Krūts vēzis daudz biežāk konstatējams sievietēm, taču tas var attīstīties arī vīriešiem. Mūsdienās pacientu izdzīvošanas rādītāji ar šo diagnozi ievērojami uzlabojušies, savukārt mirstība ik gadu samazinās. Tam par iemeslu ir uzlabotas agrīnas atklāšanas iespējas un efektīvākas, moderna ārstēšanas metodes.
Kādi ir krūts vēža simptomi?
- Kvēvele vai sabiezējums krūšu audos.
- Ādas sabiezinājums vai iegrimumi, kas līdzinās apelsīna mizai.
- Izmaiņas krūts izskatā, formā vai apjomā.
- Krūtsgala ievilkšanās uz iekšpusi.
- Izmaiņas ap areolu – ādas lobīšanās vai zvīņošanās.
Kad vērsties pie ārsta?
Ja jūtat veidojumu krūtī vai ievērojat kādas izmaiņas, nekavējieties konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu precīzu diagnozi pat tad, ja nesen esat veikusi mamogrāfiju.
Kādi ir krūts vēža cēloņi?
Krūts vēzi izraisa netipiska šūnu augšana, īpaši piena vados vai dziedzeru epitēlijā, kas var pārvērsties veidojumā vai ļaundabīgā audzējā. Audzēja šūnas var izplatīties limfmezglos un citos orgānos. Krūts vēža attīstībā nozīme ir hormoniem, dzīvesveidam, apkārtējās vides ietekmei un ģenētiskajiem faktoriem. Apmēram 5–10% gadījumu šī slimība ir iedzimta. Zināms, ka BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijas ievērojami vairo krūts un olnīcu vēža risku.
Faktori, kas palielina risku
- Dzimums: sievietēm iespēja saslimt ar krūts vēzi ir būtiski lielāka nekā vīriešiem.
- Vecums: ar gadiem saslimšanas iespēja pieaug.
- Ģimenes vēsture: ja krūts vēzis bijis mātei, māsai vai meitai, īpaši agrīnā vecumā, arī pašai risks pieaug.
- Iedzimtas gēnu mutācijas: ja ģimenē novērotas BRCA1 vai BRCA2 gēnu pārmaiņas, risks kļūst lielāks.
- Anamnēzē esošas krūts saslimšanas vai vēzis: ja agrāk diagnosticēta duktālā karcinoma in situ vai atypiska piena vadu hiperplāzija, arī atkārtotas saslimšanas iespēja pieaug. Ja kādreiz krūts vēzis bijis vienā krūtī – otrai risks ir augstāks.
- Liekais svars: augsta ķermeņa masa īpaši ietekmē sieviešu risku saslimt ar krūts vēzi.
- Grūtniecība un dzemdības: pirmais bērns pēc 30 gadu vecuma vai neauglība paaugstina saslimšanas iespēju.
- Menstruālais cikls un menopauze: agrīni sākusies menstruācija pirms 12 gadu vecuma vai vēla menopauze var palielināt risku.
- Hormonālā aizvietošana: estrogēna un progesterona lietošana menopauzes laikā palielina risku.
- Radiācijas iedarbība: iepriekšējs apstarojums agrīnā vecumā sekmē risku.
- Alkohola lietošana: alkohols ietekmē krūts vēža attīstības varbūtību vairāk nekā tiem, kas nelieto alkoholu.
Vai krūts vēzi var novērst?
Sievietes ar zemu vai vidēju risku
- Regulāri apmeklējiet profilaktiskas veselības pārbaudes, piemēram, klīniskus izmeklējumus vai mamogrāfiju.
- Iemācieties veikt pašpārbaudi un regulāri meklējiet jebkādas izmaiņas krūtīs.
- Alkohola lietošanu ierobežojiet līdz vienam dzērienam dienā, ja izvēlaties lietot alkoholu.
- Katru dienu nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes.
- Samaziniet hormonālās aizvietošanas terapijas devu un ilgumu pēc menopauzes, lai mazinātu risku.
- Uzturiet veselīgu svaru. Izvēlieties sabalansētu ēdienkarti ar pietiekamiem augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, zivīm un veselīgiem taukiem, piemēram, olīveļļu.
Sievietes ar paaugstinātu risku
- Chemoprofilski: estrogēna antagonistu lietošana var palīdzēt samazināt krūts vēža iespējamību. Pirms zāļu lietošanas ieteicams izvērtēt risku un apsvērt iespējamos ieguvumus un trūkumus.
- Profilaktiska operācija: atsevišķos gadījumos var izvēlēties profilaktisku abu krūšu vai olnīcu noņemšanu, lai novērstu krūts vai olnīcu audzēju attīstību.
Kā tiek diagnosticēts krūts vēzis?
Krūts vēža noteikšanai izmanto dažādas pārbaudes.
- Pašpārbaude palīdz noteikt izmaiņas vai veidojumus krūšu vai paduses apvidū.
- Mamogrāfija atklāj pat nelielus veidojumus vai slimības pazīmes profilaktiski vai diagnosticējot.
- Sonoizmeklējums palīdz diferencēt, vai krūtī atrodas ciets veidojums vai šķidruma pildīta cista.
- Biopsija ļauj laboratoriski izmeklēt audu paraugu vēža šūnu klātbūtnei, noteikt audzēja tipu, pakāpi un hormonu receptoru statusu, lai izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanu.
- Magnētiskā rezonanse sniedz informāciju par audzēja izmēru, atrašanās vietu un izplatību.
Kā rīkoties, ja tiek diagnosticēts krūts vēzis?
Diagnoze “krūts vēzis” var izraisīt psiholoģisku slodzi un liek pieņemt nozīmīgus lēmumus par ārstēšanu, tāpēc būtiska ir sagatavošanās gan emocionāli, gan fiziski pirms terapijas uzsākšanas.
- Iegūstiet detalizētu informāciju par saslimšanu, jautājiet ārstam par vēža tipu, stadiju, hormonu receptoru statusu un iepriekš izvērtējiet katras ārstēšanas metodes trūkumus un ieguvumus.
- Sazinieties ar cilvēkiem, kas jau pārvarējuši šo slimību, vai speciālistiem, kas strādā ar onkoloģijas pacientiem, lai dalītos pieredzē un atbalstītu citam citu emocionāli.
- Regulāri kontaktējieties ar ģimeni vai draugiem, kas var sniegt psiholoģisku un praktisku atbalstu, piemēram, rūpējoties sadzīves situācijās, kad jūtaties vājināts.
Kā mazināt fizisko nogurumu krūts vēža laikā?
Ārstēšanas periodā un pēc tā bieži rodas izteikts spēku izsīkums, taču atsevišķas alternatīvās metodes spēj samazināt noguruma sajūtu.
- Konsultējieties ar savu ārstu, vai iespējama viegla fiziska aktivitāte, piemēram, joga, tai-chi, iešana vai peldēšana.
- Izmēģiniet stresa mazināšanas paņēmienus, piemēram, muskuļu relaksāciju.
- Veidojiet dienasgrāmatu, lai dokumentētu savas izjūtas ārstēšanas laikā.
Paliatīvā aprūpe
Paliatīvās aprūpes mērķis ir mazināt sāpes un uzlabot cilvēku ar nopietnām vai dzīvību apdraudošām slimībām dzīves kvalitāti. Šo aprūpi sniedz starpdisciplināra ārstu, medicīnas māsu un citu veselības speciālistu komanda, palīdzot labāk kontrolēt stiprus simptomus. Šī aprūpes joma efektīvi papildina tādas ārstēšanas metodes kā operācija, staru vai ķīmijterapija un cieši sadarbojas ar pacientiem un viņu tuviniekiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
