Krākšana ir periodiska vibrējoša skaņa, elpas trūkums vai svilpojošs troksnis, kas rodas miega laikā. Ja krākšana ir skaļa un traucējoša, tā var liecināt par obstruktīvu miega apnoju, kas ieilgstot var veicināt tādas veselības problēmas kā augsts asinsspiediens, cukura diabēts, sirds-asinsvadu slimības un depresija.
Kādi ir krākšanas simptomi?
Krākšana ir izplatīta parādība daudziem cilvēkiem. To var pavadīt nemierīgs miegs, elpas trūkums, nakts sāpes krūtīs, pārmērīgs miegainums dienas laikā, galvassāpes no rīta, iekaisis kakls pēc pamošanās, koncentrēšanās grūtības un paaugstināts asinsspiediens. Šie simptomi var liecināt par obstruktīvu miega apnoju. Bērniem ar šo traucējumu var rasties grūtības koncentrēties, mācīšanās problēmas un uzvedības traucējumi.
Obstruktīva miega apnoja
Obstruktīva miega apnoja izpaužas ar krākšanu un samazinātu gaisa plūsmu elpceļos, jo naktī atslābst rīkles muskuļi, kas veicina elpošanas ceļu nosprostojumu. Šo procesu pavada atkārtotas elpošanas pauzes miega laikā. Skābekļa līmenim asinīs pazeminoties, smadzenes sūta nervu signālus, kas izraisa intensīvāku elpošanu un atbrīvo elpceļus. Šī stāvokļa dēļ pasliktinās miega kvalitāte un palielinās dažādu veselības traucējumu, piemēram, paaugstināta asinsspiediena, diabēta, sirdsdarbības traucējumu, insulta vai depresijas, risks.
Kas izraisa krākšanu?
Krākšanas iemesli var būt dažādi – to ietekmē mutes un deguna dobuma uzbūve, alkohola lietošana, alerģijas, vīrusa izraisīti saaukstēšanās simptomi un ķermeņa svars. Kad miegs kļūst dziļāks, mīkstais aukslējas, mēle un rīkles muskuļi atslābst, kas var radīt daļēju elpceļu nosprostojumu, kā rezultātā rīkles audi sāk vibrēt. Ja elpceļi kļūst šaurāki, gaisa plūsma pastiprinās, kas palielina audu vibrāciju un līdz ar to skaļākus krākšanas trokšņus.
Mutes dobuma uzbūve
Mazs zods, īss kakls, zems un biezs mīkstais aukslējas vai papildu rīkles audi cilvēkiem ar lieko svaru var sašaurināt elpošanas ceļus. Pagarināta dzeguzenīte mīksto aukslēju galā var traucēt gaisa plūsmai un izraisīt vibrācijas.
Alkohola lietošana
Pārmērīga alkohola lietošana pirms miega atslābina rīkles muskuļus, kas samazina dabisko elpceļu pretestību un veicina krākšanu.
Deguna problēmas
Ilgstošs deguna aizlikums alerģiju vai deguna starpsienas deformācijas dēļ traucē brīvu gaisa cirkulāciju un var veicināt krākšanu.
Miega trūkums
Nepietiekams miegs izraisa vēl izteiktāku rīkles muskulatūras atslābumu, kas var pastiprināt krākšanu.
Miega pozīcija
Krākšana biežāk sastopama guļot uz muguras, jo šādā pozā smaguma spēks veicina elpceļu sašaurināšanos.
Kādi ir krākšanas riska faktori?
- Dzimums: vīrieši krāc biežāk un viņiem ir lielāks risks saslimt ar miega apnoju.
- Svars: cilvēkiem ar lieko svaru vai aptaukošanos ir paaugstināta iespēja krākt vai attīstīties obstruktīvai miega apnojai.
- Elpceļu uzbūve: šauri elpceļi, palielinātas mandeles vai adenoīdi sašaurina elpošanas ceļus un veicina krākšanu. Struktūras izmaiņas, piemēram, deformēta deguna starpsiena vai hronisks deguna aizlikums, palielina riska iespējas.
- Alkohola lietošana: alkohols atslābina rīkles muskuļus un palielina krākšanas varbūtību.
- Iedzimtība: ģimenes anamnēzē konstatēta skaļa krākšana vai miega apnoja var norādīt uz ģenētisku noslieci uz šo problēmu.
Kad jādodas pie ārsta?
Ja miega laikā regulāri krācat ļoti skaļi vai ievērojat simptomus, kas varētu liecināt par miega apnoju, ieteicams vērsties pie miega veselības speciālista.
Kā tiek diagnosticēta krākšana?
Anamnēze un fiziskā apskate
Ārsts iztaujās par Jūsu veselības vēsturi un veiks medicīnisku apskati, lai noteiktu jebkādas obstruktīvas miega apnojas pazīmes vai simptomus. Bieži tiek lūgta informācija arī no Jūsu partnera par krākšanas paradumiem vai bērna gadījumā – par krākšanas biežumu un skaļumu.
Miega izmeklējums
Miega izmeklējumu var veikt mājas apstākļos vai specializētā miegacentra klīnikā, atkarībā no simptomiem. Miega diagnostiskais tests, polisomnogrāfija, reģistrē smadzeņu viļņus, skābekļa līmeni asinīs, sirdsdarbību, elpošanu, miega fāzes, kā arī acu un kāju kustības visā izmeklējuma laikā.
Attēldiagnostika
Ar rentgena, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses palīdzību novērtē elpceļu uzbūvi un iespējamas strukturālas izmaiņas, piemēram, deguna starpsienas izliekumu.
Kā ārstē krākšanu?
- Dzīvesveida maiņa: tajā ietilpst svara samazināšana, pietiekama miega nodrošināšana, pozas maiņa gulēšanai, atteikšanās no alkohola pirms miega un hroniska deguna aizlikuma ārstēšana.
Gadījumos, kad krākšanu izraisa obstruktīva miega apnoja, ārsts var ieteikt šādas ārstēšanas metodes:
- Speciāli ortodontiski mutes aparāti, kas palīdz saglabāt elpceļus atvērtus. Tomēr tie var radīt diskomfortu sejā, žokļu sāpes, pārmērīgu siekalošanos vai sausumu mutē.
- Pastāvīga pozitīvā spiediena elpceļos (CPAP) iekārta palīdz ārstēt krākšanu, kas saistīta ar miega apnoju. Šis cilvēks guļot lieto īpašu masku, kas savienota ar ierīci, kas piegādā saspiestu gaisu, lai uzturētu elpceļus vaļā.
- Virs mīkstajām aukslējām un to apkārtējiem audiem vadīta neablācijas Er-YAG lāzera procedūra veicina kolagēna šķiedru savilkšanos un veidošanos, samazinot krākšanu un paplašinot elpceļus. Šī ārstēšana ir droša, efektīva, un to var veikt ambulatori.
- Augšējo elpceļu ķirurģija, piemēram, uvulopalatofaringoplastika (UPPP), paredz pārmērīgo audu izņemšanu no rīkles, bet žokļu pārvietošana (MMA) palīdz atvērt elpceļus. Radiofrekvences ablācija samazina audu biezumu aukslējās, mēlē vai degunā, savukārt hipoglosālā nerva stimulācija neļauj mēlei aizvērt elpošanas ceļus ieelpas laikā.
Profilakse un mājas ārstēšanas metodes
- Uzturiet veselīgu ķermeņa svaru. Cilvēkiem ar lieko svaru rīkle uzkrājas papildu audi, kas veicina krākšanu, tāpēc svara samazināšana bieži palīdz mazināt simptomus.
- Guliet uz sāniem. Guļot uz muguras, mēle nokrīt uz aizmuguri un sašaurina elpceļus, radot daļēju nosprostojumu. Ja gulēšanas laikā mēdzat apgriezties uz muguras, var palīdzēt neliela tenisa bumbiņas iešūšana naktsveļas mugurpusē.
- Paceliet gultas galvgali apmēram 10 centimetrus, lai uzlabotu gaisa plūsmu elpceļos. Īpaši paredzēta spilvendrāna var palīdzēt saglabāt galvu pareizā pozīcijā.
- Nevēlams lietot alkoholu vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, kā arī paziņot ārstam par krākšanu, ja lietojat miega zāles vai nomierinošos līdzekļus, jo tie, līdzīgi kā alkohols, atslābina muskuļus elpceļos.
- Izvairieties no miega trūkuma. Miegam jābūt vismaz septiņas stundas katru nakti.
- Smēķēšanas atmešana var palīdzēt mazināt krākšanu.
- Deguna joslas var paplašināt deguna ejas un atvieglot gaisa plūsmu. Stipra lipīga lente pie deguna palīdz samazināt elpošanas pretestību, atvieglojot ieelpu. Tomēr deguna spilventiņi vai ārējie dilatatori nav piemēroti, ja ir diagnosticēta obstruktīva miega apnoja.
- Ārstējiet deguna aizlikumu vai apgrūtinātu elpošanu, kuru izraisa alerģija vai kroplīga starpsiena.
Sagatavošanās vizītei pie ārsta
- Pierakstiet sev raksturīgos simptomus. Ja iespējams, palūdziet partnerim tos aprakstīt.
- Sagatavojiet jautājumus ārsta konsultācijai, piemēram:
- Kādēļ es krācu? Vai pastāv kādas pamatproblēmas ar veselību?
- Vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi?
- Kas ir miega izmeklējums?
- Kādas ārstēšanas metodes ieteiktu? Kādi ir iespējamie blakus efekti?
- Esi gatavs atbildēt uz ārsta jautājumiem, piemēram:
- Kad pirmoreiz pamanījāt krākšanas epizodes?
- Cik ilgi esat novērojis krākšanu?
- Vai krācat katru nakti vai laiku pa laikam?
- Kas uzlabo vai pasliktina simptomus?
- Vai krākšana ir saistīta ar miega pozīciju?
- Vai krākšana traucē jūsu partnerim?
- Vai nakts laikā bieži pamostaties ar pēkšņu elpas trūkumu vai aizrīšanos?
- Vai dienā jūtat pārmērīgu miegainību?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kā saprast, vai es krācu? Palūdziet, lai partneris, istabas biedrs vai ģimenes loceklis novēro, vai miega laikā ir dzirdama krākšana. Ja dzīvojat viens, izmantojiet skaņas ierakstīšanas ierīci.
- Vai krākšana norāda uz obstruktīvu miega apnoju? Lai arī krākšana ir bieži sastopams šīs slimības simptoms, tā pati par sevi nenozīmē, ka noteikti ir miega apnoja, jo cēloņi var būt dažādi.
- Vai jāuztraucas, ja zīdainis krāc? Mazulis nereti krāc deguna aizlikuma dēļ, un lielākajā daļā gadījumu tas nav nopietnas slimības pazīme. Ja rodas šaubas par bērna veselību, ieteicama vizīte pie bērna ārsta, lai noskaidrotu iemeslus un nepieciešamības gadījumā izvērtētu ārstēšanas iespējas.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
