Sejas nieze var radīt diskomfortu un būt traucējoša ikdienas gaitās. Dažiem cilvēkiem šis simptoms parādās reti, taču citiem tas var kļūt par ikdienišķu problēmu. Lai veiksmīgi risinātu šo nepatīkamo stāvokli, ir būtiski izprast galvenos iemeslus un iespējamos risinājumus. Bieža sejas nieze var būt saistīta ar dažādiem faktoriem, tostarp alerģiskām reakcijām, ādas slimībām, stresu un citiem fizioloģiskiem stāvokļiem.
Biežākie sejas niezes cēloņi
Ādas saslimšanas
Sejas nieze vairumā gadījumu ir saistīta ar noteiktām ādas slimībām, piemēram, ekzēmu, seborejisku dermatītu vai psoriāzi. Ekzēma jeb atopiskais dermatīts raksturojas ar sausumu un kairinājumu, padarot ādu īpaši jutīgu pret apkārtējās vides faktoriem. Seborejiskais dermatīts izraisa ādas lobīšanos, visbiežāk ap degunu un uzacīm. Psoriāze sejas rajonā novērojama retāk, tomēr tā var izraisīt zvīņainus, niezošus ādas laukumus.
Alerģiskas reakcijas
Sejas niezi var izraisīt arī kosmētikas līdzekļi, ādas kopšanas produkti, kā arī dažādi apkārtējās vides alergēni. Alerģisks kontaktdermatīts rodas, saskaroties ar vielu, kas izraisa imūno atbildi un niezi. Lai mazinātu risku, nepieciešams identificēt un noņemt alergēnu vai vismaz samazināt tā iedarbību.
Fizioloģiskie un psiholoģiskie faktori
Emocionālais stress un spriedze
Sejas nieze var parādīties arī psiholoģisku iemeslu, piemēram, pastiprināta emocionālā stresa vai trauksmes dēļ. Šādas situācijās organisma jutīgums palielinās un tas atspoguļojas ādas jutībā. Dažādi pētījumi liecina, ka spriedzes apstākļos smadzeņu nervu sistēma dažkārt var pastiprināt niezes sajūtu. Stresa pārvaldība – meditācija, elpošanas vingrinājumi vai terapija – var palīdzēt samazināt šos simptomus.
Iekšējo orgānu saslimšanas
Bieža sejas nieze dažkārt var būt saistīta ar iekšējo orgānu darbības traucējumiem, piemēram, cukura diabētu, nieru vai aknu slimībām. Ja šo orgānu darbība ir traucēta, mainās arī ādas stāvoklis, kas var izraisīt niezi. Ja sejas nieze ilgst ilgstoši un tam pievienojas arī citi simptomi, jāvēršas pie ārsta, lai veiktu padziļinātu veselības pārbaudi un noteiktu precīzu diagnozi.
Sejas niezes mazināšanas iespējas
Ikdienas ādas kopšana
Pareiza ādas kopšana var ievērojami samazināt niezi un uzlabot ādas stāvokli. Ieteicams izmantot maigus, bez smaržvielām esošus un mitrinošus līdzekļus, lai saglabātu ādas mitruma līmeni. Mitrinošas sastāvdaļas, piemēram, hialuronskābe vai keramīdi, palīdz stiprināt ādas dabisko aizsargslāni.
Alergēnu izvairīšanās
Nosakot iespējamos kairinātājus, jāizvairās no tiem, piemēram, mainot kosmētikas līdzekļus vai izvēloties produktus ar hipoalerģisku sastāvu. Der arī rūpīgi izvērtēt sadzīves tīrīšanas līdzekļus, lai samazinātu saskari ar potenciāli kairinošām vielām.
Kad jāmeklē speciālista palīdzība
Ja sejas nieze turpinās, parādās izsitumi, apsārtums vai rodas sāpes, nepieciešams vērsties pie dermatologa. Ārsts var veikt nepieciešamās analīzes, lai noteiktu cēloni un sastādītu piemērotu ārstēšanas plānu. Ja ir aizdomas, ka niezi izraisa kāda iekšējo orgānu saslimšana, ir svarīgi konsultēties arī pie ģimenes ārsta vai konkrētā speciālista, kurš izvērtēs, piemēram, vairogdziedzera, aknu vai citu orgānu darbību.
Mazākais secinājums ir tas, ka lai arī bieža sejas nieze var radīt ievērojamu diskomfortu, parasti šo simptomu var kontrolēt, noskaidrojot un novēršot pamata cēloni. Ikvienam pieejamas ārstēšanas iespējas un regulāra kopšana var palīdzēt mazināt simptomus un nodrošināt ādas labsajūtu ikdienā.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
