Korekts nosaukums latviešu valodā ir **ļaundabīgā anēmija**. Ja nepieciešams medicīniski precīzāks apzīmējums, var lietot arī **perniciozā anēmija**, kas ir šīs slimības medicīniskais nosaukums. **Kopsavilkums:** – ļaundabīgā anēmija – perniciozā anēmija

Piktymis anēmija ir slimība, kas izraisa sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna deficītu asinīs. Šis stāvoklis apgrūtina skābekļa transportu un noved pie audu hipoksijas. Visbiežāk tā tiek diagnosticēta cilvēkiem pēc 30 gadu vecuma, īpaši sievietēm. Slimības izcelsme saistāma ar B12 vitamīna un folijskābes trūkumu, ģenētiskiem faktoriem un noteiktām kuņģa slimībām. Simptomi parasti ir nespēks, ātrs nogurums, galvassāpes un bālums. Nereti pievienojas arī neiroloģiski traucējumi un gremošanas sistēmas sūdzības. Ārstēšana balstās uz B12 vitamīna terapiju, folijskābes papildināšanu un uztura korekciju.

Kas ir piktyma anēmija

Piktyma anēmija, pazīstama kā megaloblastiska anēmija, ir stāvoklis, kad ir traucēta nukleīnskābju sintēze. Rezultātā veidojas palielinātas, nenobriedušas asins šūnas jeb makrocīti, kas cirkulē asinsritē.

Megaloblastiskas anēmijas raksturojums

Megaloblastiska anēmija ir asins traucējums, kas attīstās, ja eritrocīti ir pārlieku lieli un nav pilnībā nobrieduši, kas pasliktina to darbību. Tas var saasināt asinsrites traucējumus galvas smadzenēs un asinsvados, turklāt iespējami neatgriezeniski išēmiski bojājumi. Visbiežāk skartie orgāni ir sirds un smadzenes.

Visvairāk pakļautie orgāni

• Sirds
• Smadzenes

Anēmijas izplatība un riska grupas

Anēmija ir bieži sastopams asins traucējums, kas var skart dažāda vecuma cilvēkus. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka visā pasaulē ap 1 987 300 000 cilvēkiem diagnosticēta anēmija. Visizplatītākā forma ir dzelzs deficīta anēmija, kas bieži novērojama kopā ar citiem asins traucējumiem. Latvijā šī slimība ļoti bieži sastopama grūtniecēm (ap 25–30%) un bērniem, tai skaitā pusaudžiem (ap 25–40%). Eiropā katrai desmitajai sievietei reproduktīvajā vecumā ir anēmija. Apmēram 11% iedzīvotāju tiek diagnosticēta anēmija, sasniedzot 3,4 miljonus cilvēku. Riska grupās ietilpst personas vecumā no 60 līdz 70 gadiem, jaunietes, grūtnieces, sievietes pēc dzemdībām, cilvēki, kas lieto alkoholu, kā arī pacienti ar vairogdziedzera hiperfunkciju. Aptuveni 30–40% pasaules grūtnieču cieš no dzelzs deficīta anēmijas. Slimības izcelsmē nozīme ir nepietiekamam dzelzs, C vai B12 vitamīna daudzumam, hroniskām slimībām, asiņošanai un ģenētiskai predispozīcijai. Savlaicīga simptomu atpazīšana un ārstēšana ir ļoti nozīmīga, lai novērstu komplikācijas.

Piktymas anēmijas galvenie cēloņi

Piktyma anēmija, ko dēvē arī par megaloblastisku anēmiju, var veidoties vairāku iemeslu dēļ. Galvenais no tiem ir B12 vitamīna deficīts, kas rodas, ja uzturā trūkst šī vitamīna vai tā uzsūkšanās ir traucēta. Otrs būtisks iemesls ir folijskābes nepietiekamība, kas traucē DNS sintēzi un izraisa megaloblastisku eritropoēzi. Pastāv arī ģenētiski cēloņi, kas var izraisīt iedzimtas formas.

B12 vitamīna deficīta nozīme

B12 vitamīna trūkums ir viens no biežākajiem piktymas anēmijas cēloņiem. Šis vitamīns ir ļoti svarīgs asins veidošanās procesam. Nepietiekams B12 vitamīna daudzums var rasties gan nepiemērota uztura, gan uzsūkšanās traucējumu rezultātā.

Folijskābes deficīta sekas

Folijskābe ir nozīmīga asins veidošanā un DNS sintēzē. Tās nepietiekamība izraisa megaloblastisku eritropoēzi un var izraisīt piktymu anēmiju. Folijskābes deficīts var attīstīties gan nelabvēlīga uztura, gan palielināta vajadzības vai uzsūkšanās traucējumu dēļ.

Ģenētisko faktoru loma

Ģenētika var būt cēlonis iedzimtām piktymas anēmijas formām. Šādas iedzimtas izmaiņas var traucēt asinsrades procesus vai izraisīt vielmaiņas problēmas, kas noved pie anēmijas un izmaiņām asinīs.

Pārmaiņas asinīs pie anēmijas

Piktymas anēmijas pacientiem novērots sarkano asinsķermenīšu trūkums un hemoglobīna līmeņa pazemināšanās. Sievietēm hemoglobīna koncentrācija samazinās līdz 120 g/l, vīriešiem un sievietēm pēc menopauzes – līdz 130 g/l. Eritrocīti un tajos esošais hemoglobīns nodrošina skābekļa transportu, tādēļ šo rādītāju samazināšanās norāda uz anēmiju. Retikulocītu pieaugums norāda uz paātrinātu eritrocītu veidošanos, bet to zems skaits var signalizēt par nepietiekamu asinsrades aktivitāti. Hematokrits atspoguļo eritrocītu daudzumu procentos no kopējā asins tilpuma. Eritrocītu grimšanas ātrums var būt paaugstināts dažādu veselības traucējumu gadījumā. Bieži mainās arī leikocītu un trombocītu daudzums asinīs.

Klīniskās pazīmes un simptomi

Piktyma anēmija rodas galvenokārt B12 un folijskābes nepietiekamības dēļ, izraisot dažādus simptomus. Raksturīgi ir vispārēja nespēka sajūta, nogurums, pastiprināta sirdsdarbība un elpas trūkums.

Biežākie simptomi

• Straujš nogurums un nespēks
• Paātrināta sirdsdarbība
• Elpas trūkums arī miera stāvoklī
• Galvas reiboņi un viegls apreibums

Neiroloģiskie simptomi

Nervu sistēmas bojājumi var izpausties kā jušanas traucējumi, tirpšana un nejūtīgums ekstremitātēs. Tipiski var būt arī galvassāpes.

Gremošanas sistēmas traucējumi

Bieži novērojama arī mutes gļotādas iekaisums, dedzinošas sajūtas un sāpes mēlē. Smagākās anēmijas stadijās iespējamas sāpes krūtīs un apziņas traucējumi.

Diagnostikas metodes un izmeklējumi

Piktymas anēmijas diagnostikai tiek veikti detalizēti asins analīžu izmeklējumi, nosakot hemoglobīna, eritrocītu, B12 vitamīna un folijskābes koncentrāciju asinīs. Tiek veikts Šilinga tests, lai noteiktu iekšējā faktora klātbūtni, kas nepieciešams B12 vitamīna uzsūkšanai. Veic arī imunoloģiskus testus, kas identificē antivielas pret iekšējo faktoru veidojošajām šūnām. Lai noskaidrotu anēmijas iemeslus, tiek veikti gremošanas trakta izmeklējumi, piemēram, endoskopija, radioloģiskā izmeklēšana vai biopsijas. Šie izmeklējumi palīdz noteikt, vai nav kuņģa vai zarnu slimību, kas varētu izraisīt piktymu anēmiju. Visaptveroši asins un gremošanas sistēmas izmeklējumi ļauj noteikt anēmijas veidu, smagumu un iespējamos cēloņus, kas ir būtiski, izvēloties piemērotu ārstēšanas taktiku.

Efektīvas ārstēšanas metodes un pieejas

Piktymas anēmijas terapijā svarīgākā vieta ir B12 vitamīna un folijskābes papildpreparātu lietošana.

B12 vitamīna terapija

B12 vitamīna preparāti ir ārstēšanas pamatā. Tos var lietot gan iekšķīgi, gan injekciju veidā, atkarībā no slimības smaguma un pacienta veselības stāvokļa.

Folijskābes lietošana

Folijskābes nepietiekamības gadījumā tiek nozīmēti atbilstoši uztura bagātinātāji, kuri var tikt lietoti gan iekšķīgi, gan ievadīti injekciju veidā atkarībā no anēmijas izteiktības un pacienta pašsajūtas. Smagos gadījumos, ja ārstēšana nav pietiekama, nepieciešama asins pārliešana, lai uzlabotu asins šūnu skaitu un funkciju.

Uztura ieteikumi un profilakse

Lai nozīmīgi uzlabotu pašsajūtu un novērstu anēmiju, būtiski sekot pilnvērtīgam uzturam. B12 vitamīna galvenie avoti ir gaļa, aknas un olas. Folijskābe ir atrodama zaļumos un dārzeņos. Uzturā lietotā dzelzs vislabāk uzsūcas kopā ar C vitamīnu, savukārt pārmērīga kalcija produktu lietošana var traucēt dzelzs uzsūkšanos.

• Ieteicams reizi gadā veikt profilaktiskas asins analīzes, lai laikus atklātu izmaiņas asinīs.
• Īpašu uzmanību jāpievērš riska grupām – senioriem, veģetāriešiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
• Nozīmīgi ir arī sekot savai pašsajūtai un nekavējoties vērsties pie ārsta, ja parādās anēmijas simptomi.

Rūpīga attieksme pret uzturu un veselību ir galvenais, lai novērstu un efektīvi ārstētu anēmiju.

Iespējamās sekas un prognoze

Neārstēta piktyma anēmija var radīt nopietnas komplikācijas, tostarp miokarda infarktu, sirds ritma traucējumus un išēmiskus smadzeņu bojājumus. Anēmija grūtniecēm palielina priekšlaicīgu dzemdību, augļa augšanas aizkavēšanās un asiņošanas risku. Ilgstošas sekas var būt lēnāka psihomotorā un garīgā attīstība bērniem, kuru mātēm bijusi anēmija grūtniecības laikā.

Iespējamās komplikācijas

• Miokarda infarkts
• Sirds ritma traucējumi
• Išēmiski bojājumi smadzenēs
• Priekšlaicīgas dzemdības
• Augļa augšanas aizture
• Paaugstināts asiņošanas risks

Ilgtermiņa sekas

• Lēnāka psihomotorā un intelektuālā attīstība bērniem
• Dzemdību sarežģījumi sievietēm ar asins traucējumiem

Ārsti uzsver, ka agrīna asins traucējumu atklāšana ļauj veiksmīgāk ārstēt saslimšanu un uzlabot izredzes uz atveseļošanos. Profilakse un regulāras veselības pārbaudes ir ļoti būtiskas cīņā pret asins slimībām.

Īpašas rekomendācijas riska grupām

Grūtnieces un citi riska grupu pārstāvji jāuzrauga attiecībā uz sarkano asinsķermenīšu trūkumu. Pasaules veselības organizācija iesaka grūtniecēm lietot 30–60 mg dzelzs dienā, lai izvairītos no anēmijas attīstības. Senioriem jāveic regulāras asins analīzes un īpaša uzmanība jāpievērš B12 vitamīna līmenim. Šī vitamīna trūkums bieži saistīts ar piktymu anēmiju. Veģetāriešiem un vegāniem ieteicams lietot B12 vitamīna papildinājumus, jo dabā šo vielu galvenokārt satur dzīvnieku izcelsmes pārtika. Nepietiekams B12 vitamīna līmenis var izraisīt sarkano asinsķermenīšu trūkumu.