Kreatinīna klīrenss

Kreatinīna klīrenss

Nieru klīrensa tests ir izmeklējums, kas ļauj novērtēt, cik efektīvi nieres izvada asinis no nevēlamām vielām. Tas norāda, cik daudz kreatinīna ir urīna un asins paraugos, un iegūtie dati palīdz noteikt nieru saslimšanas.

Kas ir kreatinīns?

Kreatinīns ir vielmaiņas blakusprodukts, kas rodas, noārdoties kreatīnam – savienojumam, ko organisms izmanto muskuļu apgādei ar enerģiju. Dabīgi noārdoties muskuļu audiem, kreatinīns nonāk asinīs. Parasti nierēm vajadzētu šo savienojumu izvadīt ar urīnu, taču, ja nieru darbība ir traucēta, asinīs uzkrājas pārāk liels kreatinīna daudzums.

Kā tiek veikts šis tests?

Izmeklēšanai nepieciešama divu tipu paraugu iegūšana:

  • Urīna paraugs – pacientam jāsavāc urīns 24 stundu periodā.
  • Asins paraugs – procedūras beigās tiek veikts asinsanalīzes tests.

No šiem datiem aprēķina, cik daudz kreatinīna diennakts laikā nieres izfiltrē no asinīm. Šie rezultāti tiek izmantoti glomerulārās filtrācijas ātruma (GFR) aprēķināšanai, kas ir galvenais nieru funkcijas novērtējuma rādītājs.

Kāpēc šo izmeklējumu izmanto reti?

Kaut arī kreatinīna klīrensa tests sniedz svarīgu informāciju, tas ikdienā tiek veikts arvien retāk, jo urīna savākšana diennakts garumā pacientam ir apgrūtinoša. Tādēļ biežāk izvēlas vienkāršākas pārbaudes, piemēram:

  • Aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (GFR) – tiek noteikts pēc asinsanalīzes datiem.
  • Urīna albumīna un kreatinīna attiecības noteikšana – nepieciešams tikai viens urinēšanas paraugs.

Pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kreatinīna līmeni

Paaugstināts kreatinīna daudzums asinīs parasti norāda uz nieru darbības traucējumiem. Slimības sākumposmos simptomi var nebūt jūtami, bet tālāk attīstoties, var izpausties:

  • Nogurums,
  • Mainīts urinēšanas biežums,
  • Samazināta apetīte,
  • Nepatīkama pēcgarša mutē,
  • Slikta dūša,
  • Muskuļu raustīšanās.

Kādos gadījumos nepieciešams kreatinīna klīrensa tests?

Šis izmeklējums tiek nozīmēts, ja citas pārbaudes, piemēram, eGFR, nedod precīzus rezultātus. Testu ieteicams veikt cilvēkiem ar īpaši zemu vai augstu muskuļu masu, piemēram, sportistiem.

Vai testu var veikt mājās?

Urīna paraugus ir iespējams savākt mājas apstākļos, stingri ievērojot ārstniecības speciālista norādījumus. Savukārt asins paraugs tiek ņemts medicīnas iestādē. Pacientam nepieciešams ievērot norādītos soļus un nepalaist garām nevienu urinēšanas reizi savākšanas laikā.

Kā sagatavoties testam?

Sagatavošanās izmeklējumam var ietvert vairākus nosacījumus:

  • Ārsts paskaidros, kā jāievāc un jāuzglabā urīna paraugi.
  • Dažas zāles var ietekmēt rezultātus, tāpēc ārsts var ieteikt uz laiku tās nepielietot (tikai pēc speciālista norādes).
  • Reizēm iesaka īsi pirms testa nelietot gaļu, jo tas var īslaicīgi palielināt kreatinīna līmeni asinīs.

Kā norit izmeklējums?

Pacients diennakts laikā ievāc urīna paraugus, ievērojot instrukcijas. Pēc šī posma medicīnas iestādē tiek paņemts asins paraugs, lai noteiktu kreatinīna koncentrāciju asinīs. Šie dati ļauj aprēķināt kreatinīna klīrensu un izvērtēt nieru filtrācijas spējas.

Kas notiek, ja kāds urīna paraugs nav savākts?

Ļoti būtiski ir ievērot instrukcijas un savākt pilnīgi visus urīna paraugus. Izlaižot kaut vienu, izmeklējuma precizitāte var ciest. Šādā gadījumā jākonsultējas ar ārstu, lai izlemtu, vai procedūra jāsāk no jauna.

Vai izmeklējums ir sāpīgs?

Pats tests nenodara sāpes. Urīna savākšana neizraisa nekādas neērtības, bet asins parauga noņemšana var izraisīt īslaicīgu diskomfortu adatas dūriena dēļ.

Kas notiek pēc izmeklējuma veikšanas?

Pēc izmeklējuma atliek sagaidīt rezultātus, kas parasti pieejami dažu dienu laikā. Ārsts izvērtēs datus un paziņos nākamos soļus.

Vai testam ir kādi riski?

Šis tests uzskatāms par drošu un būtiskus riskus nerada. Pēc asins parauga noņemšanas dažkārt iespējama viegla hematoma adatas dūriena vietā vai īslaicīgs reibonis.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *