Keratīts ir radzenes iekaisums, kas var rasties gan ar, gan bez infekcijas klātbūtnes. Infekciozo keratītu izraisa baktērijas, vīrusi, sēnītes vai parazīti. Neinfekciozs keratīts mēdz attīstīties pēc nelielām traumām, piemēram, ilgstošas kontaktlēcu nēsāšanas vai svešķermeņu iekļūšanas acī. Dažkārt šo saslimšanu novēro arī pacientiem ar sistēmiskām autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdo artrītu.
Kas izraisa keratītu
Infekciozā keratīta iemesli
- Baktērijas ir biežākais keratīta izraisītājs.
- Piemēram, herpes vīruss – vīrusa izraisīts keratīts bieži atkārtojas.
- Sēnīšu izraisītas infekcijas.
- Parazīti, piemēram, amēbas, var veidot Acanthamoeba keratītu. Šī problēma sevišķi izplatīta cilvēkiem, kuri peldoties nēsā kontaktlēcas.
Neinfekciozā keratīta iemesli
- Acs bojājumi pēc operācijas, traumas vai skropstu berzes pret acs virsmu.
- Konsultlēcu lietošana ilgstošā laika periodā.
- Svešķermenis acī.
- Pārmērīga ultravioletā starojuma iedarbība.
- Vākstu traucējumi, piemēram, entropions, vai autoimūnas slimības, kas izraisa sausas acis, piemēram, Sjogrena sindroms un reimatoīdais artrīts – tas izraisa radzenes iekaisumu.
- A vitamīna deficīts.
Keratīta raksturīgākie simptomi
- Acs apsārtums un sāpes.
- Asarošana vai izdalījumi no acs.
- Grūtības atvērt plakstiņus kairinājuma vai sāpju dēļ.
- Neprecīza vai pasliktināta redze.
- Pastiprināta jutība pret gaismu.
- Sajūta, ka acī atrodas svešķermenis.
Kad nepieciešams vērsties pie ārsta, ja ir keratīta simptomi
Ja novērojami šie simptomi, nepieciešams apmeklēt oftalmologu. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana ļauj veiksmīgi novērst keratītu. Smagos infekciju gadījumos keratīts var veidot nopietnas komplikācijas, kas bez ārstēšanas var neatgriezeniski ietekmēt redzi.
Riska faktori, kas var izraisīt keratītu
- Ilgstoša kontaktlēcu nēsāšana paaugstina infekcijas un radzenes bojājuma iespējamību.
- Nepietiekama kontaktlēcu tīrīšana vai dezinfekcija.
- Lēcu lietošana peldoties baseinā, vannā vai dabiskajos ūdens tilpēs.
- Ilgstoša kortikosteroīdu lietošana.
- Novājināta imūnsistēma.
- Sausas acis.
- Acs traumas, arī pēc ķirurģiskas iejaukšanās.
Kā tiek veikta keratīta diagnostika
- Pilna redzes pārbaude, izmantojot šķērsgriezuma lampu. Iespējama fluoresceīna krāsvielas lietošana, lai labāk pamanītu radzenes izmaiņas.
- Laboratoriska izmeklēšana: analīzei iespējams paņemt asaras vai radzenes šūnu paraugus.
Keratīta ārstēšanas metodes
Infekciozais keratīts
- Bakteriālu keratītu ārstē ar antibiotiskiem acu pilieniem. Pilienu lietošanas biežums atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes – no četrām reizēm dienā līdz pilināšanai ik 30 minūtes, ieskaitot naktis. Dažos gadījumos papildus nozīmē arī tabletes ar antibiotikām.
- Sēnīšu izraisītu keratītu ārstē ar pretsēnīšu acu pilieniem un medikamentiem iekšķīgai lietošanai.
- Vīrusu keratīta gadījumā izmanto pretvīrusu acu pilienus un tabletes, kas palīdz likvidēt vīrusu infekciju. Mākslīgās asaras atvieglo simptomus.
- Acanthamoeba parazīta izraisītam keratītam nozīmē antiparazitāru acu pilienus. Taču dažkārt infekcija ir izturīga pret zālēm, nepieciešama ilgstoša, pat vairāku mēnešu terapija. Smagos gadījumos mēdz būt vajadzīga radzenes transplantācija. Ja ārstēšana nav efektīva vai rodas radzenes bojājumi, kas būtiski ietekmē redzi, oftalmologs var ieteikt radzenes pārstādīšanu.
Neinfekciozais keratīts
Šīs formas ārstēšanas taktika atkarīga no simptomu izteiktības un cēloņa. Vieglus simptomus parasti samazina mākslīgās asaras. Ja ir stiprs asarošana un sāpes, ārsts var nozīmēt lokālas darbības acu pilienus.
Cik ilgā laikā sagaidāms uzlabojums
Pirmais uzlabojums parasti jūtams vienas vai divu dienu laikā pēc ārstēšanas sākuma, taču sarežģītākos gadījumos ārstēšanās periods var būt ilgāks.
Keratīta iespējamās komplikācijas
- Radzenes iekaisuma un rētošanās process, kas saglabājas ilgstoši.
- Atkārtotas hroniskas vīrusu radzenes infekcijas.
- Pagaidu vai pastāvīgi redzes traucējumi.
- Pastāvīgs redzes zudums.
Keratīta profilakses pasākumi
Lai samazinātu keratīta risku, ļoti svarīga ir rūpīga kontaktlēcu kopšana.
- Noņemiet kontaktlēcas pirms gulētiešanas.
- Pirms lēcu aiztikšanas rūpīgi nomazgājiet, noskalojiet un nosusiniet rokas.
- Ievērojiet ieteikumus kontaktlēcu uzglabāšanai un lietošanai.
- Lietojiet produktus, kas atbilst jūsu lēcu tipam un ir sterili.
- Mainiet kontaktlēcas atbilstoši ražotāja vai ārsta noteiktajam grafikam.
- Lēcu uzglabāšanas konteineri ieteicams nomainīt ik pēc 3 līdz 6 mēnešiem.
- Pēc katras lietošanas reizes izlejiet šķīdumu no lēcu konteinera – nesajauciet svaigu šķīdumu ar veco.
- Nenēsājiet kontaktlēcas peldoties vai saskarē ar ūdeni.
Vīrusu keratīta izplatības ierobežošana
Lai gan visas vīrusu keratīta formas nav pilnībā novēršamas, ar noteiktām darbībām iespējams samazināt slimības uzliesmojumus.
- Nepieskarieties acīm, plakstiņiem vai sejas ādai, ja ir aukstumpumpas vai herpes izsitumi, ja vien neesat rūpīgi nomazgājis rokas.
- Lietojiet tikai ārsta izrakstītos acu pilienus.
- Bieža roku mazgāšana mazina vīrusu infekcijas risku.
Kā sagatavoties vizītei pie acu ārsta
Sazinieties ar ārstu, ja rodas neparasti acs simptomi. Pirms konsultācijas ieteicams pārtraukt kontaktlēcu valkāšanu vai pilienu lietošanu, kā arī pierakstīt simptomus, lietotos medikamentus un uztura bagātinātājus, kā arī jautājumus speciālistam. Ieteicams uzdot šādus jautājumus:
- Kāds ir šo simptomu cēlonis?
- Vai nepieciešams veikt papildus izmeklējumus?
- Kādu ārstēšanu jūs rekomendējat? Vai ir alternatīvi varianti?
- Cik ātri sagaidāms veselības uzlabojums?
Sagatavojieties sniegt informāciju par šādiem jautājumiem:
- Kad pirmo reizi parādījās acs simptomi?
- Vai ir skartas abas acis?
- Kas palīdz vai pasliktina simptomus?
- Vai nesen esat guvis kādu acs traumu?
- Vai lietojat kontaktlēcas?
- Vai kontaktlēcas tika lietotas peldoties?
- Kāda ir jūsu ierastā kontaktlēcu kopšanas rutīna?
- Vai lietojāt kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus?
- Vai pēdējā laikā ir mainīta dekoratīvā kosmētika?
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kāda ir galvenā atšķirība starp uveītu un keratītu? Būtiskākais atšķirības aspekts ir iekaisuma lokalizācija acī. Iedarbības simptomi var pārklāties, tomēr uveīts tieši ietekmē uveālo apvalku, kas ietver varavīksneni, horioīdu un ciliāro ķermeni. Savukārt keratīts ietekmē radzeni, kas sedz acs priekšpusi. Līdzīgi simptomi novērojami arī pie konjunktivīta, kad iekaisums skar acs konjunktīvu. Ja iekaisums aptver gan radzeni, gan konjunktīvu, runā par keratokonjunktivītu.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
