Dažādas nepatīkamas sajūtas, piemēram, pastāvīgas galvassāpes vai tirpšana pirkstos, nereti var liecināt par nervu sistēmas traucējumiem. Ja šie simptomi saglabājas ilgāku laiku un neizzūd pēc atpūtas, ieteicams vērsties pie neirologa.
Kā darbojas nervu sistēma?
Nervu sistēma ir svarīgākā ķermeņa daļa, kas nodrošina teju visus dzīvībai svarīgos procesus: tā kontrolē gan apzinātas, gan neapzinātas kustības, tostarp elpošanu un sirds darbību, ļauj domāt, risināt sarežģītus uzdevumus, sapņot un radīt. Tā kā nervu sistēmas funkciju spektrs ir ļoti plašs, arī iespējamie traucējumi ir daudzveidīgi. Lai saprastu to cēloņus, ir būtiski izprast nervu sistēmas uzbūvi un funkciju.
Nervu sistēmu veido divas galvenās daļas: centrālā un perifērā nervu sistēma. Centrālajā nervu sistēmā ietilpst smadzenes un muguras smadzenes. Šīs struktūras veido vadības centru, kas regulē visus organismā notiekošos procesus. Smadzenes atbildīgas par domāšanu, atmiņu, emocijām un ārējās vides informācijas apstrādi caur maņām. Muguras smadzenes ir galvenais posms, kas nodrošina nervu impulsu pārvadi no smadzenēm uz dažādām ķermeņa daļām un otrādi. Nervu impulsi ir elektriski signāli, kas pārvietojas starp nervu šūnām, ļaujot nervu sistēmai regulēt visas ķermeņa funkcijas.
Perifēro nervu sistēmu veido nervi un nervu šūnu sakopojumi (gangliji), kas atrodas ārpus smadzenēm un muguras smadzenēm un izvietoti lielākajā daļā ķermeņa audu. Šī sistēma nodrošina informācijas apmaiņu starp centrālo nervu sistēmu un visiem audiem un orgāniem. Perifēro nervu sistēmu savukārt iedala somatiskajā un autonomajā daļā. Somatiskā daļa vada apzinātas darbības un pārvada informāciju no maņu orgāniem uz centrālo nervu sistēmu. Autonomā daļa atbild par tādiem procesiem kā sirdsdarbība, kuņģa un zarnu darbība gremošanas laikā, elpošana, kā arī piemēram, zosāda.
Kremzles audos, ādas virskārtā un zobu emaljā nervu šķiedras nav sastopamas. Saziņa nervu sistēmā notiek ar neironu starpniecību – tās ir šūnas, kas vada nervu signālus no audiem uz smadzenēm un atpakaļ, pārvadot tos ar elektrisko impulsu palīdzību.
Nervu sistēma cieši sadarbojas ar endokrīno sistēmu, kura atbild par hormonu ražošanu un izdalīšanu. Līdz ar to vairāki organisma procesi tiek regulēti gan ar nervu, gan ar endokrīnās sistēmas palīdzību, tā nodrošinot kompleksu un precīzu fizioloģisko funkciju saskaņošanu. Nervu sistēma uzreiz reaģē uz izmaiņām, savukārt endokrīnā sistēma nodrošina lēnāku, bet ilgstošāku efektu. Piemēram, cilvēks var strauji norauties no izbīļa – tas ir nervu sistēmas ātrs reakcijas veids. Kad stress pāriet, var parādīties roku trīce vai tirpšana kājās – tas jau saistīts ar endokrīnās sistēmas lēnāku reakciju, izdalot stresa hormonu kortizolu. Šādu mehānismu kombinācija palīdz organismam pielāgoties stresam un citām situācijām, reaģējot pēc iespējas efektīvāk.
Nervu sistēmas traucējumi var izraisīt dažādas slimības un stāvokļus – no muguras sāpēm līdz atmiņas zudumam. Šo un citu ar nervu sistēmu saistītu traucējumu diagnostiku un ārstēšanu veic neirologs.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
