Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās, kas rodas lēcas struktūrā esošo olbaltumvielu noārdīšanās dēļ. Šis process samazina redzes asumu un rada miglainu redzi. Vesela acs lēca ir caurspīdīga un ļauj gaismai sasniegt tīkleni, kur gaismu uztverošie fotoreceptori to pārvērš nervu impulsos, kuri pa redzes nervu nonāk smadzenēs. Smadzenes apstrādā šos signālus, radot redzamus attēlus. Apduļķotā lēca, kas tiek saukta par kataraktu, traucē gaismas fokusēšanos uz tīkleni un ievērojami pazemina redzes kvalitāti, kas būtiski ietekmē ikdienas dzīvi.
Kas ir katarakta?
Katarakta ir stāvoklis, kad acs lēca kļūst apduļķota un redze atgādina skatīšanos caur aizsvīdušu stiklu. Tas izraisa neskaidru attēlu, grūtības saskatīt skaidras aprises, parādās apgaismojuma izplūdums un krāsas kļūst neizteiksmīgas ar dzeltenīgu nokrāsu. Dažkārt sastopams arī apžilbinājums vai gaismas izkliede, traucējot redzi pat labi apgaismotās vietās. Katarakta var attīstīties jebkuram cilvēkam, gan vīriešiem, gan sievietēm, tā var skart vienu vai abas acis, bet nesagādā sāpes vai kairinājumu. Tā kā tā veidojas un progresē lēni, redze pakāpeniski pasliktinās, radot tumšu, miglainu attēlu un neskaidru redzi, kas apgrūtina ikdienas aktivitātes.
Kataraktas cēloņi
Katarakta rodas no lēcas olbaltumvielu denaturācijas. Novecojot šie olbaltumvielas sabrūk, kas noved pie blīvu olbaltumu sablīvēšanās un lēcas apduļķošanās. Katarakta visbiežāk parādās cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Tāpat to var izraisīt acu audu traumas, dažādas infekcijas un iedzimtas slimības, piemēram, bērna iedzimti pārvietotas infekcijas grūtniecības laikā.
Iespējamie riska faktori
- Vecums
- Infekcijas grūtniecības laikā, piemēram, mātes masaliņas
- Iedzimtas slimības kā galaktozēmija, priekšlaicīgas dzemdības vai ģenētiski noteiktas kataraktas
- Hroniskas slimības, piemēram, artrīts, vilkēde, Vilsona slimība
- Iilgs glikokortikoīdu lietojums tādu slimību ārstēšanai kā artrīts vai vilkēde
- Fenotiazīna grupas medikamenti noteiktu garīgu slimību terapijā, piemēram, bipolāriem traucējumiem
- Citi medikamenti, kā paplašinoši acu pilieni, kardioloģiskās un lipīdus samazinošas zāles, tamoksifēns un citi
- Oftalmoloģiskas slimības, piemēram, acs iekaisums, uveīts, infekcijas, eksfoliatīvais sindroms, priekšējās daļas išēmija un tīklenes pigmentozā retinopātija
- Pārmērīga ultravioletā starojuma iedarbība bez aizsargbrillēm vai citiem līdzekļiem
- Traumas vai sasitumi ap acīm, piemēram, svešķermeņi vai asaru izraisīti bojājumi
- Apstarošana ķermeņa augšdaļai vai galvai
- Agrāk veiktas tīklenes vai stiklakrēslu operācijas
- Saskare ar ķīmiskām vielām
- Elektriskās traumas
- Pasīvā smēķēšana
- Pārmērīga alkohola lietošana
Agrīnie kataraktas simptomi
Kataraktas pirmās pazīmes ir tuvredzība un astigmatisms; acs redze pakāpeniski kļūst neskaidra atkarībā no apduļķošanās vietas un pakāpes, it kā būtu balts slānis vai migla priekšā. Progresējot, iespējama pilnīga brieduma stadija, kas apdraud glaukomas un akluma attīstību. Kataraktai ir raksturīgi šādi simptomi:
- Neskaidra redze, nespēja saskatīt objektus pat labi apgaismotos apstākļos
- Krāsu izmaiņas attēlā – tās šķiet dzeltenīgas vai izbalējušas
- Grūtības redzēt tumsā, nepieciešamība pastiprināti lietot gaismas avotus
- Gaismas jutīgums un gredzenu vai izplūdu parādīšanās ap gaismas avotiem
- Atšķirīga asuma redze starp acīm
- Bieža optisko lēcu nomaiņa redzes izmaiņu dēļ
- Pie pilnīgas nobriešanas stadijas redzama balta lēcas daļa zīlītes centrā. Ja netiek ārstēta, var rasties komplikācijas vai aklums
Kataraktas attīstības stadijas
Kataraktai izdala četras izteiktas attīstības pakāpes:
- 1. stadija (sākuma) – lēca sāk apduļķoties, parādās neskaidra redze un ir grūti pārvarēt spožus atspīdumus, rodas acu nogurums. Agrīnās formas iedala pēc apduļķojuma atrašanās vietas: ap lēcas malu ar skaidru centru vai otrādi. Šajā posmā ietekme uz redzi ir minimāla, kamēr apduļķojums nav izteikti izplatījies.
- 2. stadija (tūskas) – katarakta kļūst manāmāka, apduļķojums izplatās un pietūkusi lēca aizēno redzi.
- 3. stadija (brieduma) – visa lēca ir apduļķojusies, nav iespējams caur to redzēt, gaisma netiek līdz tīklei un redze ir ļoti vāja.
- 4. stadija (pārbrieduma) – lēca kļūst īpaši cieta un nelokāma, var sarauties vai pēkšņi mainīt stāvokli, padziļinot redzes traucējumus. Šajā stadijā katarakta rada augstu veselības risku un prasa steidzamu ārstēšanu. Bez ārstēšanas var attīstīties glaukoma ar neatgriezenisku aklumu.
Kā notiek kataraktas diagnostika un izvērtējums?
Agrīnas kataraktas noteikšana ir sarežģīta, jo nerada sāpes vai pamanāmus izmaiņas acīs, līdz nav izteiktu balta plankuma parādīšanās zīlītē. Riska grupas iedzīvotājiem rekomendējams periodiski pārbaudīt acis. Ja pamana izmaiņas vai rodas šaubas, nepieciešams vērsties pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātu izmeklēšanu. Kataraktas noteikšanai izmanto:
- Redzes asuma pārbaudi – nosaka redzes kvalitāti un attālumu līdz detalizētai saskatīšanai
- Tonometriju – uzmēra acs iekšējo spiedienu, ja nepieciešams
- Slīpās spraugas mikroskopiju – izmanto speciālu mikroskopu un spilgtu gaismu, lai novērtētu acs priekšējās struktūras (radzeni, zīlīti, lēcu, tīkleni)
- Tīklenes pārbaudi – acī pilina pilienus, kas paplašina zīlīti, un ar palielinošu lēcu pārbauda tīkleni un redzes nervu. Šī procedūra uz laiku padara redzi nedaudz neskaidru.
Kā ārstē kataraktu?
Sākotnējās stadijās, kamēr simptomi būtiski netraucē ikdienu, acu ārsts nosaka regulāras acu pārbaudes. Iespējama arī acu optiskās korekcijas pielāgošana un izvairīšanās no kairinošiem faktoriem, piemēram, spilgtas gaismas, lai palēninātu slimības gaitu. Pasliktinoties redzei un traucējot ikdienas aktivitātēm, ārsts var ieteikt ķirurģiju, kuras laikā apduļķoto lēcu nomaina pret mākslīgu. Atzītākās metodes ir:
- Fakoemulsifikācija – ultraskaņas tehnoloģijas pielietojums lēcas sasmalcināšanai ar sekojošu mākslīgās lēcas ievietošanu. Tā ir minimāli invazīva procedūra ar nelieliem griezumiem, minimālām sāpēm un ātru atveseļošanos, izmantojot digitālo marķēšanas un viļņfrontes tehnoloģiju optimālam rezultātam.
- Femtosekundes lāzera kataraktas operācija – šī metode izmanto precīzu lāzertehnoloģiju, lai atdalītu apduļķoto lēcu, tā samazinot ultraskaņas enerģijas nepieciešamību.
- Ekstrakapsulāra kataraktas ekstrakcija (ECCE) – ķirurģiska iejaukšanās, kuras laikā lēcas apduļķotais centrs tiek izņemts vesels, bet mīkstie apvalki izsūkti. Lēcas aizmugurējā kapsula tiek saglabāta, lai nostiprinātu mākslīgo lēcu. Šī metode izvēlēta pie īpaši biezām vai nobriedušām formām, kuras nav iespējams sadalīt ar ultraskaņu.
Nosacījumi pirms kataraktas operācijas
Pirms operācijas acu ārsts veic pilnu acu izmeklēšanu, tiek izvērtēts lēcas veids un izmērs pēc refrakcijas, pastāvošās slimības, iekšējā acs spiediena, tīklenes, raga topogrāfijas un acs ābola garuma. Operācija parasti ilgst 20–45 minūtes ar iespēju doties mājās operācijas dienā. Gatavojoties operācijai, jāievēro:
- Ziņot ārstam par esošām hroniskām slimībām vai lietojamiem medikamentiem
- Pārtraukt antikoagulantu lietošanu vismaz nedēļu pirms operācijas
- Pirms operācijas iepriekš izmēģināt gulēšanu uz muguras ar pārklātu seju vismaz pusstundu bez spilvena
- Pirms vispārējās anestēzijas – neēst vismaz 12 stundas pirms procedūras
- Nomazgāties dušā, rūpīgi notīrīt seju un matus, nelietot kosmētiku
- Izņemt visus zobu protēzes un rotaslietas
- Operācijas dienā nodrošināt, lai ģimenes locekļi varētu palīdzēt, jo nav atļauts pašam vadīt automašīnu
Pēcoperācijas pašaprūpe
Pēc operācijas ārsts uzliek saiti operētajai acij, ko noņem nākamajā dienā. Ārsts ieplāno nākamo vizīti acu stāvokļa novērtēšanai. Pēcoperācijas aprūpē jārīkojas šādi:
- Lietot acu pilienus atbilstoši ārsta norādījumiem
- Sāpju gadījumā lietot ārsta izrakstītu pretsāpju līdzekli
- Sargāt aci no ūdens, kamēr brūce nav sadzijusi
- Nerīvēt acis un izvairīties no iespējamas traumas
- Pirms gulētiešanas nēsāt acu aizsargu
- Nemigt uz tās puses, kur veikta operācija
- Nevajadzētu veikt fiziskus vingrinājumus vai celt smagus priekšmetus
- Ieteicams izvairīties no pikanta ēdiena, lai nesvīstu
- Mazāk šķaudīt, neklepot spēcīgi, nesliekties uz priekšu
- Obligāti ierasties uz visām plānotajām pārbaudēm
Vai katarakta ir bīstama?
Nobriedusi un neārstēta katarakta var izraisīt balta un necaurspīdīga lēcas veidošanos zīlītē, kas noved pie dažādām komplikācijām, tālāk pasliktinot redzi un apgrūtinot ikdienas darbus, piemēram, transporta vadīšanu, lasīšanu, profesijas pildīšanu, hobijus, seju atpazīšanu, fiziskās aktivitātes un rada kritiena risku. Pilnībā briedusi katarakta var izraisīt acs iekšējo iekaisumu, sāpes, apsārtumu un glaukomu, kas apgrūtina redzi un var izraisīt aklumu.
Kā var novērst kataraktas rašanos?
Katarakta ir ar vecumu saistīta lēcas deģenerācija, tāpēc efektīvas profilakses metodes šobrīd nav. Retāk gadās, ka katarakta attīstās jaunāku vecumu cilvēkiem, kuri ilgstoši tiek pakļauti riska faktoriem. Dzīvesveida izmaiņas var palēnināt kataraktas progresu, piemēram:
- Izvairīties no tiešiem saules stariem un lietot saulesbrilles, kas aizsargā no UVA/UVB starojuma
- Atturēties no smēķēšanas, izvairīties no dūmiem un alkohola lietošanas
- Samazinat ilgstošu skatīšanos ekrānā, bieži atpūtināt acis
- Izveidot darba vietu ar atbilstošu apgaismojumu
- Strādājot bīstamā vidē, obligāti valkāt acu aizsardzības līdzekļus
- Nepieciešams nelietot recepšu acu pilienus bez ārsta norādījuma
- No 40 gadu vecuma ieteicams veikt regulāras acu pārbaudes
- Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, cukura diabētu vai paaugstinātu asinsspiedienu, regulāri jāapmeklē acu ārsts
Katarakta, neskaidra redze, apduļķotas acis un ārstniecība
Acu veselība ir īpaši svarīga, lai saglabātu pienācīgu redzi visa mūža garumā. Mūsdienās kataraktas operācijā tiek izmantotas progresīvas medicīnas tehnoloģijas, kas palielina precizitāti, samazina risku un uzlabo ārstēšanas rezultātus, ļaujot pacientiem saglabāt labu redzi. Tāpēc regulāras acu pārbaudes un savlaicīga ārstēšana ir būtiska, lai kontrolētu kataraktu un saglabātu redzes funkcijas.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
