Kuņģa vēzis: simptomi, riska faktori un diagnostika

Kuņģa vēzis ir saslimšana, kas attīstās, kad kuņģa gļotādas šūnas mutē un sāk nekontrolēti vairoties. Audzējs var izveidoties jebkurā kuņģa daļā.

Kādi ir kuņģa vēža simptomi?

Kuņģa vēža pazīmes atšķiras atkarībā no slimības attīstības pakāpes. Sākotnējās stadijās pacientiem bieži vien nav specifisku simptomu. Dažkārt izpausmes līdzinās gastrītam vai kuņģa čūlai, piemēram, sāpes vēderā, spazmas, vēdera pūšanās, ātra sāta sajūta. Attīstoties slimībai, simptomi var kļūt izteiktāki, piemēram, rodas asiņošana gremošanas sistēmā, asiņu vemšana, tumša, darvai līdzīga vēdera izeja. Pacientiem var rasties straujš svara zudums, smaga slikta dūša, vemšana un izteikti šķēršļi augšējās gremošanas trakta darbībā.

Kādi ir kuņģa vēža cēloņi un riska faktori?

Galvenais iemesls kuņģa vēža attīstībai ir nenormāla šūnu dalīšanās. To var veicināt tādi faktori kā baktēriju infekcija kuņģī vai hronisks kuņģa iekaisums. Svarīgākie riska faktori, kas paaugstina saslimšanas iespēju, ir:

• Ilgstošs kuņģa iekaisums.
• Helicobacter pylori infekcija, kas rada iekaisumu un čūlas, tādējādi veicinot vēža attīstību.
• Agrāk veiktas operācijas kuņģī.
• Dzīvesveida un vides ietekme – smēķēšana, alkohola lietošana, liekais svars vai aptaukošanās, noteiktu pārtikas produktu lietošana, piemēram, pārlieku sālīta pārtika vai produkti ar N-nitrozo savienojumiem.
• Dažas hroniskas slimības, piemēram, izteikta anēmija, kas saistīta ar hronisku kuņģa iekaisumu.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Nekavējoties jāsazinās ar ārstu, ja rodas kāds no minētajiem simptomiem – īpaši, ja gastrītam līdzīgas izpausmes nepāriet pēc ārstēšanas divu līdz trīs nedēļu laikā, kā arī, ja ir zināmi riska faktori, piemēram, iepriekš diagnosticēts kuņģa vēzis tuvam radiniekam. Ja ārsts aizdomājas par kuņģa vēža iespējamību vai apstiprina paaugstinātu risku, tiek veikti padziļināti izmeklējumi vai nepieciešamības gadījumā pacients tiek nosūtīts pie speciālista.

Kā tiek noteikta kuņģa vēža diagnoze?

Kuņģa vēža diagnosticēšanai izmanto vairākas metodes, tostarp:

• Augšējā endoskopija. Tā ir galvenā metode kuņģa vēža noteikšanai – caur muti kuņģī ievada plānu endoskopu, kas ļauj apskatīt kuņģa gļotādu. No aizdomīgiem apvidiem paņem audu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai. Ja izmanto mūsdienīgas vizuālās diagnostikas metodes, agrīnu kuņģa vēzi iespējams atklāt ātrāk. Lai noteiktu slimības izplatību, nepieciešami arī citi izmeklējumi.
• Vizuālā diagnostika. Ārsts var izmantot datortomogrāfiju vai PET/CT, lai novērtētu audzēja apmērus un izplatību.
• Izmeklējoša operācija. Lai izvērtētu, vai vēzis nav izplatījies citos orgānos, ārsts var veikt diagnostisko operāciju – caur nelieliem griezumiem vēdera dobumā tiek ievadīta kamera, kas ļauj konstatēt iespējamu izplatīšanos.

Kuņģa vēža stadijas

Kuņģa vēža stadija raksturo audzēja atrašanās vietu un izplatīšanās pakāpi.

• 1. stadija. Vēzis vai audzējs aprobežojas ar virspusējiem gļotādas slāņiem vai nelielu skaitu tuvāko limfmezglu.
• 2. stadija. Vēzis sācis izplatīties no iekšējiem epitēlija slāņiem uz kuņģa sienas muskuļu slāni vai lielākā skaitā limfmezglu.
• 3. stadija. Audzējs izplatījies dziļos muskuļu slāņos vai plašā limfmezglu apgabalā.
• 4. stadija. Vēzis izplatījies attālinātos orgānos vai citās ķermeņa vietās.

Kā tiek ārstēts kuņģa vēzis?

Kuņģa vai ar to saistīta audzēja ārstēšana tiek izvēlēta, ņemot vērā konkrētā pacienta slimības stadiju un vispārējo veselības stāvokli. Terapija var ietvert vairākas iespējas.

Ķirurģija

Ja audzējs vēl nav izplatījies citos orgānos un to iespējams pilnībā izņemt, ārsts var ieteikt ķirurģisku ārstēšanu. Atkarībā no situācijas iespējami šādi risinājumi:

• Agrīnu audzēju noņemšana no kuņģa gļotādas

Gadījumā, ja vēzis nav iekļuvis dziļākos kuņģa sienas vai apkārtējo orgānu slāņos, audzēju var izņemt caur īpašu caurulīti bez nepieciešamības veikt atklātu vēdera operāciju.

• Kuņģa daļas izņemšana (daļēja rezekcija)

Procedūras laikā ārsts izņem audzēju, daļu no kuņģa un apkārtējos audus, bet kuņģa funkcija daļēji saglabājas.

• Visu kuņģa izņemšana (pilna rezekcija)

Tiek izņemts viss kuņģis un blakus esošie audi. Ārsts savieno barības vadu ar tievajām zarnām, pārceļot gremošanas un barības vielu uzsūkšanas funkciju citai gremošanas trakta daļai.

• Limfmezglu izņemšana vēža izplatīšanās noteikšanai

No vēdera apvidus tiek izņemti limfmezgli, lai pārbaudītu, vai tie satur audzēja šūnas. Analīze palīdz noteikt izplatības apmēru.

• Operācija simptomu mazināšanai

Lai novērstu vai ārstētu komplikācijas, ko izraisa slimības progresēšana, dažkārt ķirurģiju izmanto simptomu mazināšanai, nevis vēža šūnu pilnīgai izņemšanai.

Radioterapija

Staru terapija izmanto augstas enerģijas starojumu, lai iznīcinātu vēža šūnas vai atvieglotu citu ārstēšanu. Pastāv divi galvenie radioterapijas veidi atkarībā no mērķa:

• Adjuvanta staru terapija. Šo veidu lieto pēc operācijas, lai iznīcinātu audzēja šūnas, kas varētu būt palikušas apkārt kuņģim vai barības vadam.
• Neoadjuvanta staru terapija. Šis veids tiek piemērots pirms operācijas, lai samazinātu audzēja apjomu un veicinātu sekmīgāku ķirurģisku izņemšanu.

Pēc staru terapijas iespējamas blakusparādības, piemēram, caureja, gremošanas traucējumi, slikta dūša, vemšana. Dažiem pacientiem var būt grūtības vai sāpes norīt, ja starojums skāris barības vadu. Šādos gadījumos ārsts var ieteikt laiku pa laikam ievadīt barošanas zondi vēderā, līdz notiek atveseļošanās. Dažkārt staru terapiju apvieno ar ķīmioterapiju, īpaši pirms ķirurģiskas ārstēšanas.

Ķīmijterapija

Ķīmijterapijā izmanto zāles, kas iznīcina vēža šūnas, kas var būt izplatījušās arī ārpus kuņģa. Ķīmijterapiju iedala pēc ārstnieciskā mērķa:

Adjuvanta ķīmijterapija

Adjuvanto ķīmijterapiju piemēro pēc operācijas, lai likvidētu atlikušās audzēja šūnas organismā.

Neoadjuvanta ķīmijterapija

Neoadjuvanto ķīmijterapiju parasti izmanto pirms operācijas, lai samazinātu audzēja izmērus un atvieglotu tā izņemšanu. Dažkārt ārsts var ordinēt tikai ķīmijterapiju, lai mazinātu kuņģa vēža izraisītus simptomus.

Mērķterapija ar zālēm

Mērķterapija ir paredzēta noteikta proteīna ietekmēšanai uz šūnu virsmas, kas pazīstams kā cilvēka epidermālais augšanas faktora receptors 2 (HER2) – šis proteīns sastopams daļā kuņģa vēža šūnu. Terapija vērsta tikai uz šīm audzēja šūnām, nekaitējot normālām šūnām. Šie receptori nodrošina ļaundabīgo šūnu augšanu un izdzīvošanu. Medikamenti traucē proteīna funkciju. Papildus ir pieejamas citas mērķterapijas zāles, kas darbojas, bloķējot asinsvadu endotēlija augšanas faktora receptoru 2 (VEGFR) – šis proteīns atbild par audzēja asinsvadu veidošanos un šūnu dalīšanos.

Imunoterapija

Imunoterapija palīdz organisma aizsargsistēmai cīnīties ar vēža šūnām. Ja organismā veidojas vēža šūnas, imūnsistēma nereti nespēj tās iznīcināt, jo šūnas izdala noteiktus proteīnus, kas traucē normālu imunitātes darbību. Imunoterapijas zāles var bloķēt šo aizsardzības mehānismu un stimulēt imūnsistēmu pretoties audzējam.