Ķīmijterapija ir vēža ārstēšanas metode, kas balstīta uz pretvēža zālēm, kuru sastāvā ir ķīmiskas vielas. Šo zāļu mērķis ir iznīcināt visas vēža šūnas organismā, vienlaikus kavējot to dalīšanos, augšanu un izplatīšanos, kā arī samazinot audzēja apjomu un novēršot slimības atgriešanos. Ķīmijterapiju bieži izmanto kopā ar staru terapiju, mērķterapiju vai ķirurģisku ārstēšanu, lai panāktu efektīvāku ļaundabīgo šūnu izvadīšanu. Mūsdienu ķīmijterapijas līdzekļi ir kļuvuši ievērojami efektīvāki, vienlaikus izraisot daudz mazāk blakusparādību, piemēram, nelabumu, vemšanu, reiboni vai matu izkrišanu. Ja personai diagnosticē vēzi, ir vēlams pēc iespējas ātrāk vērsties pie onkologiem un apsvērt visus iespējamos ārstēšanas variantus. Ja slimība tiek atklāta un ārstēta laicīgi, pastāv reāla iespēja to izārstēt.
Ķīmijterapijas ārstēšanas mērķi
- Pilnīga izārstēšana: galvenais ķīmijterapijas uzdevums ir pilnīgi iznīcināt vēzi, novērst atkārtošanos un nodrošināt pacientiem iespējami labāku dzīves kvalitāti.
- Kontrole: svarīgi ir ierobežot slimības izplatību, iznīcināt vēža šūnas, nepieļaut to tālāku izplatīšanos uz citiem orgāniem, samazināt audzēju izmērus un uzlabot izdzīvošanas iespējas.
- Paliatīvā ārstēšana: paredzēta, ja vēzis ir vēlīnā stadijā un izplatījies organismā. Šādā gadījumā ķīmijterapija palīdz mazināt sāpes, palēnina slimības gaitu un uzlabo pacienta pašsajūtu.
Kādas slimības tiek ārstētas ar ķīmijterapiju
Ķīmijterapija galvenokārt tiek pielietota dažādu vēža veidu ārstēšanai, tostarp:
- Agrīns vēzis: sākuma stadijas vēzis, kas vēl nav izplatījies uz citiem orgāniem.
- Metastātisks vēzis: attiecas uz trešās un ceturtās stadijas audzējiem, kas ir izplatījušies citviet organismā.
Kad tiek pielietoti ķīmijterapijas līdzekļi
Onkologi piemēro ķīmijterapiju dažādās situācijās atkarībā no vēža veida un klīniskā stāvokļa:
- Indukcijas ķīmijterapija: primārais ārstēšanas veids noteiktiem audzējiem, kas labi reaģē uz šo terapiju, piemēram, sēklinieku vēzis, mazšūnu plaušu vēzis vai Hodžkina limfoma.
- Neoadjuvanta ķīmijterapija: lieto pirms citām ārstēšanas metodēm, piemēram, operācijas vai staru terapijas, lai samazinātu audzēju un uzlabotu slimības kontroli. Tas samazina simptomus un risku, ka vēzis izplatīsies uz tuvākajiem audiem.
- Adjuvanta ķīmijterapija: tiek piemērota pēc operācijas vai staru terapijas, lai iznīcinātu atlikušās vēža šūnas un samazinātu recidīvu iespējamību. To izmanto, piemēram, resnās zarnas vai metastātiska krūts vēža ārstēšanā limfmezglos, kad audzējs vēl nav izplatījies uz citiem orgāniem.
- Lokalizēta ķīmijterapija: paredzēta konkrētam orgānam, lai mērķtiecīgi iedarbotos uz audzēju un samazinātu simptomus. Paraugi ir intraperitoneālā ķīmijterapija olnīcu vai kuņģa-zarnu trakta audzēju gadījumā un ķīmijterapija subarahnoidālajā telpā, ja vēzis ir izplatījies mugurkaula šķidrumā vai pleiras vietā plaušu vēža gadījumā.
Ķīmijterapijas pielietošanas metodes
Piemērotākais ķīmijterapijas ievadīšanas veids tiek piemeklēts individuāli, lai sasniegtu optimālus ārstēšanas rezultātus. Iespējamās metodes ir:
- Intravenoza (IV) ķīmijterapija: zāles ievada vēnā vai caur zem ādas ievietotu īpašu katetru, kas ļauj nodrošināt aktīvo vielu plūsmu organismā.
- Perorāla ķīmijterapija: preparātus lieto iekšķīgi tablešu vai kapsulu veidā, piemēram, ārstējot krūts vai resnās zarnas vēzi.
- Intraarteriāla ķīmijterapija: zāles ievada tieši artērijā, kas apgādā konkrēto audzēju ar asinīm. To izmanto, ārstējot, piemēram, aknu vēzi, retinoblastomu bērniem vai audzējus, kas izplatījušies uz aknām, piemērojot selektīvu arteriālu ķīmoembolizāciju.
- Intraperitoneāla ķīmijterapija: preparāti tiek ievadīti vēdera dobumā (peritonā), bieži paaugstinātā temperatūrā (hipertermiskā intraperitoneālā ķīmijterapija – HIPEC) vēža ārstēšanai, kas izplatījies peritonā. Metodi izmanto, piemēram, olnīcu, resnās zarnas, aknu vai kuņģa vēža gadījumā.
- Lokāla ķīmijterapija: uzklāšana tieši uz ādas vai bojātās vietas, ārstējot noteiktus ādas audzējus. Dermatologi var rekomendēt šo pieeju kopā ar Mohs ķirurģiju ādas audzēju likvidēšanai.
Ķīmijterapijas zāļu veidi
Eksistē vairāk nekā 100 dažādu ķīmijterapijas preparātu ar atšķirīgiem iedarbības mehānismiem, kas traucē vēža šūnu dalīšanos. Galvenie ķīmijterapijas veidi:
- Alkilējošie līdzekļi: šīs zāles ķīmiski saistās ar šūnu DNS un traucē tām dalīties, kā rezultātā šūnas iet bojā. Tās lieto, piemēram, plaušu vēža, leikēmijas, limfomas, krūts vai olnīcu vēža ārstēšanā, kā infūzijas vai tabletes.
- Antimetabolīti: traucē enzīmu funkcijām, kas nepieciešami DNS vai RNS sintēzei, apturot audzēja šūnu vairošanos. Šī vielu grupa tiek izmantota tādu ļaundabīgu audzēju gadījumā kā dzemdes kakla, krūts, olnīcu, aizkuņģa dziedzera, kuņģa un liela šūnas plaušu vēža ārstēšanai.
- Topoizomerāzes inhibitori: bloķē fermentus, kuri saistīti ar DNS pārveidošanu, izraisot bojājumus vēža šūnu ģenētiskajā materiālā un izraisot to bojāeju. Šīs zāles bieži kombinē ar citiem līdzekļiem, ārstējot piemēram, mazšūnu plaušu, krūts, olnīcu vai sēklinieku vēzi.
Kā sagatavoties ķīmijterapijai
Atbilstoša sagatavošanās pirms ķīmijterapijas palīdz labāk pārdzīvot ārstēšanu un samazināt nevēlamo blakusparādību risku. Ieteikumi pirms ķīmijterapijas kursa:
- Ēst pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, īpaši palielinot olbaltumvielām bagātu pārtiku, lai novērstu iespējamu asins vērtību pazemināšanos.
- Uzturēt pietiekamu šķidruma uzņemšanu.
- Rūpēties par regulāru miegu, vieglu fizisko aktivitāti un izvairīties no stresa situācijām.
- Nevajadzētu lietot alkoholu, smēķēt, lietot augu izcelsmes preparātus vai citas vielas bez ārsta atļaujas.
- Obligāti pārbaudīt mutes un zobu veselību, jo īpaši, ja nepieciešama ķīmijterapija vai staru terapija mutes vai galvas rajonā.
- Pacienti ar hroniskām slimībām vai regulāru medikamentu lietošanu par to iepriekš jāinformē ārsts.
- Sabalansēt darbu, fiziskās aktivitātes un atpūtu.
Kā notiek ķīmijterapija
Ja izvēlēta intravenoza ķīmijterapija, zāles tiek ievadītas tieši vēnā vai artērijā ar šļirci vai īpašu katetru. Katrā ārstēšanas ciklā ārsts nosaka piemēroto devu, terapijas ilgumu, kā arī to, vai ķīmijterapija būs viena pati vai kombinācijā ar citiem līdzekļiem, lai panāktu maksimālu sinerģisku efektu vai samazinātu nevēlamās blakusparādības.
Kā rūpēties par sevi ķīmijterapijas laikā
- Lielākā daļa ķīmijterapijas līdzekļu izraisa nelabumu un vemšanu, tāpēc ārsts pirms ārstēšanas izrakstīs pretvemšanas zāles, kas jālieto apmēram 30 minūtes pirms procedūras.
- Visiem ķīmijterapijas medikamentiem var būt alerģiskas reakcijas risks – ja parādās spiedoša sajūta krūtīs, sirdsklauves, galvassāpes, reibums vai grūtības elpot, nekavējoties par to jāinformē ārsts vai medmāsa.
- Papildu uzmanība jāpievērš, ja terapijas laikā tiek sajustas neierastas dedzināšanas sajūtas – nekavējoties ziņot ārstam vai medicīnas personālam.
- Ārsti var rekomendēt lietot ledu, piemēram, krio terapijai, lai samazinātu iespējamas mutes gļotādas iekaisuma izpausmes.
Kā rūpēties par sevi pēc ķīmijterapijas
- Ja parādās paaugstināta temperatūra vai infekcijas pazīmes, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
- Aptuveni pēc 2–3 dienām pēc procedūras var rasties slikta dūša, vemšana vai gremošanas traucējumi; ārsts izsniegs atbilstošus līdzekļus šo simptomu mazināšanai.
- Ja injekcijas vietā rodas sāpes, jāpieliek auksts vai silts kompress uz 15 minūtēm ik pēc 4–6 stundām, atkarībā no izmantotā preparāta. Jebkuru pietūkumu, apsārtumu, dedzināšanu vai izdalījumus jāziņo ārstam uzreiz.
- Pirmajā nedēļā pēc terapijas iespējams nogurums un enerģijas trūkums, tomēr šie simptomi pakāpeniski mazināsies.
- Matu izkrišana ir bieža parādība, sākumā var būt galvas ādas jutīgums. Īss matu griezums palīdz uzlabot komfortu un kopšanu, taču mati atjaunosies pēc ārstēšanas beigām.
- Ja mutē ir sāpes vai dedzinoša sajūta, nomainiet zobu birsti uz mīkstāku un regulāri skaloiet muti ar tīru ūdeni. Izvairieties no alkoholu saturošiem mutes skalojamiem līdzekļiem, jo tie veicina kairinājumu.
- Nagi var kļūt tumšāki, āda – jutīgāka pret saules starojumu.
- Ieteicams lietot vārītus, tīrus produktus no visām pārtikas grupām, īpaši uzsverot olbaltumvielas, piemēram, gaļu, olas, riekstus un pienu.
- Fiziskās aktivitātes jāpielāgo pašsajūtai, jācenšas ievērot līdzsvaru un nodrošināt pietiekamu miegu.
- Nevajadzētu lietot alkoholu, smēķēt, lietot narkotiskās vai augu izcelsmes vielas.
Cik ilgi ilgst ķīmijterapija
Ārstēšanas ilgums atšķiras atkarībā no pacienta individuālās situācijas, audzēja veida un terapijas mērķa. Vidēji ķīmijterapijas kurss ilgst apmēram 3–6 mēnešus. Cikla ilgums var variēt atkarībā no ievadīšanas režīma un audzēja veida – dažkārt apmēram 30 minūtes, bet dažos gadījumos nepieciešama nepārtraukta ievadīšana vairākas stundas vai diennakti slimnīcas apstākļos. Ārsts var noteikt ārstēšanas intervālus ik pēc 2 vai 3 nedēļām.
Kādas ir iespējamās ķīmijterapijas blakusparādības
Ķīmijterapijas zāles iedarbojas uz strauji dalāmām šūnām organismā, ietekmējot gan ļaundabīgās, gan normālās šūnas. Līdz ar to blakusparādības biežāk izpaužas ātri augošajās organisma šūnās – asinīs, ādā, matu folikulos, gremošanas sistēmā un mutes gļotādā. Tas var radīt nogurumu, nelabumu, ēstgribas izmaiņas, matu izkrišanu un citus simptomus. Dažos gadījumos nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība, piemēram, ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,5 vai ir zemāka par 36 grādiem Celsija, rodas muskuļu sāpes, apgrūtināta elpošana, mutes čūlas, caureja, kakla sāpes norijot, pietūkums, zilumi, apsārtums vai izdalījumi no adatas vietas.
Vai ķīmijterapija var izārstēt vēzi
Ķīmijterapija ir viena no efektīvākajām vēža ārstēšanas iespējām, jo daudzas ļaundabīgās šūnas ir īpaši uzņēmīgas pret šo zāļu iedarbību. Šīs zāles tiecas pēc iespējas ātrāk iznīcināt vēža šūnas organismā, kavējot to nekontrolētu augšanu un izraisot to bojāeju. Tādēļ daļai pacientu vēzi izdodas pilnībā izārstēt ar ķīmijterapijas palīdzību.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Vai ķīmijterapija izraisa sāpes? Ķīmijterapijas blakusparādība var būt neiropātiskas sāpes, kas rodas perifērās vai centrālās nervu sistēmas bojājuma rezultātā, izpaužoties kā tirpšana, dedzināšana, durstīšana vai asas sāpes, īpaši rokās vai kājās.
- Kādas ir perorālās ķīmijterapijas blakusparādības? Tāpat kā intravenozā ķīmijterapija, arī lietojot zāles mutiski iespējamas šādas reakcijas:
- Nogurums, izsīkums;
- Ādas, plaukstu un pēdu tumšākas pigmentācijas izmaiņas;
- Nelabums un vemšana;
- Gripai līdzīgi simptomi;
- Sausa mute, sausums kaklā.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
