Smaguma sajūta galvā ir diezgan bieži sastopams diskomforts, kas var rasties tādos gadījumos kā deguna blakusdobumu iekaisums, pazemināts asinsspiediens vai pazemināts cukura līmenis asinīs. Dažkārt šī sajūta var parādīties arī pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Papildus smaguma sajūtai galvā var būt arī citi simptomi, piemēram, reibonis vai vispārēja slikta pašsajūta. Šīs pazīmes dažkārt var norādīt uz nopietnāku veselības problēmu, kā iekšējās auss iekaisumu vai redzes traucējumiem.
Ja smaguma sajūta galvā parādās kopā ar citiem simptomiem, nepieciešama konsultācija pie ģimenes ārsta vai neirologa. Ārsts var nozīmēt tādus izmeklējumus kā galvas datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi vai asins analīzes. Ārstēšanu nosaka ārsts, un tā ir atkarīga no diagnosticētās slimības, taču bieži tiek rekomendēti līdzekļi simptomu mazināšanai.
Kāpēc rodas smaguma sajūta galvā
Smaguma sajūtu galvā visbiežāk izraisa šādi iemesli:
1. Zems asinsspiediens
Pazemināts asinsspiediens jeb hipotensija var radīt nepietiekamu asins pieplūdi sirdij. Par zemu asinsspiedienu uzskata rādītājus zem 90/60 mmHg.
Pazemināta skābekļa piegāde smadzenēm var izraisīt smaguma sajūtu galvā, duļķainu redzi, reiboni un sliktu dūšu. Asinsspiediena krišanās var notikt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pēkšņi mainot ķermeņa pozīciju, hormonālu izmaiņu, mazasinības vai infekciju dēļ. Iepazīstieties ar pazemināta asinsspiediena simptomiem, lai laikus atpazītu šo stāvokli.
Lielākoties asinsspiediens normalizējas, ja cilvēks apguļas ar nedaudz paceltām kājām. Tomēr ļoti zema asinsspiediena gadījumā jāmeklē mediķu palīdzība, jo var būt nepieciešama medikamentoza terapija vai citi pasākumi asinsspiediena paaugstināšanai.
Cilvēkiem, kas lieto medikamentus paaugstināta asinsspiediena kontrolei, asinsspiediena līmenis ir regulāri jāuzrauga, jo zems asinsspiediens var būt šo līdzekļu blakusparādība. Uzziniet arī par risinājumiem asinsspiediena paaugstināšanai un iespējamajiem pasākumiem asu asinsspiediena svārstību profilaksei.
2. Deguna blakusdobumu iekaisums
Deguna blakusdobumu iekaisums attīstās kādu sejas dobuma gļotādu iekaisuma rezultātā. Šie dobumi izvietoti ap degunu, acīm un pieri, un to pamatfunkcijas ir gaisa uzsildīšana un mitrināšana, smadzeņu masas atbalstīšana un balss tembra veidošana. Iekaisuma gadījumā infekcijas vai alerģijas dēļ tajos sāk uzkrāties izdalījumi.
Šāds šķidruma uzkrājums deguna blakusdobumos var radīt smaguma sajūtu galvā, aizliktu degunu, dzeltenas vai zaļganas izdalījumus no deguna, klepu, acu dedzināšanu vai arī paaugstinātu temperatūru.
Ja novērojat šīs pazīmes, nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta vai ausu, kakla un deguna speciālista, lai mazinātu sāpes, iekaisumu un infekciju. Svarīgi ir arī uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu un veikt deguna skalošanu ar sālsūdeni, kas palīdz sašķidrināt un izvadīt izdalījumus no dobuma. Blakus medicīniskai ārstēšanai var pielietot arī tautas līdzekļus deguna blakusdobumu iekaisuma atvieglošanai.
3. Zems cukura līmenis asinīs
Pazemināts cukura līmenis asinīs jeb hipoglikēmija rodas, ja glikozes koncentrācija asinīs ir zemāka par 4 mmol/l. Šo līmeni mēra ar kapilāru asins analīzēm. Zems cukura līmenis var izsaukt reiboni, sliktu dūšu, miegainību, neskaidru redzi, aukstus sviedrus un smaguma sajūtu galvā. Smagos gadījumos iespējams samaņas zudums vai apziņas traucējumi.
Hipoglikēmijas simptomi parasti rodas pēc ilgstošas neēšanas, intensīvas fiziskās slodzes, pēc pārmērīgas alkohola lietošanas, palielinot cukura līmeņa medikamentu devu bez ārsta norādījuma, vai nelietojot pārtiku pēc ātras iedarbības insulīna lietošanas, kā arī izmantojot noteiktus ārstniecības augus, piemēram, alvejas vai žeņšeņa produktus.
Ja konstatējat pazemināta cukura līmeņa pazīmes, nekavējoties jāapēd cukurots ēdiens vai jāizdzer salds dzēriens, piemēram, medus karote, viena porcija sulas vai ūdens ar izšķīdinātu cukuru. Ja cilvēks zaudē samaņu vai kļūst bezsamaņā, nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.
4. Redzes traucējumi
Nereti noteikti redzes traucējumi var izraisīt smaguma sajūtu galvā, kā arī izpausties ar neskaidru redzi, paaugstinātu jutību pret gaismu, trīci, acu apsārtumu un pastiprinātu asarošanu. Šādas problēmas var būt saistītas gan ar ģenētiskiem, gan dzīvesveida faktoriem. Visbiežāk sastopamās ir tuvredzība, tālredzība un astigmatisms.
Redzes traucējumus apstiprina ar acu ārsta pārbaudi, un ārstēšana pārsvarā ir korekcijas brilles ar nepieciešamajām lēcām. Paralēli ieteicams ieviest dzīvesveida paradumus, kas uzlabo redzi, piemēram, lietot saulesbrilles ar ultravioletā starojuma aizsardzību un mazināt laiku, kas pavadīts pie ekrāniem.
5. Medikamentu lietošana
Dažu zāļu lietošana, piemēram, antidepresanti, trankvilizatori vai nomierinoši līdzekļi, var radīt smaguma sajūtu galvā. Bieži vien antidepresanti izraisa šo simptomu tikai sākumā, un laika gaitā organisms tam pielāgojas. Nav ieteicams pārtraukt šo medikamentu lietošanu pirmajās lietošanas dienās bez ārsta norādījuma.
Ja lietojat kādus minētos vai citus medikamentus un izjūtat smaguma sajūtu galvā, noteikti informējiet savu ārstu, lai varētu izvēlēties piemērotāku ārstēšanu.
6. Iekšējās auss iekaisums
Iekšējās auss iekaisums jeb labirintīts ir stāvoklis, kad iekaist labirints – galvas iekšējā ausī izvietota struktūra, kas atbild par līdzsvara uzturēšanu. Iekaisums var rasties, piemēram, vīrusu vai baktēriju infekcijas, alerģiju vai paaugstināta asinsspiediena ietekmē, taču nereti cēloni nav iespējams noteikt.
Šī saslimšana var izpausties ar smaguma sajūtu galvā, reiboni, līdzsvara traucējumiem, dzirdes problēmām un vertigo, kam raksturīga griešanās sajūta. Simptomi var līdzināties kustību slimībai, kas attīstās pēc pārvietošanās ar kuģi vai lidmašīnu.
Ja šādi simptomi parādās atkārtoti, nepieciešama ausu, kakla un deguna ārsta konsultācija, lai veiktu izmeklējumus un uzsāktu piemērotu ārstēšanu. Parasti labirintīta gadījumā izmanto zāles, piemēram, dimenhidrinātu vai meklizīnu, lai mazinātu sūdzības.
7. Stress un trauksme
Stress un nemiers izraisa bailes, nervozitāti un pastiprinātas rūpes. Šīs sajūtas var būt saistītas ar noteiktu situāciju vai arī izpausties kā reakcija uz saspringtu dzīvesveidu un atbildības slogu.
Stresa un trauksmes simptomi ietver paātrinātu sirdsdarbību, smaguma sajūtu galvā, aukstus sviedrus un grūtības koncentrēties. Ja šie simptomi netiek ārstēti, laika gaitā stāvoklis var pasliktināties.
Lai mazinātu stresa un trauksmes izpausmes, būtiski ir rūpēties par savu labklājību. Bieži simptomi uzlabojas, ja tiek izmantota psihoterapija, akupunktūra, meditācija vai fiziskas aktivitātes. Ja uzskaitītās metodes nesniedz rezultātu, iespējams izrakstīt antidepresantus vai trankvilizatorus.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība
Jāgriežas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, ja smaguma sajūta galvā pavada arī šādas pazīmes:
- Samaņas zudums
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra
- Jutības vai kustību traucējumi vienā ķermeņa pusē
- Grūtības runāt vai pārvietoties
- Krampji
- Zilgani pirkstu gali
- Sejas asimetrija
- Neskaidra vai mīkstināta runa
- Atmiņas traucējumi
Šādi simptomi var liecināt par dzīvībai bīstamu stāvokli, piemēram, insultu, tādēļ nepieciešama nekavējoša medicīniskā apskate. Ir svarīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai doties uz tuvāko slimnīcu.
Ārsts un medicīnas izglītotājs, kurš specializējas slimību diagnostikā un simptomu analīzē. Ar vairāk nekā 10 gadu klīnisko pieredzi Dr. Kalnsons palīdz cilvēkiem atpazīt iespējamos veselības traucējumus agrīnās stadijās un veicina savlaicīgu medicīniskās palīdzības meklēšanu.
Dr. Emīls Kalnsons ir absolvējis Rīgas Stradiņa universitāti, vēlāk padziļināti studējis iekšķīgo slimību diagnostiku Vācijā, Freiburgas Universitātes klīnikā. Strādājot kā ģimenes ārsts reģionālajās klīnikās Latvijā, viņš skaidri saskatīja, cik bieži pacienti ignorē vai nepareizi interpretē ķermeņa sūtītos signālus. Šī pieredze mudināja viņu aktīvi iesaistīties veselības izglītībā, rakstīt izglītojošus rakstus un vadīt seminārus.
