Koronārā angiogrāfija (CAG) ir rentgenoloģiska izmeklēšanas un ārstēšanas metode, kas ļauj diagnosticēt un ārstēt koronāro artēriju slimību, izmantojot sirds kateterizācijas tehnoloģiju. Katetrs ar aptuveni 2 milimetru diametru tiek ievadīts caur artēriju plaukstas locītavā, elkonī vai cirksnī līdz koronārajām artērijām. Pievienojot kontrasta vielu, var iegūt rentgena attēlus, kuri palīdz izvērtēt traucējumus artērijās, noteikt koronāro artēriju slimību, miokarda išēmiju, aterosklerozi vai citus traucējumus, kas var izraisīt sāpes krūtīs, un izstrādāt efektīvu ārstēšanas plānu.
Kāpēc nepieciešama koronārā angiogrāfija?
Koronārā angiogrāfija tiek uzskatīta par galveno metodi, lai identificētu koronāro artēriju slimību. Šī slimība attīstās, kad tauki, aplikums vai asins recekļi uzkrājas artēriju sieniņās, radot sašaurinājumus vai aizsprostojumus, kā rezultātā tiek traucēta asins piegāde sirds muskulim. Šādas izmaiņas var izraisīt sāpes krūtīs, reiboni, pārmērīgu svīšanu un elpas trūkumu, kas var novest arī pie akūta miokarda infarkta vai hroniskas miokarda išēmijas, kā sekas – sirdslēkme. Bieži vien cilvēki ar koronāro artēriju slimību simptomus nejūt. Novecojot, tauku masa artērijās pakāpeniski palielinās, līdz tas izraisa akūtu sirdslēkmi un pēkšņu nāvi.
Kam ieteicams veikt koronāro angiogrāfiju (CAG)?
- Cilvēkiem ar sāpēm vai spiedošu sajūtu krūtīs vai vēdera augšdaļā, arī smaguma sajūtu krūtīs.
- Tiem, kuri piedzīvo stenokardijas tipa sāpes, kas izstaro uz plecu, roku, muguru, kaklu vai žokli.
- Cilvēkiem, kuriem rodas intensīvas sāpes krūtīs, kas neļauj apgulties, apsēsties vai atpūsties, un kuriem šīs sūdzības ilgst ilgāk par 30 minūtēm bez atvieglojuma.
- Tiem, kuriem iespējama aizdusa, sēkšana vai virspusēja elpošana.
- Cilvēkiem, kuri pastiprināti svīst vai kuriem ir pastiprināta svīšana rokās un pēdās.
- Tiem, kuri izjūt nogurumu, vājumu, reiboni, nelabumu, sirdsklauves vai diskomfortu vēderā.
- Tiem pacientiem, kuri piedzīvo stipras sāpes krūtīs, samaņas zudumu, apstājas sirdsdarbība vai rodas sirdslēkme.
Kādas slimības var diagnosticēt ar koronāro angiogrāfiju?
Kā notiek diagnozes noteikšana pirms koronārās angiogrāfijas?
Kardiologs, balstoties uz detalizētu slimības vēsturi un papildus izmeklējumiem, nosaka iespējamās koronāro artēriju slimības, miokarda išēmiju, sirdslēkmi vai citas sirds un asinsvadu pataloģijas:
Medicīniskā anamnēze
- Novērotas tādas pazīmes kā sāpes krūtīs, sirdsklauves, nogurums, elpas trūkums, svīšana, reibonis vai ģībonis.
- Identificēti iedzimti sirds un asinsvadu sistēmas riska faktori – paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts vai hipertensija.
- Ģimenes anamnēzē sirds slimības agrīnā vecumā (līdz 50 gadiem) vai miokarda išēmija.
- Regulāra smēķēšana, ilgstošs smēķēšanas periods, pārmērīgs taukainas pārtikas vai alkohola lietojums, fiziskas aktivitātes trūkums.
- Diagnostēti sirds darbības traucējumi, izmantojot kardiologa nozīmētos testus – elektrokardiogrammu (EKG), velotrenažiera slodzes testu, datortomogrāfiju koronārajām artērijām vai ehokardiogrāfiju.
Asins analīzes
Veic pilnu asins ainu, nosaka trombocītu daudzumu, izvērtē nieru darbību, plazmas elektrolītu līmeni un meklē citas iespējamās novirzes.
Sirds slimību skrīnings
- Elektrokardiogramma
- Slodzes tests
Kā koronārā angiogrāfija tiek veikta slimnīcā?
Slimnīcā koronārā angiogrāfija tiek veikta, ievērojot augstus diagnostikas un ārstēšanas standartus, kas garantē maksimālu pacientu drošību un sekmīgu ārstēšanu. Pēc procedūras pacients parasti uzturas slimnīcā 1–2 dienas un, ja nav sarežģījumu, nākamajā dienā dodas mājās.
Sagatavošanās pirms koronārās angiogrāfijas
- Pirms procedūras personai ieteicams neēst un nedzert vismaz 4–8 stundas.
- Alerģijas pret medikamentiem vai jūras produktiem gadījumā svarīgi savlaicīgi informēt ārstu.
- Lietojot asins retināšanas vai cukura diabēta medikamentus (piemēram, insulīnu), par to jāinformē ārstējošais ārsts.
Koronārās angiogrāfijas norise
- Veselības aprūpes speciālisti detalizēti izskaidro angiogrāfijas procesu un iegūst nepieciešamu pacienta piekrišanu pirms izmeklējuma sākuma.
- Māsa rūpīgi attīra un dezinficē ādas zonu, kur tiks veikta katetra ievadīšana.
- Kardiologs injicē lokālu anestēziju pirms punkcijas radiālajā artērijā plaukstas locītavā, brahiālajā artērijā elkonī vai augšstilba artērijā cirksnī, neizmantojot vispārējo anestēziju.
- Izmantojot apmēram 2 milimetru platu dobu katetru, ārsts to ievada caur artēriju līdz kreisajai vai labajai koronārajai artērijai. Visa procedūras laikā pacients ir pie samaņas un nejutīs sāpes.
- Nokļūstot pareizajā vietā, kardiologs caur katetru ievada speciālu kontrastvielu ar joda saturu uz sirdi līdz pat koronāro artēriju sākumam aortā, lai vizualizētu iespējamās artēriju sašaurināšanās vietas.
- Kardiologs veido virkni rentgena attēlu no dažādiem leņķiem, iegūstot pilnvērtīgu artēriju attēlu un precīzi nosakot sašaurinājumu vai aizsprostojumu vietas. Procedūras ilgums vidēji 30–60 minūtes.
- Atklājot artērijas sašaurinājumu vai nosprostojumu, kardiologs nekavējoties var veikt balona angioplastiku ar stenta ievietošanu, lai paplašinātu sašaurināto segmentu. Balona izplešanas laikā tauki un aplikums tiek atdalīti no artērijas sieniņām, uzlabota asins plūsma sirds muskulī. Papildus ievietotais stents vēl vairāk nostiprina efektu un samazina slimības atkārtošanās risku. Parasti šī procedūras daļa ilgst aptuveni 45–60 minūtes.
- Pēc procedūras beigām katetrs tiek uzmanīgi izņemts, un punkcijas vieta tiek maigi saspiesta apmēram 15 minūtes, lai apturētu asiņošanu, bez nepieciešamības šūt brūci. Mediķi rūpīgi novēro, vai nav asiņošanas vai citu komplikāciju, kā arī monitorē dzīvības rādītājus, lai izvērtētu pacienta stāvokli.
- Ja balona angioplastika nav iespējama, kardiologs izvērtēs alternatīvas ārstēšanas iespējas, kā piemēram, koronāro artēriju šuntēšanas operāciju vai medikamentozu terapiju.
Rūpes pēc koronārās angiogrāfijas
- Cilvēkiem, kuriem katetrs ievadīts caur cirksni, ieteicams atpūsties slimnīcā, gulēt uz muguras, izvairīties no sēdēšanas, staigāšanas vai kājas saliekšanas 6–10 stundas. Ja netiek novēroti sarežģījumi, var doties mājās.
- Tiem, kuriem katetrs tika ievadīts caur plaukstas locītavu, tostarp cilvēkiem ar virssvaru, aptaukošanos vai perifiēro artēriju slimību, nepieciešama atpūta guļus pozīcijā bez aktīvas roku slodzes 4–8 stundas. Ja nav komplikāciju, pacients var izrakstīties uz mājām.
- Pēc veikta balona angioplastikas ieteicams vienu nakti uzturēties slimnīcā, un, ja nav blakusparādību, nākamajā dienā var noņemt pārsēju un atsākt higiēnu kā parasti.
- Procedūras laikā un pēc tās uzturs var būt ierasts. Ieteicams dienā izdzert vismaz 1–1,5 litrus ūdens, lai palīdzētu organismam izvadīt kontrastvielu.
- Būtu jāizvairās no fiziskas slodzes, smagu priekšmetu celšanas vai spēka pielietošanas ar kateterizēto roku vai kāju nedēļu pēc procedūras.
- Nevajadzētu pārkāpt norādīto medikamentu lietošanas režīmu un nepieciešams savlaicīgi ierasties uz ārsta nozīmētajām vizītēm, lai izvērtētu simptomus un sekotu ārstēšanas rezultātiem.
- Pacienti, kuri regulāri lieto medikamentus hronisku slimību ārstēšanai, piemēram, asins šķidrināšanai, var atsākt to lietošanu jau nākamajā dienā. Zāļu lietošanu cukura līmeņa kontrolei jāatsāk atbilstoši ārstējošā ārsta norādītajam laikam.
- Ja pēc procedūras parādās neierastas sajūtas – sāpes, pietūkums, spiedoša sajūta krūtīs, slikta dūša, vemšana, sasitumi, apsārtums vai stipras sāpes jebkurā zonā, arī nespēja gulēt – nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Kādi ir koronārās angiogrāfijas riski?
Pēc koronārās angiogrāfijas var parādīties vieglas kontrastvielas izraisītas alerģiskas reakcijas, asiņošana punkcijas vietā u.c. Smagas komplikācijas, piemēram, aritmija, sirdslēkme, nieru mazspēja, paralīze vai nāve ir ļoti reti sastopamas – mazāk nekā 1% gadījumu.
Galvenie koronārās angiogrāfijas (CAG) ieguvumi
- CAG precīzi nosaka sašaurināto vai nosprostoto koronāro artēriju vietu, kā arī novērtē vispārējo artēriju stāvokli.
- CAG apvieno diagnostiku un ārstēšanas iespējas – ja tiek konstatēta koronāro artēriju slimība, ārsts var nekavējoties veikt balona angioplastiku un ievietot stentu.
- CAG ļauj noteikt sirds izsviedes samazināšanās pakāpi, nosakot asiņu plūsmas ātrumu caur sirdi un izvērtējot iekšējo spiedienu, lai pārbaudītu sirds vārstuļu darbību.
- CAG palīdz diagnosticēt aterosklerozes apmēru, novērtējot tauku, holesterīna un aplikuma uzkrāšanos artēriju sieniņās.
- CAG var atklāt iedzimtas sirds pataloģijas vai starppriekškambaru starpsienas defektus.
- CAG ir noderīga arī, lai izvērtētu sirds ķirurģijas rezultātus.
- CAG tiek uzskatīta par drošu procedūru ar zemām riska un komplikāciju iespējām.
- CAG ir salīdzinoši ātra procedūra, kas neņem daudz laika un ļauj ātri atgriezties pie ikdienas aktivitātēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kādi ir koronārās angiogrāfijas riski? Šo procedūru uzskata par drošu. Nelielas blakusparādības, kā sāpes, pietūkums, asiņošana vai nieze, var rasties alerģiskas reakcijas uz kontrastvielu dēļ. Personām ar hroniskām slimībām pirms procedūras par to būtu jākonsultējas ar kardiologu.
- Cik ilgs ir atveseļošanās laiks pēc koronārās angiogrāfijas? Pacientiem ar katetra ievadīšanu caur cirksni jāatpūšas slimnīcā 6–10 stundas, bet ievadīšanas gadījumā caur plaukstas locītavu pietiek ar 4–8 stundām. Pēc balona angioplastikas un stenta ievietošanas bieži nepieciešama vienas nakts novērošana slimnīcā.
- Vai angiogrāfijai nepieciešams gavēt? Pirms koronārās angiogrāfijas diagnostikas nolūkos ieteicams neēst un nedzert vismaz 4–8 stundas.
- Vai angiogrāfija prasa hospitalizāciju? Angiogrāfiju var veikt vienas dienas ietvaros bez ilgstošas stacionēšanas. Pēc balona angioplastikas un stentu ievietojuma ārsts var lūgt palikt slimnīcā uz vienu nakti.
- Cik ilgi ilgst angiogrāfijas procedūra? Standarta koronārā angiogrāfija ilgst aptuveni 30–60 minūtes, bet gadījumā, ja nepieciešama balona angioplastika un stenta ievietošana, tās ilgums var sasniegt 45–60 minūtes.
- Kāda ir koronārās angiogrāfijas veiksmes iespējamība? Angiogrāfija ļauj ļoti precīzi noteikt koronāro artēriju slimības un miokarda išēmijas klātbūtni. Veiksmes procents, kas sasniedz 97,6%, ļauj savlaicīgi veikt balona angioplastiku un stenta implantāciju, kas var glābt dzīvību smagu koronāro artēriju slimību gadījumā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
