Kinezioterapija, ko nereti dēvē arī par fizioterapiju, ir ārstniecības metode, kas palīdz uzlabot cilvēka fizisko kustību spējas. Šo pieeju bieži izmanto gan kā daļu no kompleksas sāpju mazināšanas programmas, gan specifisku traumu vai veselības traucējumu terapijai. Tāpat kinezioterapija nepieciešama atveseļošanās periodā pēc dažāda veida operācijām un var palīdzēt mazināt traumu risku, ja tiek veikta preventīvi.
Kinezioterapijas procedūras vada speciālists ar nepieciešamo medicīnisko izglītību, kurš rūpējas par pacienta drošību ārstēšanas gaitā.
Terapijas ilgums mainās atkarībā no pacienta bojājumu apjoma vai veselības stāvokļa sarežģītības, kā arī no tā, kura ķermeņa zona prasa īpašu uzmanību kustību uzlabošanai. Dažkārt ar dažām nedēļām pietiek, lai atrisinātu kādu akūtu problēmu, taču ir gadījumi, kad ārstēšanās nepieciešama vairākus mēnešus vai pat ilgāku laiku, īpaši, ja jākontrolē hroniski traucējumi.
Kādas veselības problēmas var risināt kinezioterapija
Lielākā daļa cilvēku uzsāk kinezioterapiju pēc tam, kad ārsts ir diagnosticējis kādu traumu vai slimību. Dažkārt tā tiek ieteikta šādos gadījumos:
- Sporta traumas
- Sāpes kaklā
- Sāpes mugurā
- Sāpes ceļgalos
- Gūžas locītavas sāpes
- Karpālā kanāla sindroms
- Saistaudu iekaisums
- Pleca rotatora manšetes plīsumi
- Ceļgala saišu bojājumi, piemēram, priekšējās krusteniskās saites plīsums
- Apakšžokļa locītavas traucējumi
- Smadzeņu satricinājumi
- Insults
- Muguras smadzeņu bojājumi
- Galvas smadzeņu traumas
Kinezioterapiju lieto arī ilgstošu slimību pārvaldībā, piemēram:
- Hroniski obstruktīvā plaušu slimība
- Smadzeņu trieka
- Multiplā skleroze
- Muskuļu distrofija
- Pakinsona slimība
- Cistiskā fibroze
Kinezioterapijas metodes
Kinezioterapija ietver dažādas tehnikas, kurās apvieno manuālās procedūras (kad speciālists veic noteiktas kustības ar ķermeņa daļām) un vingrinājumus terapeita uzraudzībā. Terapijas kursa ietvaros var tikt pielietoti šādi paņēmieni:
- Stiepšanās vingrinājumi
- Spēka vingrinājumi ar svaru vai bez tā
- Masāža
- Siltuma vai aukstuma pielietošana
- Ūdens terapija
- Elektrostimulācijas metodes
Kinezioterapijas pakalpojumus parasti sniedz ambulatorā kārtībā, tāpēc pacients uzturas mājās un apmeklē speciālistu pēc grafika. Noteiktos gadījumos pielāgota terapija tiek uzsākta slimnīcā uzreiz pēc traumas vai operācijas, pēc tam turpinot to mājas apstākļos.
Atkarībā no pacienta dzīvesvietas un izvēlētās metodes ārstēšana var notikt specializētā veselības centrā, stacionārā vai arī mājās. Dažos gadījumos iespējams attālinātā veidā piedalīties nodarbībās, izmantojot videozvanu vai telefonsarunu risinājumus (telemedicīna).
Kinezioterapijas priekšrocības
Kinezioterapija spēj uzlabot un stiprināt jebkuru organisma sistēmu, kas atbild par kustībām, tostarp:
- Muskuļu un skeleta sistēmu
- Nervu sistēmu
- Sirds un elpošanas sistēmu
- Ādu un maņu funkcijas
Ar šīs ārstēšanas palīdzību iespējams atjaunot dažādu ķermeņa daļu stiprumu šādās sistēmās, piemēram:
- Muskuļos
- Kaulos
- Locītavās
- Sirds darbībā
- Plaušās
- Smadzenēs, ieskaitot nervu darbību un signālu nodošanu ķermenī
- Ādā un tās jutībā pret pieskārieniem
Atšķirība starp kinezioterapiju un ergoterapiju
Abas terapijas metodes mērķē uz kustību spēju un drošības uzlabošanu, tomēr to galvenais uzsvars ir atšķirīgs.
Kinezioterapija palīdz pacientiem ar veselības traucējumiem, kas saistīti ar sāpēm vai kustību ierobežojumiem kādā noteiktā ķermeņa daļā, un bieži nepieciešama rehabilitācijā pēc traumas vai operācijas.
Ergoterapijas mērķis ir atbalstīt cilvēka neatkarību un spēju veikt ikdienas darbības. Šeit “darbs” attiecas ne tikai uz profesionālām nodarbēm, bet arī uz jebkurām aktivitātēm ikdienā, piemēram, prasmi lietot datoru vai citas iemaņas.
Kinezioterapijas iespējamie riski
Kinezioterapija ir atzīta par drošu un efektīvu ārstniecības metodi. Tomēr, tāpat kā katra fiziska aktivitāte, tā var radīt nelielu traumu risku vai saasināt jau esošas veselības problēmas. Rūpīgi ievērojiet speciālista norādījumus un konsultējieties par vingrinājumu izpildi, it īpaši, ja plānojat praktizēties patstāvīgi starp vizītēm.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
