Asiņošana no deguna ir bieži sastopama medicīniska problēma, ar kuru dzīves laikā sastopas apmēram 60% cilvēku. Šo parādību var radīt gan nelieli deguna bojājumi, gan nopietnāki veselības traucējumi. Vairumā gadījumu asiņošanu izdodas apturēt ar pirmās palīdzības pasākumiem, taču noteiktās situācijās nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Svarīgi spēt atpazīt bīstamus simptomus un zināt, kad jāmeklē ārsta palīdzība. Smaga asiņošana, kas prasa ārstu iesaisti, sastopama tikai apmēram 10% gadījumu. Šajā rakstā aplūkosim deguna asiņošanas galvenos iemeslus, pirmās palīdzības paņēmienus un situācijas, kad obligāti nepieciešams vērsties pie mediķiem.
Deguna asiņošanas izplatība un statistika
Deguna asiņošana ir ļoti bieži sastopama veselības problēma. Aptuveni 60% cilvēku to piedzīvo vismaz reizi dzīvē. Turklāt ap 10% gadījumu asiņošana ir tik smaga, ka nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Šī problēma visbiežāk skar bērnus līdz 10 gadu vecumam un pieaugušos vecumā no 45 līdz 65 gadiem. Biežums palielinās arī gada aukstākajos periodos, kad gaiss ir sausāks. Deguna asiņošana izpaužas noteiktām vecuma un sezonālām grupām īpaši bieži. Sīkāk par asiņošanas veidiem un iemesliem iespējams izlasīt raksta turpmākajās sadaļās.
Galvenie deguna asiņošanas veidi
Deguna asiņošana ir aktuāla veselības tēma, kuras izpratne palīdz nodrošināt atbilstošu aprūpi un uzlabot ārstēšanas rezultātus.
Priekšējā deguna asiņošana
Visizplatītākā ir priekšējā asiņošana, kas sākas deguna priekšējā daļā. To parasti izraisa Kiesselbaha pinuma asinsvadu bojājums. Šāda veida asiņošana parasti nav stipra un to var novērst mājas apstākļos.
Mugurējā deguna asiņošana
Mugurējā deguna asiņošana veidojas dziļāk degunā, bieži attiecoties uz deguna aizmugurējo daļu un bieži ir intensīvāka. Šī asiņošana visbiežāk prasa medicīnisku palīdzību.
Deguna asiņošanas veidu atšķirības
- Asiņošanas vieta: priekšējā asiņošana – deguna priekšdaļā, mugurējā – dziļāk degunā
- Asiņošanas stiprums: priekšējā parasti ir viegla, mugurējā biežāk spēcīga
- Ārstēšana: viegla priekšējā asiņošana tiek ārstēta mājās, smagāka mugurējā – prasa ārsta palīdzību
Šo asiņošanas veidu izpratne ir būtiska, lai pareizi novērtētu situāciju un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas paņēmienu.
Visbiežākie deguna asiņošanas iemesli
Deguna asiņošana ir izplatīta, un svarīgi zināt tās galvenos iemeslus. Mehāniski bojājumi un deguna gļotādas kairinājums bieži izraisa spēcīgu asiņošanu. Gļotādas sausuma, iekaisuma vai saaukstēšanās laikā tiek bojāti asinsvadi. Citas tipiskas asiņošanas no deguna ierosinātāju grupas ir:
- Paaugstināts asinsspiediens
- Alkohola lietošana
- Asins recēšanas traucējumi
- Aknu, nieru vai onkoloģiskas slimības
- Noteiktu zāļu, piemēram, pretiekaisuma un asinis šķidrinošu medikamentu lietošana
- Traumatiski deguna un sejas ievainojumi
Lielāko daļu deguna asiņošanas gadījumu var kontrolēt ar pirmās palīdzības paņēmieniem. Ja asiņošana atkārtojas regulāri vai ir ļoti stipra, nepieciešams vērsties pie ārsta.
Vides faktoru ietekme uz deguna asiņošanu
Deguna asiņošanu var izraisīt daudzi apkārtējās vides faktori, piemēram, sauss gaiss, straujas temperatūras svārstības, mehāniski bojājumi un ķīmisku vielu iedarbība.
Sauss gaiss un temperatūras pārmaiņas
Aukstajā sezonā apsildes dēļ gaiss kļūst sausāks, kas izžāvē deguna gļotādu un veicina asiņošanas risku. Pēkšņas temperatūras maiņas var radīt gļotādas paplašināšanos un saraušanos, izraisot bojājumus.
Traumas un mehāniski bojājumi
Gļotādu var traumēt, piemēram, iebakstot degunā vai spēcīgi šņaucot. Šādi mehāniski bojājumi samazina gļotādas aizsargspēju un palielina asiņošanas iespējamību.
Ķīmiski kairinātāji
Deguna gļotādu var bojāt arī dažādas ķīmiskas vielas, tabakas dūmi un izgarojumi. Saskare ar ķīmiskiem kairinātājiem palielina asiņošanas risku. Samazinot saskari ar šiem faktoriem un nodrošinot gļotādas normālu mitrumu, iespējams mazināt asiņošanas atkārtošanās iespējamību.
Veselības stāvokļu saistība ar deguna asiņošanu
Deguna asiņošana nereti var liecināt arī par noteiktām veselības problēmām. Pie šādiem stāvokļiem pieder paaugstināts asinsspiediens, asins recēšanas traucējumi, aknu slimības, nieru mazspēja, ilgstoša alkohola lietošana, leikēmija un asinsvadu nosprostošanās. Nosaukumu šaurināšanās sindroms un grūtniecība, kad degunā asinsvadu daudzums pieaug, var palielināt asiņošanas iespējamību. Visbiežāk šie gadījumi novērojami bērniem vecumā no 2 līdz 10 gadiem un pieaugušajiem no 50 līdz 80 gadiem. Vīriešiem asiņošana no deguna rodas biežāk nekā sievietēm (ap 58% vīriešiem un 42% sievietēm). Deguna asiņošana var būt saistīta arī ar zemiem trombocītu līmeņiem vai asins recēšanas traucējumiem, kas bieži ir nieru un aknu darbības traucējumu sekas. Ja asiņošana no deguna ir regulāra vai stipra, jāveic asins analīzes, lai noteiktu iespējamos cēloņus.
- Paaugstināts asinsspiediens
- Krešēšanas traucējumi
- Aknu slimības
- Nieru darbības traucējumi
- Ilgstoša alkohola lietošana
- Leikēmija
- Asinsvadu nosprostošanās
- Oslera-Rendu-Webera sindroms
- Grūtniecība
Zāļu ietekme uz deguna asiņošanu
Atsevišķas zāles būtiski ietekmē asiņošanas risku. Piemēram, asins recēšanu nomācoši līdzekļi vai nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi palielina asiņošanas varbūtību. Nepareiza deguna pilienu un kortikosteroīdu lietošana arī var būt asiņošanas cēlonis.
Asins recēšanu samazinoši līdzekļi
Medikamenti, kas kavē asins recēšanu, piemēram, acetilsalicilskābe, palielina asiņošanas risku, jo samazina asins sarecēšanas spēju. Šādos apstākļos deguna asinsvadi ir uzņēmīgāki pret asiņošanu.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti, piemēram, ibuprofēns, arī var veicināt deguna asiņošanu. Šīs zāles samazina trombocītu daudzumu un apgrūtina asins recēšanu, tādēļ ir svarīgi ārstu brīdināt par visiem lietotajiem medikamentiem, lai ārstēšanas laikā novērtētu iespējamos asiņošanas riskus.
Pirmā palīdzība deguna asiņošanas gadījumā
Degoņošana no deguna var radīt būtiskus veselības sarežģījumus, taču, pareizi rīkojoties, asiņošanu bieži var ātri apturēt. Šeit minēti pamatnoteikumi, kā rīkoties stipras asiņošanas gadījumā:
- Izpūtiet degunu, lai iztīrītu krešus un asins gabalus.
- Turiet galvu taisni, neuzlieciet atpakaļ. Tas ļauj asinīm izplūst ārpusē, nevis aizplūst uz rīkli.
- Spiediet deguna spārnus cieši kopā, turot starp īkšķi un rādītājpirkstu apmēram 15 minūtes. Elpojiet caur muti.
- Pielieciet vēsu kompresi pie pakauša vai pieres – aukstums palīdz sašaurināt asinsvadus un apstādināt asiņošanu.
- Ja asinis plūst mutē, izspļaujiet tās, nevis norijiet.
- Ja asiņošana neapstājas 20 minūšu laikā, procedūru atkārtojiet vēlreiz.
Nevajadzētu atlaist galvu atpakaļ, jo tas var radīt nosmakšanas risku asinīm nokļūstot kaklā. Ja asiņošanu ar šiem paņēmieniem neizdodas apturēt, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Kad nepieciešama ārsta palīdzība
Deguna asiņošana parasti nav bīstama, taču noteiktos gadījumos var liecināt par veselības traucējumiem. Ir svarīgi zināt, kad jāmeklē medicīniska palīdzība šīs problēmas gadījumā.
Bīstami simptomi
- Asiņošana, kas neapstājas pēc 30 minūšu nepārtrauktas deguna spārnu saspiešanas.
- Bieži atkārtota asiņošana, īpaši, ja to pavada augsts asinsspiediens vai reibonis.
- Asiņošana pēc traumas vai ķirurģiskas iejaukšanās.
- Asiņošana, ja tiek lietoti asins recēšanu samazinoši medikamenti.
Riska grupas
- Bērni līdz 2 gadu vecumam.
- Gados vecāki cilvēki.
- Personas ar asins recēšanas traucējumiem.
Ja tiek ievērots kāds no minētajiem simptomiem, svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta, lai novērstu iespējamās veselības komplikācijas.
Deguna asiņošanas profilakse
Deguna asiņošana sastopama bieži, apmēram 60% iedzīvotāju ar to saskaras vismaz reizi dzīvē, bet tikai 10% gadījumu nepieciešama ārsta palīdzība. Lai samazinātu saslimšanas iespējamību, ieteicams veikt profilaktiskus pasākumus. Svarīgi nodrošināt, lai deguna gļotāda būtu pietiekami mitrināta, izmantojot fizioloģiskā šķīduma aerosolu vai gaisa mitrinātājus. Jāizvairās no pārmērīgas deguna zāļu un alerģijas preparātu lietošanas, lai nesabojātu gļotādu.
- Atturēties no smēķēšanas un deguna kairināšanas, piemēram, bakstīšanās degunā.
- Regulāri pārbaudīt veselības stāvokli un kontrolēt asinsspiedienu.
- Lietot zāles tikai saskaņā ar ārsta norādēm, īpaši ārstējot asins recēšanas traucējumus.
Atkārtota deguna asiņošana bieži liecina par veselības traucējumiem. Profilakse ir īpaši svarīga bērniem līdz 10 gadu vecumam, gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri lieto asinis šķidrinošas zāles. Gadījumos, kad asiņošana atkārtojas, jāmeklē speciālista padoms.
Ārstēšanas paņēmieni un procedūras
Medicīna piedāvā vairākus risinājumus smagas deguna asiņošanas gadījumos. Deguna kanālu tamponāde ļauj noslēgt asiņošanas avotu, savukārt asinsvadu ķīmiska vai termiska aizdedzināšana nodrošina vēl lielāku efektivitāti. Smagos gadījumos izmanto asinsvada embolizāciju – procedūru, kuras laikā caur īpašu katetru nosprosto bojāto asinsvadu. Ja asiņošanas cēlonis ir deguna starpsienas izliekums, var tikt veikta septoplastika. Pēc ārstēšanas jāievēro ārsta ieteikumi – izvairīties no deguna šņaukšanas, karstu telpu apmeklēšanas, fiziska pārslogojuma un uzturēt degunu mitru divas līdz trīs nedēļas, tādējādi samazinot atkārtotas asiņošanas risku.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
