Žokļa muskuļu sasprindzinājums ir bieži sastopama parādība, kas nereti saistīta arī ar gremošanas traucējumiem, radot ievērojamus neērtumus ikdienā. Daudzi cilvēki sāk šo problēmu uztvert nopietni tikai tad, kad simptomi kļūst izteikti un traucējoši. Bet kā žokļa muskuļu saspringums ietekmē gremošanas sistēmu? Detalizētāk aplūkosim šo simptomu savstarpējo saistību un uzzināsim, kāpēc šīs veselības problēmas bieži novērojamas vienlaicīgi, kā arī kā iespējams uzlabot savu pašsajūtu.
Kas izraisa žokļa sasprindzinājumu?
Visbiežāk žokļa muskuļu sasprindzinājums ir saistīts ar temporomandibulāru locītavu traucējumiem, taču to var ietekmēt arī nesabalansēta stresa vadība. Pie citiem cēloņiem pieder zobu griešana, traumas vai artrīts. Saspringti un jutīgi žokļa muskuļi var ne tikai izraisīt diskomfortu mutes dobumā, bet arī radīt galvas sāpes, kakla sāpes un pat izraisīt gremošanas traucējumus.
Žokļa sasprindzinājuma un gremošanas sistēmas saistība
Gremošanas process sākas mutes dobumā, kur žokļa muskuļiem ir būtiska nozīme. Ja žokļa darbība ir traucēta, tas var nelabvēlīgi ietekmēt visu gremošanas ķēdi. Turklāt nervu sistēma cieši sadarbojas ar gremošanas sistēmu, tāpēc, ja žokļa muskuļi ir saspringti, nervu sistēma var reaģēt, veicinot tādus gremošanas traucējumus kā dedzināšanu pakrūtē, vēdera pūšanos vai sāpes.
Stresa ietekme
Stress ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var izraisīt gan žokļa muskuļu saspringumu, gan arī gremošanas problēmas. Stresa situācijās organismā pastiprināti izdalās hormoni, piemēram, kortizols, kas gan palielina muskuļu spriedzi, gan ietekmē gremošanas procesus, tādā veidā var parādīties vai pasliktināties jau esošie gremošanas traucējumi.
Zobu griešana un gremošana
Zobu griešana jeb bruksisms var būt gan žokļa sasprindzinājuma, gan gremošanas traucējumu cēlonis. Zobu pastiprināta berzēšana vai spīlēšana parasti saistīta ar pārāk lielu stresu vai trauksmi. Šāds spiediens un spriedze ietekmē temporomandibulāro locītavu, kas var apgrūtināt efektīvu ēdiena sakošanu un līdz ar to traucēt normālu gremošanu.
Mīti un fakti par žokļa sasprindzinājumu un gremošanas traucējumiem
Bieži izplatīts uzskats ir, ka žokļa muskuļu saspringums un gremošanas traucējumi nav savstarpēji saistīti. Taču patiesībā nervu sistēma nodrošina savienojumu starp muskuļiem un gremošanas traktu, tāpēc saspringums vienā zonā var veicināt simptomus arī citur.
Uzturs un žokļa veselība
Nereti tiek uzskatīts, ka uzturs neietekmē žokļa veselību. Patiesībā pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs palīdz uzlabot žokļa muskuļu funkcionalitāti un samazināt to sasprindzinājumu. Nodrošinot pietiekamu vitamīnu un minerālvielu daudzumu, iespējams mazināt muskuļu sasprindzinājumu un izvairīties no ar to saistītām veselības problēmām.
Kā samazināt žokļa muskuļu sasprindzinājumu un uzlabot gremošanu
Pastāv vairāki risinājumi, kā var mazināt žokļa sasprindzinājumu un uzlabot gremošanas procesus. Pirmkārt, vēlams pievērsties stresa mazināšanai ikdienā. Ieteicams izmēģināt vienkāršus vingrinājumus – piemēram, meditāciju, jogu vai kontrolētu elpošanu, kas palīdz muskuļiem atslābināties.
Regulāras fiziskās aktivitātes
Fiziskās nodarbības ne tikai samazina muskuļu spriedzi, bet arī palīdz kontrolēt stresa izraisītos simptomus un uzlabot kopējo veselību. Sports un fiziskas aktivitātes palīdz līdzsvarot stresa hormonu līmeni un veicina muskuļu veselību.
Piemērots uzturs
Kā jau minēts, pareiza uztura izvēle ir svarīga gan žokļa, gan gremošanas sistēmas veselībai. Ieteicams prioritizēt produktus, kas bagāti ar antioksidantiem un omega-3 taukskābēm, jo tie palīdz samazināt iekaisumu un atbalsta muskuļu optimālu darbību.
Mutes aizsarglīdzekļu lietošana
Ja sastopams zobu griešanas ieradums, vērts apsvērt īpašu mutes aizsarglīdzekļu izmantošanu. Tos izgatavo zobārsts; tie pasargā zobus no nodiluma un palīdz aizsargāt temporomandibulāro locītavu.
Secinājumi
Žokļa muskuļu sasprindzinājums un gremošanas traucējumi skaidri parāda ķermeņa un psiholoģiskās veselības ciešo savstarpējo ietekmi. Izprotot šo savienojumu, iespējams izvēlēties piemērotākos risinājumus dzīves kvalitātes uzlabošanai. Galvenie pasākumi ir stresa mazināšana, regulāra fiziska slodze, sabalansēts uzturs un nepieciešamības gadījumā profesionāla medicīniska palīdzība. Tā kā katra situācija ir individuāla, vislabākos rezultātus var sasniegt, konsultējoties ar veselības aprūpes speciālistiem, lai izvēlētos sev atbilstošāko risinājumu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
