Lai arī daudziem cilvēkiem ziemas aukstums šķiet sezonas sagaidīšanas vērts, daļa iedzīvotāju izjūt pastāvīgu saltuma sajūtu neatkarīgi no laikapstākļiem vai telpas temperatūras. Šāda diskomforta izcelsme var būt saistīta ar dažādiem medicīniskiem, psiholoģiskiem vai dzīvesveida aspektiem. Apskatīsim galvenos iemeslus, kāpēc dažiem rodas vēlme vienmēr siltāk ģērbties, un kā labāka izpratne par organisma procesiem var palīdzēt atrast risinājumus.
Metabolisms un siltuma līdzsvara regulācija
Metabolisma loma ķermeņa siltuma veidošanā
Metabolisms – process, kura laikā organisms pārvērš uzturu enerģijā – ir viens no noteicošajiem parametriem siltuma radīšanā ķermenī. Ja vielmaiņa darbojas lēnāk, siltuma veidošanās samazinās, kā dēļ organisms var kļūt jūtīgāks pret aukstumu. Šo procesu nereti ietekmē vairogdziedzera darbības traucējumi, piemēram, hipotireoze, kas palēnina vielmaiņu.
Hormonu nozīme ķermeņa siltumregulācijā
Hormonu līdzsvars organismā, īpaši vairogdziedzera radītie hormoni, ir būtisks normālai siltuma sajūtai. Ja šo hormonu izstrāde ir nepietiekama, organismam var nebūt iespējams uzturēt stabilu iekšējo temperatūru.
Asinsrite un asins plūsma organismā
Cirkulācijas traucējumi
Aukstas plaukstas un pēdas bieži signalizē par problēmām ar asinscirkulāciju. Nepietiekama asins apgāde ekstremitātēs nozīmē, ka tās netiek pienācīgi sasildītas. To var izraisīt asinsvadu sašaurināšanās vai trombu veidošanās, ko sekmē dažādi cēloņi.
Reino fenomens
Reino sindroms ir asinsrites traucējums, kad asinsvadi, reaģējot uz aukstumu vai stresu, saraujas spēcīgāk nekā ierasts. Tas var izraisīt pirkstu vai kāju pirkstu izbalošanu, zilganumu un pastiprinātu saltuma sajūtu. Šī parādība biežāk novērojama sievietēm.
Psiholoģiskie faktori
Stresa ietekme uz ķermeņa temperatūru
Pastāvīgs stress var negatīvi ietekmēt organisma funkcijas, tostarp spēju regulēt temperatūru. Hronisks stress var novest pie traucējumiem autonomās nervu sistēmas darbībā, kas atbild par iekšējās vides līdzsvaru.
Garastāvokļa traucējumi un depresija
Depresija un citi garastāvokļa traucējumi var mainīt ķermeņa reakciju uz siltumu vai aukstumu. Šie stāvokļi var ietekmēt smadzeņu spēju kontrolēt ķermeņa temperatūru, tāpēc cilvēks var justies aukstāk nekā ierasts.
Dzīvesveids un ārējie faktori
Uztura nozīme
Uztura paradumi tieši ietekmē siltuma ražošanu organismā. Nepietiekama kaloriju uzņemšana vai nesabalansēts ēdienkarte var veicināt pastāvīgas aukstuma sajūtas. Ja kaloriju daudzums ir nepietiekams, samazinās arī siltuma producēšana, jo ķermenim trūkst vajadzīgo resursu enerģijas radīšanai.
Mazkustība
Fiziskā aktivitāte veicina asinsriti un vielmaiņas procesus, kas ir nozīmīgi ķermeņa temperatūras regulācijai. Tie, kuri ir mazaktīvi, bieži sastopas ar palēninātu vielmaiņu, tādēļ arī biežāk izjūt saltumu ikdienā.
Klimats un apkārtējā vide
Cilvēki, kuri ilgstoši dzīvo siltākā klimatā, mēdz asāk izjust temperatūras pazemināšanos. Organismam nepieciešams pielāgošanās laiks jaunai temperatūrai, kas var ilgt vairākas nedēļas vai arī mēnešus.
Praktiski soļi un iespējamie risinājumi
Uztura uzlabošana
Svarīga ir sabalansēta ēdienkarte ar pietiekamu kaloriju un uzturvielu daudzumu, lai nodrošinātu optimālu ķermeņa temperatūru. Produkti ar augstu Omega-3 taukskābju saturu palīdz uzlabot asinsriti un tādējādi arī siltuma sajūtu.
Fiziskās slodzes iekļaušana ikdienā
Regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai aktivizē asinscirkulāciju un vielmaiņu, bet arī pozitīvi ietekmē kopējo pašsajūtu. Ikdienas īsas skrējiena sesijas vai garākas pastaigas var sniegt ievērojamu labumu.
Stresa mazināšana un rūpes par psihisko veselību
Sistēmiska stresa samazināšana un rūpes par mentālo labsajūtu var būtiski uzlabot siltuma sajūtu organismā. Tādu paņēmienu kā meditācija, elpošanas vingrinājumi vai joga ieviešana ikdienā var būtu labs sākums.
Jāņem vērā, ka, ja pastāvīga saltuma sajūta turpinās ilgstoši un rada būtisku diskomfortu, ieteicams konsultēties ar ārstu. Precīza medicīniskā novērtēšana palīdzēs noskaidrot īstos cēloņus un atrast atbilstošus risinājumus.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
