Kolonoskopija ir rūpīga resnās zarnas, tostarp taisnās zarnas un anālās atveres, iekšējās virsmas pārbaude. Šī izmeklēšana ir viena no endoskopiskajām procedūrām, kas paredz izmantot elastīgu cauruli ar gaismas avotu un kameru galā, ko ievada organismā. Atkarībā no pārbaudāmās ķermeņa daļas tiek izvēlēts piemērots endoskops. Kolonoskopijas laikā ierīce tiek ievadīta caur anālo atveri taisnajā zarnā un tālāk resnajā zarnā, attēlojot vissvarīgākās iekšējās struktūras monitorā.
Kādēļ būtu jāveic kolonoskopija?
Kolonoskopijas procedūra var tikt nozīmēta gan slimību profilaksei, gan diagnostikai un ārstēšanai, bieži vien sasniedzot visus šos mērķus vienlaikus. Veselības aprūpes speciālists var ieteikt kolonoskopiju kā daļu no regulāras resnās zarnas vēža skrīninga, it īpaši, ja piederat paaugstināta riska grupai. Tā kā resnās zarnas vēzis smalki attīstās bez izteiktiem simptomiem, šis izmeklējums ir viena no efektīvākajām metodēm slimības savlaicīgai atklāšanai. Procedūras laikā iespējams nekavējoties noņemt aizdomīgus audus turpmākai analīzei un vēža profilaksei.
Profilaktiska pārbaude
Lielākajai daļai cilvēku kolonoskopiju pirmoreiz veic kā profilaktisku pasākumu attiecībā uz zarnu vēzi. Ar vecumu resnās zarnas onkoloģijas risks pieaug, un mediķi iesaka veikt šo pārbaudi regulāri, sākot no 45 gadu vecuma. Pat ja nav individuālu riska faktoru, savlaicīga pārbaude ir ļoti nozīmīga, jo slimības sākumposmā bieži trūkst simptomu. Kolonoskopija kā vēža skrīnings var būt nepieciešama, ja:
- Esat vecāks par 45 gadiem un iepriekš šādu pārbaudi neesat veicis.
- Pēdējā kolonoskopija veikta pirms vairāk nekā 10 gadiem.
- Pagaijušās procedūras laikā tika noņemtas audu veidojumi.
- Jūsu ģimenes anamnēzē ir resnās zarnas vēzis.
- Pastāv ģenētiski iedzimti riski, piemēram, ģimeniskā adenomatozā polipoze vai Linča sindroms.
- Slims ar hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām.
Ja regulāri apmeklējat savu ārstu vai ģimenes ārstu, noskaidrojiet, vai jums ieteicama profilaktiska kolonoskopija. Saņemot informāciju par jūsu vispārējo veselību, ārsts palīdzēs noteikt piemērotāko laiku izmeklējumam un nosūtīs pie speciālista. Eiropas valstīs šādas pārbaudes bieži tiek apmaksātas no valsts vai privātās veselības apdrošināšanas, uzsverot preventīvo nozīmi un dzīvību glābšanu.
Diagnostiska pārbaude
Dažreiz kolonoskopiju veic, lai precizētu neskaidrus simptomus, kuru iemeslu jāizmeklē detalizētāk. Šī izmeklēšana sniedz daudz pilnīgāku resnās zarnas attēlu nekā citas nekaitīgas vizualizācijas metodes. Ārstam var būt nepieciešams paņemt zarnas audu paraugu (biopsiju) izmeklēšanai mikroskopā, ko iespējams izdarīt jau kolonoskopijas laikā. Tipiskie simptomi, pie kuriem iesaka veikt šādu pārbaudi:
- Nepaskaidrojama asiņošana vai izdalījumi no anālās atveres.
- Nemainīgi izkārnījumu paradumu traucējumi — caureja, aizcietējumi vai urīna nesaturēšana.
- Ilgstošas, neskaidras vēdera sāpes.
- Nepietiekams svara pieaugums bērniem vai krasums svara zudums pieaugušajiem.
Kolonoskopijā iespējams diagnosticēt dažādas slimības, piemēram:
- Hronisks kolīts, arī čūlainais kolīts un Krona slimība.
- Zarnu išēmija vai išēmiskais kolīts.
- Divertikuloze vai iekaisums (divertikulīts).
- Zarnu čūlas un caurumi zarnu sieniņā.
- Resnās zarnas nosprostojumi.
- Polipi un ļaundabīgi audzēji zarnās.
Ārstnieciskās manipulācijas
Kolonoskopijas un citu endoskopisko pārbaužu priekšrocība ir tā, ka novirzes vai patoloģijas var izmeklēšanas gaitā nekavējoties ārstēt. Endoskopists pārvalda īpašus instrumentus, ko ievada caur endoskopu, lai veiktu mazākas ārstnieciskas manipulācijas. Bieži vien pārbaudes laikā tiek izņemti atklātie polipi — nelielas, neparastas izaugas, kas vēlāk tiek pārbaudītas uz vēža pazīmēm. Rūpīga polipu noņemšana samazina vēža attīstības un izplatīšanās risku. Kolonoskopijas laikā iespējams veikt:
- Polipu izņemšanu (polipektomiju).
- Brūču aizvēršanu.
- Medikamentu ievadīšanu.
- Nosprostojumu likvidēšanu zarnās.
- Stentu ievietošanu.
- Audu ārstēšanu ar lāzerterapiju.
Kolonoskopijas norise
Kā sagatavoties kolonoskopijai?
Rūpīga sagatavošanās izmeklējumam ir būtiska, lai rezultāti būtu precīzi. Mediķis sniegs detalizētas norādes, kas jāievēro vairākas dienas pirms procedūras. Sagatavošanās galvenais mērķis ir panākt maksimālu zarnas attīrīšanu un dzidrību. Nepietiekami sagatavojoties, izmeklējumu nāksies pārcelt un sākt sagatavošanās soļus no jauna. Dažas dienas pirms pārbaudes jāievēro uzturs ar samazinātu šķiedrvielu daudzumu, bet procedūras priekšvakarā vēlams izvēlēties tikai dzidrus šķidrumus. Vakarā pirms kolonoskopijas jālieto ārsta nozīmētais caurejas līdzeklis, lai pilnībā iztīrītu zarnu traktu. Šī procesa laikā bieži jāapmeklē tualete. Ieteicams nodrošināt sev maksimālas ērtības un izgulēties, jo pārbaude galvenokārt notiek nākamajā rītā.
Kā norit vizītes diena?
Uz izmeklējumu nepieciešams ierasties ar pavadoni, kurš palīdzēs pēc procedūras nokļūt mājās. Sedācijas un anestēzijas dēļ vairumā gadījumu nav atļauts doties prom bez atbildīgas personas klātbūtnes, kas ārstniecības iestādē var uzturēties vidēji divas stundas. Ierodoties jūs nogādās telpā, kur jāpārģērbjas medicīnas halātā, un medmāsa ievadīs vēnā katetru nomierinošo un pretsāpju zāļu ievadīšanai.
Vai procedūras laikā jābūt nomodā?
Kolonoskopijas laikā iespējams saņemt vispārējo anestēziju, kas atgādina dabīgu miegu, vai arī daļēju nomierināšanu, kad apziņa ir pavājināta — varat aizmigt vai palikt nomodā, bet pēc tam par pašu procesu atmiņas visbiežāk nav. Par piemērotāko sedācijas veidu iepriekš konsultēsieties ar ārstu, kurš sniegs rekomendācijas atbilstoši jūsu veselības stāvoklim un personīgajām vajadzībām.
Vai kolonoskopija ir sāpīga?
Sedācijas laikā zarnu izmeklēšanā sāpēm nevajadzētu būt. Tas attiecas arī uz audu noņemšanu vai lāzerterapiju, ja tāda ir nepieciešama. Tomēr, aparātam virzoties zarnā, iespējams izjūtams viegls spiediens vai diskomforts, ko izraisa gaisa vai oglekļa dioksīda ievade zarnā, lai to labāk pārskatītu. Šie simptomi parasti ir nelieli un ātri pāriet. Pārbaude notiek ērti guļus stāvoklī, uz sāniem embrija pozīcijā, un daļa pacientu izmeklēšanas laikā mēdz iemigt.
Kwho veic šo izmeklējumu?
Pārsvarā kolonoskopiju veic gastroenterologs vai kolorektālais ķirurgs. Abi šo specialitāšu ārsti ir apmācīti veikt endoskopiskas manipulācijas gremošanas trakta jomā. Šīs procedūras nav tikai vizuālas — tās ļauj paņemt audu paraugus un veikt nelielas ķirurģiskas intervences, izmantojot pašu endoskopu. Speciālistu kvalifikācija nodrošina izmeklējuma kvalitāti un rezultātu izvērtēšanu.
Kā notiek pati kolonoskopija?
Pārbaudei izmanto speciālu aprīkotu kameru ar gaismu, kas nostiprināta pie gara elastīga katetra. Ārsts ierīci ievada caur anālo atveri un pakāpeniski pārvieto caur resno zarnu līdz vietai, kur tā mijas ar tievo zarnu. Lai nodrošinātu pārskatāmību, zarnā ievada gaisu vai oglekļa dioksīdu, kas paplašina tās sienas. Kamera pārraida video reāllaikā uz monitoru, ko ārsts rūpīgi vēro, meklējot novirzes. Nokļūstot līdz pārbaudes robežai, kolonoskopu lēnām izvelk, atkārtoti apskatot visas vietas.
Cik ilgs laiks nepieciešams kolonoskopijai?
Kameru ievadīšana līdz resnās zarnas galam ilgst apmēram 15 minūtes, izņemšana atpakaļ notiek tikpat ilgi. Tā ārsts pilnībā pārskata visu resnās zarnas garumu divas reizes. Ja pārbaudes laikā nepieciešams kaut ko izņemt vai papildus ārstēt, process var ieilgt. Apmēram trešdaļai pacientu profilaktiskā pārbaudē tiek atrasti polipi; tos saskaņā ar vadlīnijām momentāni izņem, kas procedūras laiku pagarina vēl par 15 minūtēm.
Kādas darbības veic pēc izmeklējuma?
Pēc kolonoskopijas aptuveni stundu pavadīsiet atveseļošanās telpā, gaidot, līdz pilnībā izzūd anestēzijas iedarbība. Mediķi uzraudzīs jūsu veselības stāvokli un pārbaudīs iespējamās komplikācijas. Kad jutīsieties pamošanās procesā, gastroenterologs pārrunās pētījuma rezultātus un veiktās manipulācijas. Papildu oficiālā atskaite tiks nosūtīta pa pastu vai elektroniski. Ja analizēšanai tika nodrošināti audu paraugi, par to rezultātiem informēs vēlāk.
Cik ilgs ir atveseļošanās laiks pēc kolonoskopijas?
Pilnīgai atgriešanās pie ierastās pašsajūtas parasti nepieciešamas 24 stundas, šajā laikā nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus, lietot tehniku vai pieņemt svarīgus lēmumus. Katru stundu pašsajūta uzlabojas. Pirmās stundas laikā iespējama neliela diskomforta sajūta vēderā vai uzpūšanās, bet tā pāriet diezgan ātri. Kad jūtaties pietiekami labi, var sākt ierasto ēšanu. Ja procedūras laikā izņemti audi, iespējama viegla asiņošana no taisnās zarnas pāris nākamās dienas.
Kolonoskopijas riski un iespējamās komplikācijas
Lai gan komplikācijas ir reti, tomēr pastāv šādas iespējamās blaknes:
- Zarnu sieniņas bojājums, piemēram, plīsums.
- Nekontrolējama asiņošana izņemto audu vietā.
- Infekcija, kurai nepieciešama ārstēšana ar antibakteriālām zālēm.
- Neparedzētas reakcijas uz anestēziju vai nomierinošām vielām.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
