Intersticiālais cistīts ir ilgstoša slimība, kas izraisa sāpes, spiediena vai diskomforta sajūtu urīnpūslī. Lai gan šo stāvokli nerada infekcija, tā simptomi bieži līdzinās urīnpūšļa infekcijas pazīmēm. Lai diagnosticētu intersticiālo cistītu, simptomi jānovēro vismaz sešas nedēļas. Dažkārt urīnpūšļa sāpēm nav konstatējamas redzamas izmaiņas pašā orgānā, un šādā gadījumā stāvokli dēvē par sāpīgā urīnpūšļa sindromu. Abi nosaukumi – intersticiālais cistīts un sāpīgā urīnpūšļa sindroms – apvienoti ar kopīgu apzīmējumu: urīnpūšļa sāpju sindroms.
Kam var attīstīties intersticiālais cistīts?
Intersticiālais cistīts var skart gan sievietes, gan vīriešus, tomēr šī slimība biežāk sastopama sievietēm. Dažādos avotos tiek minēts, ka sievietes slimo ar šo stāvokli 2–3 reizes biežāk nekā vīrieši, savukārt citi dati liecina, ka deviņas no desmit pacientiem ar intersticiālo cistītu ir sievietes.
Kādi ir intersticiālā cistīta simptomi?
Slimības pazīmes var būt atšķirīgas katram cilvēkam. Tās var būt vieglas vai ļoti izteiktas, saglabāties pastāvīgi vai parādīties un izzust, un to intensitāti var ietekmēt dažādi dzīves cikli, apstākļi un aktivitātes. Bieži vien simptomi kļūst izteiktāki stresa periodos, dzimumdzīves laikā vai pirms menstruācijām. Raksturīgākās intersticiālā cistīta izpausmes ir:
- Urīnpūšļa sāpes
- Sāpju sajūta iegurņa rajonā (dažkārt jūtama urīnizvadkanālā, vēdera apakšdaļā vai muguras lejasdaļā)
- Sāpes starp maksti un anālo atveri (sievietēm) vai starp sēklinieku maisiņu un anālo atveri (vīriešiem)
- Bieža urinācija gan dienas, gan nakts laikā
- Steidzama urinēšanas vajadzība, kas nepāriet arī pēc urinācijas
- Palielināts spiediens vai nepatīkama sajūta, uzkrājoties urīnam urīnpūslī
- Samazināta urīnpūšļa ietilpība
- Sāpes tuvības laikā
Kā intersticiālais cistīts ietekmē dzimumveselību?
Gan vīrieši, gan sievietes var sastapties ar intīmas dzīves traucējumiem intersticiālā cistīta dēļ. Sievietēm tuvības laikā var rasties sāpes, jo urīnpūslis ir tuvu makstij, savukārt vīriešiem šī slimība var izraisīt sāpīgus orgasmu vai sāpes nākamajā dienā. Slimības cēlonis vēl nav līdz galam zināms. Kaut arī intersticiālo cistītu nesauc par vīrusa vai baktēriju izraisītu, simptomus var saasināt vienlaikus attīstījusies urīnceļu infekcija. Pastāv uzskats, ka intersticiālā cistīta gadījumā urīnpūšļa aizsargslānis ir bojāts, kas padara sieniņu jutīgu urīnā esošām kairinošām vielām. Cita iespējama izcelsme saistīta ar izmaiņām nervu darbībā šajā apvidū – tā rezultātā smadzenes saņem sāpju signālus arī tad, kad notikums parasti neradītu diskomfortu, piemēram, urīnpūšļa piepildīšanās laikā. Daļā gadījumu intersticiālais cistīts iespējams rodas kā autoimūnas reakcijas sekas, līdzīgi kā reimatoīdā artrīta gadījumā, kad organisma imunitāte uzbrūk paša audiem, šoreiz urīnpūslim.
Kā notiek intersticiālā cistīta diagnostika?
Ja jums rodas kāds no minētajiem simptomiem, ieteicams apmeklēt ārstu. Veicot fizisku apskati un rūpīgu slimības vēstures izvērtēšanu, ārsts palīdzēs noteikt, vai sūdzības varētu būt saistītas ar intersticiālo cistītu vai citu veselības problēmu, piemēram, urīnceļu infekciju vai seksuāli transmisīvu infekciju. Speciālists parasti vaicās par sāpju vietu, stiprumu un ilgumu, kā arī par urinācijas biežumu un steidzamību. Nereti tiek ņemts urīna paraugs, lai pārbaudītu infekcijas klātbūtni, kā arī var tikt izmantots cistoskops – neliela kamera uz plānas caurulītes, kas tiek ievadīta urīnizvadkanālā, lai novērtētu urīnpūšļa iekšējo virsmu un iespējamos iekaisuma vai čūlu pazīmes. Dažreiz ārsts ieteiks veidot dienasgrāmatu, kurā pierakstīt izdzertā šķidruma apjomu un urinācijas biežumu.
Kā tiek ārstēts un kontrolēts intersticiālais cistīts?
Vienota un vienkārša šīs slimības ārstēšanas veida nav. Tomēr pacienti var izmēģināt vairākus paņēmienus, lai samazinātu simptomus un atvieglotu sāpes. Parasti ieteicams sākt ar vismazāk invazīvajām metodēm un, ja nepieciešams, pakāpeniski izmēģināt citas iespējas. Lūk, ko visbiežāk izmanto simptomu mazināšanai:
- Dzīvesveida izmaiņas: Daži pacienti novēro, ka viņu pašsajūta uzlabojas, izvairoties no citrusaugļiem, tomātiem, šokolādes, kafijas, alkohola, kofeīna, gāzētiem dzērieniem un pikantām maltītēm. Palīdzēt var arī stresa mazināšana, fiziskas aktivitātes, brīva apģērba izvēle un atteikšanās no smēķēšanas.
- Zāļu lietošana: Gan bezrecepšu, gan ārsta izrakstītie līdzekļi – tostarp pretiekaisuma medikamenti, noteikti antidepresanti un antihistamīna zāles – var palīdzēt mazināt sāpes un samazināt urinācijas biežumu vai steidzamību.
- Urīnpūšļa izstiepšana: Dažos gadījumos īsu atvieglojumu sniedz urīnpūšļa izstiepšana, kas nozīmē urīnpūšļa piepildīšanu ar šķidrumu un tā paplašināšanu. Ja šī metode palīdz ilgstoši, procedūru var atkārtot, ja simptomi atjaunojas.
- Ķirurģiska iejaukšanās: Operācija tiek veikta ļoti reti, tikai smagos gadījumos, kad neviens cits ārstēšanas veids nav devis rezultātus.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
