Nieru vēzis rodas, kad viena vai abu nieru šūnas sāk neierobežoti vairoties. Pamazām šīs šūnas veido masu, ko dēvē par audzēju. Slimības attīstības gaitā vēža šūnas var izplatīties uz citām ķermeņa daļām. Šajā rakstā aplūkotas nieru vēža pazīmes, tipi, simptomi, cēloņi, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespējas.
Nieru uzbūve un funkcija
Nieres ir divi pupiņveida orgāni, kas pēc izmēra atbilst nelielai dūrei. Tās atrodas vēdera dobumā, katra sava mugurkaula pusē. Dažiem cilvēkiem, iedzimtu īpatnību vai slimību dēļ, ir tikai viena niere. Ar vienu normāli funkcionējošu nieri var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Nieres filtrē asinis, izvadot liekos minerālus, sāli un ūdeni urīna veidā. Diennaktī nieres attīra apmēram 190 litrus asiņu un izdala aptuveni divus litrus urīna. Urīns caur urīnvadiem nonāk urīnpūslī, kur tas tiek uzglabāts līdz iztukšošanai. Filtrācijas funkciju nodrošina nieres elementārās struktūras – nefroni. Katrai nierei ir vairāk nekā viens miljons šo vienību. Katrā nefronā ir glomeruls, kas darbojas kā filtrs. Kanālīši savukārt izvada atkritumvielas un atgriež svarīgas vielas asinīs.
Nieru vēža veidi
Pastāv vairāki nieru vēža tipi, tostarp:
- Nieru šūnu karcinoma – visbiežāk sastopamais nieru vēža paveids, kas veido ap 85% gadījumu.
- Pārejas šūnu karcinoma – aptuveni 5–10% nieru vēža atgadījumu ir saistīti ar šo tipu, kas veidojas no tām pašām šūnām kā urīnpūšļa vēzis. Šī karcinoma tiek ārstēta līdzīgi urīnpūšļa vēzim, nevis nieru šūnu karcinomai.
- Vilmsa audzējs – pārsvarā sastopams bērnībā un ir viens no biežāk sastopamajiem bērnu audzējiem.
- Nieru sarkoma – retāks audzējs, kas galvenokārt sākas nieres saistaudos.
Tā kā nieru šūnu karcinoma ir visizplatītākais tips, lielākā daļa tālāk minētās informācijas koncentrējas uz šo paveidu. Nieru šūnu karcinoma visbiežāk sākas no nefrona kanāliņiem.
Nieru vēža cēloņi
Precīzi nieru vēža rašanās iemesli nav pilnībā noteikti. Taču ir zināmi vairāki riska faktori, kas veicina slimības attīstību:
- Vecums – nieru vēža iespēja pieaug līdz ar vecumu, un lielākā daļa nieru šūnu karcinomu konstatēta cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem. Vilmsa audzējs biežāk skar bērnus.
- Dzimums – vīriešiem nieru vēzis tiek diagnosticēts biežāk nekā sievietēm.
- Etniskā piederība – nedaudz augstāks saslimstības līmenis novērots melnādainiem un Amerikas pamatiedzīvotājiem.
- Smēķēšana – smēķētājiem ir palielināts nieru vēža risks.
- Darba vide – pastiprināts risks ir cilvēkiem, kas darba vietā saskaras ar azbestu vai benzolu.
- Aptaukošanās
- Ģimenes anamnēze – nieru vēža vai noteiktu ģenētisku sindromu esamība ģimenē paaugstina iespēju saslimt.
- Medikamenti – zināms, ka dažu zāļu, piemēram, kalcija kanālu blokatoru lietošana, var paaugstināt risku.
Kā tiek noteikts nieru vēzis
Iepriekš nieru vēža pazīmes visbiežāk bija šādas:
- Sāpes sānā vai muguras lejasdaļā
- Audzejs vēderā
- Asinis urīnā
- Anēmija
Mūsdienās ļoti bieži nieru vēzi atklāj nejauši veiktos izmeklējumos, piemēram, ar rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi citas slimības dēļ. Ja ir aizdomas par nieru vēzi, ārsts var nozīmēt datortomogrāfijas izmeklējumu, kurā tiek iegūts trīsdimensionāls nieres un apkārtējo audu attēls no vairākiem rentgena uzņēmumiem. Šīs pārbaudes laikā bieži izmanto kontrastvielu, kas padara iekšējo orgānu struktūras labi redzamas. Tā var palīdzēt atšķirt ļaundabīgus audzējus no labdabīgām cistām. Tomogrāfiju izmanto gan vēža atklāšanai, gan tā apjoma noteikšanai. Šis process ļauj novērtēt audzēja izmērus un noteikt, vai vēzis ir izplatījies citur organismā. Dažiem pacientiem tomogrāfija nav piemērota – piemēram, kontrastvielas nepanesamības vai traucētas nieru funkcijas dēļ. Šādos gadījumos var veikt magnētiskās rezonanses izmeklējumu, kurā izmanto magnētisko lauku attēlu iegūšanai. Šī metode ir īpaši vērtīga, ja ir aizdomas, ka audzējs varētu būt izaudzis līdz nieru tuvumā esošajām vēnām. Biopsija ļauj patologam mikroskopā izpētīt audu paraugus un noteikt vēža šūnu klātbūtni, kas ir būtiski personalizētas ārstēšanas izvēlē. Parasti biopsijas paraugi tiek ņemti operācijas laikā, nevis diagnostikas procesa sākumā. Atšķirībā no daudziem audzējiem, ne visos nieru vēža gadījumos nepieciešama biopsija diagnozes uzstādīšanai.
Stadijas noteikšana
Ja konstatē vēzi, var būt vajadzīgi papildu izmeklējumi, lai pārliecinātos vai slimība nav izplatījusies tuvākajos audos vai orgānos. Nieru vēža stadiju nosaka pēc audzēja izmēra un tā lokalizācijas nierē, kā arī izvērtē, vai vēzis ir izplatījies uz citiem ķermeņa reģioniem.
Nieru vēža stadijas
- I stadija – audzēja izmērs nepārsniedz 7 centimetrus un tas lokalizēts vienā nierē.
- II stadija – audzējs ir lielāks, bet vēl aizvien atrodas nierē.
- III stadija – audzējs ir izplatījies uz tuvējiem audiem vai asinsvadiem.
- IV stadija – audzējs ir pāraudzis nieres apvalku ārpus un, iespējams, izplatījies uz citiem orgāniem.
Ārstēšanas iespējas
Nieru vēzis zināmā mērā atšķiras no citas lokalizācijas audzējiem, jo bieži vien ķirurģiska ārstēšana ir iespējamā pat progresējušos gadījumos. Papildus var izmantot mērķterapijas zāles un imūnterapiju. Savukārt ķīmijterapija un staru ārstēšana tiek pielietotas retāk nekā citu ļaundabīgu audzēju gadījumā. Ārstēšanas izvēli nosaka slimības stadija, pacienta vispārējais veselības stāvoklis un audzēja lokalizācija. Lielākajai daļai pacientu nepieciešama operācija. Pacienti ar agrīnas stadijas nieru vēzi ir piemērotākie kandidāti ķirurģijai. Taču nieru vēzis ir starp retajiem cietajiem audzējiem, kur operatīva ārstēšana var sniegt labumu arī tad, ja slimība jau ir izplatījusies (IV stadija). Ķirurģija ir galvena ārstēšanas metode, taču tā ne vienmēr ir piemērota, piemēram, ļoti veciem vai cilvēkiem ar vairākām smagām hroniskām slimībām. Šādos gadījumos ārstēšanai var izmantot krioķirurģiju (audzēja sasaldēšana) vai radiofrekvences ablāciju (audzēja dedzināšana).
Vadlīnijas sarunai ar ārstu par nieru vēža ārstēšanu
Dažiem pacientiem ar progresējušu slimību ir apstiprinātas vairākas mērķterapijas zāles. Tās darbojas, kavējot ļaundabīgo šūnu augšanu un izplatīšanos, traucējot vēža attīstības signalizācijas ceļus un arī bloķējot asinsvadu veidošanos, kuri piegādā barības vielas audzējam. Šīs zāles atšķiras no ķīmijterapijas pēc blakusparādībām un parasti ir labāk panesamas. Imūnterapija jeb bioloģiskā ārstēšana aktivizē organisma imūnsistēmu cīņai pret audzēja šūnām. Ir vairākas šāda veida zāļu grupas, kas efektīvi palīdz ārstēt nieru vēzi.
Arī klīniskie pētījumi ir ārstēšanas iespēja
Šobrīd norisinās daudzi pētījumi, kuru mērķis ir atrast jaunus un efektīvākus nieru vēža ārstēšanas veidus. Daļa šo zinātnisko darbu uzrāda cerīgus rezultātus un sniedz piekļuvi inovatīvai terapijai. Jāpatur prātā, ka katra šobrīd pieejamā ārstēšanas metode ir pārbaudīta klīniskajā izpētē. Nieru vēža ārstēšanas iespējas un izdzīvošanas rādītāji turpina uzlaboties. Staru terapija reti izmanto nieru vēža ārstēšanā – pārsvarā tikai, lai mazinātu sāpju vai diskomforta izpausmes, kas rodas slimības vēlīnās stadijās. Ķīmijterapija, lai gan dažās situācijās ir efektīva, parasti tikai ierobežoti palīdz pret noteiktiem nieru vēža tipiem, piemēram, pārejas šūnu karcinomu vai Vilmsa audzēju. Paliatīvā aprūpe – simptomu mazināšana un dzīves kvalitātes uzlabošana – ir svarīga arī pacientiem ar agrīnu slimības stadiju, kuru prognoze ir labvēlīga.
Nieru vēzim ir vairāki paveidi, no kuriem izplatītākais ir nieru šūnu karcinoma. Starp pazīmēm var būt asinis urīnā, sāpes sānos vai muguras lejasdaļā, negaidīts svara zudums. Nieru vēzis nereti tiek atklāts, veicot izmeklējumus citu iemeslu dēļ. Bieži to ārstē ķirurģiski arī vēlīnās stadijās, kā arī izmanto mērķterapiju.
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
