Koronārā angiogramma (CAG) ir gan diagnostiska rentgena izmeklēšana, gan ārstniecības procedūra gadījumos, kad konstatēta sirds vainagartēriju slimība. Tā tiek veikta, izmantojot sirds kateterizācijas metodi – caur plaukstas locītavu, elkoņa locītavu vai cirkšņa zonu artērijā ievada aptuveni 2 milimetru diametra katetru, caur kuru sirds asinsvados ievada kontrastvielu. Tas ļauj rentgena uzņēmumos novērtēt sirds artēriju stāvokli un diagnosticēt veselības traucējumus, piemēram, miokarda išēmiju, aterosklerozi vai citus vainagartēriju bojājumus, kas var radīt sāpes krūtīs un nepieciešamību izstrādāt optimālu ārstēšanas plānu.
Kāpēc nepieciešama koronārā angiogramma?
Koronārā angiogramma tiek uzskatīta par precīzāko izmeklēšanas metodi, lai noteiktu vainagartēriju slimību, ko izraisa tauku, kalcija sāļu vai trombu uzkrāšanās uz artēriju sieniņām. Šo vielu uzkrāšanās sašaurina vai nosprosto artērijas, apgrūtinot asiņu plūsmu uz sirds muskuli. Tas var izpausties kā sāpes vai spiediens krūtīs, reibonis, pastiprināta svīšana un elpas trūkums, kā arī var novest pie akūta miokarda infarkta, hroniskas išēmijas vai sirds apstāšanās. Daudzi, kam ir vainagartēriju slimība, ilgstoši simptomus nejūt. Ar gadiem tauku nogulsnes artērijās pakāpeniski palielinās, un tas var izraisīt akūtas sirds problēmas vai pēkšņu nāvi.
Kad nepieciešama koronārā angiogramma (CAG)?
- Cilvēkiem, kuriem ir sāpes vai spiediens krūtīs, vai vēdera augšdaļas rajonā, kas var atgādināt smaguma sajūtu uz krūtīm.
- Pacientiem ar stenokardijas sāpēm, kas izstaro uz plecu, roku, muguru, kaklu vai žokli.
- Personām, kas piedzīvo spēcīgas sāpes krūtīs, kas neļauj apgulties, apsēsties vai atpūsties ilgāk par 30 minūtēm un nepāriet.
- Gadījumos, kad parādās elpas trūkums, smaga elpošana vai virspusēja ieelpa.
- Cilvēkiem ar pastiprinātu svīšanu, mitrām rokām vai kājām.
- Ja ir tādi simptomi kā nogurums, vājums, reibonis, slikta dūša, sirdsklauves vai diskomforts kuņģa zonā.
- Tiem, kuriem krūšu sāpes izraisa samaņas zudumu, sirds apstāšanos vai infarktu.
Kādas slimības iespējams diagnosticēt ar koronāro angiogrammu?
Kā tiek veikta sākotnējā izmeklēšana pirms koronārās angiogrammas?
Kardiologs izvērtē pacienta veselības stāvokli un iespējamos sirds-asinsvadu sistēmas traucējumus pirms angiogrammas, analizējot anamnēzi un veicot šādas fiziskās pārbaudes:
Anamnēzes apkopojums
- Pieredzētas sāpes krūtīs, sirdsklauves, vājums, elpas trūkums, svīšana, reibonis vai ģībonis.
- Riska faktori iedzimtiem sirds vai asinsvadu traucējumiem, piemēram, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts vai hipertensija.
- Ģimenes anamnēzē sirds slimību gadījumi jaunā vecumā (pirms 50 gadu sasniegšanas) vai miokarda išēmija.
- Intensīva vai ilgstoša smēķēšana, treknu produktu lietošana, pārmērīga alkohola lietošana vai mazkustīgs dzīvesveids.
- Iepriekš diagnosticētas sirds slimības, kas noteiktas ar elektrokardiogrammu, slodzes testu, sirds datortomogrāfiju vai ehokardiogrāfiju.
Asins analīzes
Veic pilnu asins analīzi un novērtē nieru darbību, elektrolītu līdzsvaru un pārbauda citas iespējamās novirzes.
Sirds izmeklējumi vainagartēriju slimības gadījumā
- Elektrokardiogramma
- Standarta slodzes tests
Pirms koronārās angiogrammas
- Pirms procedūras nepieciešams atturēties no ēšanas un šķidruma uzņemšanas vismaz 4–8 stundas.
- Ja pacientam zināmas alerģijas pret medikamentiem vai jūras veltēm, par to jāinformē ārsts.
- Lietojot antikoagulantus vai preparātus diabēta ārstēšanai (piemēram, insulīnu), par to savlaicīgi jāinformē medicīnas speciālistu.
Procedūras norise
- Pirms izmeklējuma medicīnas personāls skaidro procedūras gaitu un iegūst pacienta informētu piekrišanu.
- Medmāsa dezinficē ādas zonu, kur tiks ievadīts katetrs.
- Kardiologs veic lokālu anestēziju artērijai plaukstas locītavā, elkoņa locītavā vai cirksnī; vispārējā narkozi nav nepieciešama.
- Katrā artērijā ievieto aptuveni 2 mm diametra īpaši plānu caurulīti jeb katetru līdz kreisajai vai labajai sirds vainagartērijai. Pacients paliek pie samaņas, bet nejūt sāpes.
- Pēc katetra ievadīšanas caur to injicē kontrastvielu sirds arterijās, kas ļauj atklāt asinsvadu nosprostošanās vietas.
- Kardiologs ar rentgenu operatīvi uzņem vairākus uzņēmumus no dažādiem leņķiem, lai iegūtu detalizētu artēriju attēlu un noteiktu sašaurinājumu vai nosprostojumu lokalizāciju. Procedūra parasti ilgst 30–60 minūtes.
- Ja tiek konstatēts nozīmīgs artērijas sašaurinājums vai aizsprostojums, speciālists uzreiz veic balonu angioplastiku un ievieto stentu – balons tiek uzpūsts artērijas zonā, atspiežot uzkrātos taukus vai kalcija nogulsnes pret sienu un paplašinot asinsvadu, lai uzlabotu asins cirkulāciju.
- Pēc procedūras ārsts noņem katetru un apmēram 15 minūtes spiež punkcijas vietu, lai novērstu asiņošanu un nebūtu nepieciešama šuvju uzlikšana. Kardiologs un aprūpes personāls seko līdzi asiņošanas riskam un regulāri monitorē pacienta vispārējo stāvokli.
- Gadījumā, ja angioplastika pacientam nav piemērota, kardiologs iesaka alternatīvu ārstēšanu, piemēram, sirds asinsvadu šuntēšanas operāciju vai medikamentozu terapiju.
Pēc koronārās angiogrammas
- Tiem, kam katetrs ievadīts caur cirksni, rekomendējas uzturēties guļus pozā, izvairīties no sēdēšanas, staigāšanas un locīšanās cirkšņa rajonā 6–10 stundas. Ja neparādās blakussimptomi, iespējams doties mājup.
- Cilvēkiem, kuriem katetrs ievadīts caur plaukstas locītavu, tai skaitā pacientiem ar lieko svaru, aptaukošanos vai perifēro artēriju bojājumiem, ieteicams atpūsties guļus un izvairīties no fiziskas piepūles 4–8 stundas. Ja nav komplikāciju, var izrakstīt no stacionāra tajā pašā dienā.
- Ja veikta angioplastika ar stenta ievietošanu, parasti paliek stacionārā vienu nakti un, ja nav sūdzību, nākamajā dienā var doties mājup, noņemt pārsējus un atsākt higiēnas procedūras.
- Pēc izmeklējuma vai ārstēšanas var uzsākt ikdienas ēšanu. Ieteicams izdzert 1–1,5 litrus ūdens dienā, lai veicinātu kontrastvielas izvadīšanu no organisma.
- Ieteicams izvairīties no fiziskas slodzes, smagu priekšmetu celšanas vai spiediena izdarīšanas uz kateterizēto roku vai kāju aptuveni vienu nedēļu.
- Nepalaidiet garām ārsta noteiktās konsultācijas un ievērojiet medikamentu lietošanas grafiku, lai varētu novērtēt simptomus un sekot līdzi ārstēšanas efektivitātei.
- Laikus vēršaties pie ārsta, ja pēc procedūras novērojat neparastus simptomus, piemēram, sāpes, pietūkumu, spiedienu krūtīs, sliktu dūšu, vemšanu, zilumus, tūska vai nespēju nogulties.
Kādas var būt koronārās angiogrammas komplikācijas?
Koronārās angiogrammas blakusparādības var būt vieglas alerģiskas reakcijas uz kontrastvielu, asiņošana punkcijas vietā un līdzīgi gadījumi. Smagas komplikācijas ir ļoti retas (mazāk nekā 1% gadījumu), tomēr iespējama aritmija, miokarda infarkts, nieru funkcijas pasliktināšanās, paralīze vai nāve.
Kādas ir koronārās angiogrammas (CAG) priekšrocības?
- CAG palīdz noteikt, kurās sirds artēriju vietās ir sašaurinājumi vai nosprostojumi, kā arī dod pārskatu par artēriju vispārējo stāvokli.
- Izmeklēšana vienlaikus ir gan diagnostiska, gan terapeitiska – atklājot vainagartēriju slimību, ārsts var uzreiz veikt angioplastiku un ievietot stentu.
- CAG sniedz informāciju par samazinātu sirds izsviedi, novērtējot asins caurplūdi un spiedienu sirds kambaros, lai izvērtētu sirds vārstuļu funkciju.
- CAG palīdz novērtēt aterosklerozes apjomu, nosakot tauku, holesterīna un aplikuma daudzumu artēriju sieniņās.
- Tā iespējama arī iedzimtu sirds defektu vai starpkameru defektu diagnostika.
- Metode ļauj novērtēt sirds ķirurģijas rezultātus.
- CAG raksturo augsta drošība un zems komplikāciju risks.
- Izmeklējuma procedūra ir ātra, prasa maz laika un ļauj pacientam drīz atsākt normālu dzīvi.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kādi riska faktori saistīti ar koronāro angiogrammu? Izmeklējums uzskatāms par drošu, tomēr nelielas blakusparādības, piemēram, sāpes, pietūkums, asiņošana vai nieze iespējamas kontrastvielas ietekmē. Cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām jāapspriežas ar kardiologu pirms procedūras.
- Cik ilgi nepieciešams atveseļoties pēc angiogrammas? Ja katetrs ievadīts caur cirksni – jārēķinās ar 6–10 stundu atpūtu slimnīcā; ja caur plaukstas locītavu – 4–8 stundas. Pēc angioplastikas ar stentu nepieciešama arī viena nakts stacionārā.
- Vai pirms koronārās angiogrammas jābadojas? Diagnozes precizēšanai jāatturas no ēšanas un dzeršanas vismaz 4–8 stundas pirms procedūras.
- Vai nepieciešama hospitalizācija? Angiogramma ir rentgena diagnostikas procedūra, ko vairumā gadījumu iespējams veikt ambulatori vienas dienas laikā. Pēc angioplastikas un stenta ievietošanas ieteicama viena nakts stacionārā.
- Cik ilgi ilgs izmeklējums? Parasti koronārās angiogrammas izmeklējums ilgst apmēram 30–60 minūtes. Ja tiek veikta angioplastika un stenta ievietošana – 45–60 minūtes.
- Kāda ir izmeklējuma veiksmīguma iespējamība? Koronārā angiogramma nodrošina augstu – apmēram 97,6% – veiksmes rādītāju vainagartēriju patoloģiju un miokarda išēmijas diagnostikā, kas savlaicīgi ļauj uzsākt terapiju, tādējādi pasargājot dzīvību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
