Acu sausums ir izplatīta problēma, ar ko ikdienā sastopas ļoti daudz cilvēku visā pasaulē. Šis traucējums var būt gan īslaicīgs, gan arī ilgstošs, bieži ietekmējot dzīves kvalitāti. Sausuma sajūta var parādīties dažādu apstākļu dēļ – vides ietekmes, dzīvesveida vai veselības problēmu rezultātā. Tomēr dažkārt acu sausums rodas arī tad, ja nav nekādu acīmredzamu ārēju iemeslu, un šo situāciju pamatā bieži ir organisma iekšējie procesi. Rakstā apskatīsim galvenās organisma iekšējās problēmas, kas saistītas ar acu sausumu, kā arī iespējas šīs problēmas mazināt.
Hormonālā līdzsvara izmaiņas un acu sausums
Estrogēna un progesterona nozīme
Hormonālie procesi būtiski ietekmē dažādas organisma funkcijas, tostarp arī acu mitruma nodrošinājumu. Sievietēm acu sausums bieži novērojams hormonālo svārstību laikā, īpaši menopauzes periodā. Estrogēns un progesterons nosaka meiboma dziedzeru darbību, kuri ir atbildīgi par taukainā slāņa izdalīšanu, kas pasargā asaru plēvīti. Hormonālā līdzsvara izmaiņu gadījumā var tikt traucēta šo tauku ražošana, līdz ar to attīstās izteikti sausuma simptomi acīs.
Vairogdziedzera darbības traucējumi
Arī vairogdziedzera radītie hormoni būtiski ietekmē acu veselību. Samazinātas vairogdziedzera darbības jeb hipotireozes gadījumā samazinās arī asaru ražošana, kas izraisa acu sausuma sajūtu. Papildus novērojams acu apsārtums, nieze un nomācošs diskomforts. Savlaicīga un atbilstoša vairogdziedzera funkcionālo traucējumu ārstēšana palīdz samazināt acu sausumu.
Imūnās sistēmas ietekme
Sjogrena sindroms
Sjogrena sindroms ir autoimūna saslimšana, kas bojā dziedzerus, kuri nodrošina šķidruma veidošanos organismā, tostarp arī asaru un siekalu dziedzerus. Tā ir bieži sastopama acu sausuma iemesls, jo organisms pats uzbrūk savām šūnām, stipri samazinot mitruma izdalīšanās spēju. Cilvēki ar šo slimību nereti cieš ne tikai no acu sausuma, bet arī no sausuma sajūtas mutē, kas rada papildu neērtības.
Citas autoimūnas saslimšanas
Bez Sjogrena sindroma arī citas autoimūnas saslimšanas, piemēram, reimatoīdais artrīts vai sistēmiskā vilkēde, var būt saistītas ar acu sausumu. Šādas slimības pārveido organisma spēju nodrošināt normālu mitruma veidošanos, kā rezultātā acu sausums var kļūt par vienu no simptomiem.
Iedzimtie faktori
Iedzimtība un asaru veidošanās
Ģenētiskā nosliece var būtiski noteikt, cik labi acis spēj izstrādāt asaras. Atsevišķiem cilvēkiem pastāv iedzimts risks uz samazinātu asaru veidošanos vai asaru plēvītes strukturālām izmaiņām, kas īpaši var izpausties ilgstoša stresa vai slimību apstākļos, izraisot hronisku acu sausumu.
Hronisku slimību ietekme
Cukura diabēts
Cukura diabēts ir bieži sastopama hroniska slimība, kas var nelabvēlīgi ietekmēt acu stāvokli. Augsts glikozes līmenis bojā mazās asinsvadus, kas apgādā acis ar skābekli un uzturvielām, kas savukārt samazina asaru ražošanu un rada sausuma sajūtu. Pastāvīga cukura līmeņa kontrole palīdz samazināt šīs komplikācijas risku.
Rozācija
Rozācija ir ādas saslimšana, kas var negatīvi ietekmēt arī acis. Šīs slimības oftalmoloģiskā forma izraisa acu kairinājumu, apsārtumu un sausumu. Kombinējot pareizu acu aprūpi ar ādas ārstēšanu, ir iespējams šos simptomus veiksmīgi samazināt.
Zāļu izraisītais acu sausums
Pretalerģijas un antidepresanti
Dažādi medikamenti var radīt blaknes, tostarp samazināt acu mitruma līmeni. Pretalerģijas līdzekļi, kas bieži tiek lietoti alerģiju simptomu mazināšanai, un antidepresanti, kas paredzēti garīgās veselības problēmām, var negatīvi ietekmēt acs gļotādu un pastiprināt sausumu, tāpēc dažkārt nepieciešami speciāli pasākumi sausuma mazināšanai.
Beta blokatori
Beta blokatori, ko izraksta paaugstināta asinsspiediena un sirds slimību ārstēšanai, arī spēj samazināt aktīvo acu mitrināšanu. Šīs zāles samazina organisma fizioloģiskās reakcijas, kas var ietekmēt asaru veidošanos. Ja, lietojot šos medikamentus, parādās sausuma sajūta acīs, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai rastu atbilstošu risinājumu.
Uztura un dzīvesveida ietekme
Nepietiekama omega-3 taukskābju uzņemšana
Omega-3 taukskābes ir nepieciešamas ne tikai sirds, bet arī acu veselībai. Tās veicina taukainā slāņa izstrādi acī, kas novērš asaru iztvaikošanu, bet šo vielu trūkums var veicināt acu sausumu. Uzturā vairāk iekļaujot zivis, linsēklu eļļu vai riekstus, iespējams uzlabot acu mitruma līmeni.
Nepietiekama šķidruma uzņemšana
Nepietiekams šķidruma daudzums organismā tieši ietekmē arī acu mitruma daudzumu. Nodrošinot organismu ar pietiekamu ūdens daudzumu, tiek uzturēts ne tikai vispārējais mitrums audos, bet arī radītas labvēlīgas iespējas pilnvērtīgai asaru izstrādei. Ieteicams dzert samērīgu ūdens daudzumu un nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, lai izvairītos no mitruma trūkuma acīs.
Kā rīkoties, ja acis ir sausas?
Acu pilienu un mitrinošo līdzekļu lietošana
Viens no vienkāršākajiem risinājumiem acu sausuma mazināšanai ir izmantot acu pilienus vai citus mitrinošus preparātus. Tie palīdz īslaicīgi mazināt sausuma simptomus, īpaši, ja cēlonis ir saistīts ar dzīvesveidu vai apkārtējās vides īpatnībām.
Veselīgāki ieradumi
Pilnvērtīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un kvalitatīvs miegs sekmē kopējo veselību un palīdz rūpēties arī par acu labsajūtu. Ieteicams izvairīties no smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas, jo šie paradumi būtiski palielina acu sausuma risku.
Konsultācija ar speciālistu
Ja acu sausuma sajūta ir pastāvīga, sāpīga vai izraisa paliekošu diskomfortu, ieteicams vērsties pie ārsta. Var būt nepieciešama padziļināta izmeklēšana vai īpaša ārstēšana, lai noteiktu galveno sausuma iemeslu un piemērotāko risinājumu.
Acu sausuma izcelsme bieži meklējama organismā notiekošajos procesos, tādēļ izpratne par šiem faktoriem ir būtisks priekšnosacījums veselības uzlabošanai. Izvērtējot savas individuālās vajadzības, iespējams atrast efektīvus risinājumus, kas ļauj uzlabot acu pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
