskopiskas trūces operācijas atjaunošanās mājās parasti ilgst 1 līdz 2 nedēļas. Pēc četrām nedēļām pacients var atsākt darbu un arī fiziskas aktivitātes pilnā apjomā.
Kādas ir hernioplastikas iespējamās komplikācijas?
Iespējamie riski pēc hernioplastikas ir asiņošana operācijas vietā, trombu veidošanās, asinsvadu, zarnu, kuņģa vai sēklvada bojājumi, urinēšanas traucējumi, sāpes operācijas reģionā, sēklinieku tūskas, infekcijas, sintētiskā tīkla plīsums vai trūces atkārtota parādīšanās. Tomēr šīs komplikācijas novēro reti, un par jebkura simptoma parādīšanos ārsts var piemeklēt atbilstošu ārstēšanu bez kavēšanās.
Kādas ir laparoskopiskās herniorafijas priekšrocības?
Laparoskopiskās trūces operācijas sniedz virkni ieguvumu:
- Minimāla invazivitāte, mazāk sāpju, ātra atveseļošanās.
- Operācijas brūces ātri sadzīst, rētas paliek īsas un maz pamanāmas.
- Samazinās asiņu zudums un audu bojājumu iespējamība.
- Mazāks komplikāciju un ļoti zems infekcijas risks.
- Operācijas ilgums apmēram 30 minūtes.
- Bieži vien procedūra tiek veikta ambulatori, nepaliekot slimnīcā — izņemot sarežģītākus gadījumus.
- Atveseļošanās mājās ilgs tikai 1–2 nedēļas, kas ļauj ātri atgriezties ikdienā.
- Samazina komplikāciju risku vecākiem pacientiem, hronisku slimību un īpaši jutīgām grupām.
Kāds ir laparoskopiskās herniorafijas efektivitātes rādītājs?
Pacientu aptaujas vadošajās slimnīcās un veselības centros ar pieredzējušiem speciālistiem rāda, ka trūces atkārtošanās pēc laparoskopiskās herniorafijas reģistrēta tikai aptuveni 1% gadījumu, kas padara šo ķirurģisko tehniku īpaši efektīvu, salīdzinot ar atvērtu operāciju, kur atkārtojumu biežums sasniedz 5,4%.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
