Asinsspiediens ir viens no būtiskākajiem veselības rādītājiem katram cilvēkam. Tas ir neatņemama sirds un asinsvadu sistēmas daļa, kas nodrošina pareizu asiņu cirkulāciju visā ķermenī. Lai arī bieži asinsspiedienu uztver kā statistisku parametru, kas raksturo veselīga dzīvesveida praksi, tas nemitīgi mainās atkarībā no dažādiem apstākļiem. Kaut gan lielākā daļa asinsspiediena svārstību ir dabiska parādība un nav bīstamas, ir gadījumi, kad šīs izmaiņas var radīt bažas un prasa rīcību. Šajā rakstā apskatīts, kāpēc asinsspiediens mainās un kad šīm pārmaiņām ir vērts pievērst uzmanību.
Kas ir asinsspiediens?
Asinsspiediens ir spiediens, ar kādu asinis iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, pārvietojoties organismā. Šis rādītājs iekļauj divas vērtības: sistolisko asinsspiedienu, kas apzīmē spiedienu sirdsdarbības saraušanās laikā, kad sirds iepumpē asinis artērijās, un diastolisko asinsspiedienu, kas attiecas uz spiedienu starp sirds kontrakcijām, kad sirds atslābst. Pieaugušajiem normāli asinsspiediena rādītāji ir apmēram 120/80 mm Hg.
Kādi faktori ietekmē asinsspiediena izmaiņas?
Dzīvesveida ieradumi
- Mājas ēdienkarte ar paaugstinātu sāls saturu var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos, jo nātrijs organismā notur šķidrumu.
- Regulāras fiziskās aktivitātes sekmē asinsspiediena samazināšanos, savukārt mazkustīgs dzīvesveids šos rādītājus var paaugstināt.
- Alkohola un smēķēšanas paradumi – pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana un smēķēšana īslaicīgi un ilgtermiņā var veicināt asinsspiediena palielināšanos.
Fizioloģiskie faktori
- Novecošanās procesā asinsvadu elastība samazinās, kas palielina paaugstināta asinsspiediena risku.
- Emocionāls stress pastiprina hormonu izdalīšanos, kas veicina asinsspiediena kāpumu.
- Hormonālās pārmaiņas, īpaši sievietēm menopauzes vai grūtniecības laikā, rada asinsspiediena svārstības.
Zinātniskie pētījumi un iedzimtība
Ģenētiskie faktori var spēlēt nozīmīgu lomu asinsspiediena regulēšanā. Atsevišķiem cilvēkiem ir ģenētiska nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu. Pētījumi atklājuši, ka noteikti gēni ietekmē organisma spēju līdzsvarot nātriju un ūdeni, kas savukārt maina asinsspiediena rādītājus.
Kad asinsspiediena svārstības ir normālas?
Ne visas asinsspiediena izmaiņas signalizē par veselības apdraudējumu. ikdienas nelielas svārstības tiek uzskatītas par dabisku fizioloģisku proces, kas norisinās veselā organismā.
- Asinsspiediena līmenis dabīgi mainās diennakts laikā – no rīta tas parasti ir augstāks, bet vakarā samazinās.
- Fiziskās aktivitātes laikā asinsspiediens uz brīdi pieaug, kas ir pilnīgi normāla ķermeņa reakcija.
- Emocionālas izmaiņas, piemēram, prieks vai dusmas, var pārejoši palielināt asinsspiedienu.
Kad nepieciešama pastiprināta uzmanība un rīcība?
Pastāvīgi augsts asinsspiediens (hipertensija)
Ja asinsspiediena vērtības regulāri sasniedz vai pārsniedz 140/90 mm Hg, tas var liecināt par hipertensiju, kas ir galvenais sirds slimību, insulta un nieru bojājumu riska faktors. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu, noskaidrot iemeslus un sākt atbilstošu ārstēšanos.
Pastāvīgi zems asinsspiediens (hipotensija)
Pazemināts asinsspiediens var izpausties ar tādiem simptomiem kā reibonis, vājums, ģībonis. Ja šīs pazīmes ir noturīgas, tas var liecināt par nepieciešamību vērsties pie mediķiem. Dažkārt hipotensija var būt saistīta ar veselības traucējumiem, kas prasa medicīnisku palīdzību.
Straujas asinsspiediena svārstības
Pēkšņas asinsspiediena izmaiņas dažkārt ir organisma normāla reakcija, taču, ja tās atkārtojas bieži vai rada papildu diskomfortu, vēlams konsultēties ar ārstu, īpaši, ja rodas reibonis vai apziņas zudums.
Ieteikumi asinsspiediena kontrolei
Ir vairāki veidi, kā efektīvi un dabiskā ceļā palīdzēt kontrolēt asinsspiedienu:
- Uzturā palielinot augļu un dārzeņu daudzumu un samazinot sāls lietošanu, tiek panākta pozitīva ietekme uz asinsspiedienu.
- Vismaz 30 minūtes mērena intensitātes fizisku aktivitāšu dienā palīdz uzturēt asinsspiedienu normas robežās.
- Stresa mazināšanai noder meditācija, jogas vingrinājumi vai citi relaksācijas paņēmieni, kas atvieglo organisma reakciju uz spriedzi.
- Regulāri veicot asinsspiediena pārbaudes, iespējams savlaicīgi novērst problēmas un nepieļaut to attīstību nopietnā stadijā.
Visizplatītākie mīti par asinsspiedienu
Mīts: augstam asinsspiedienam vienmēr ir simptomi
Lielākā daļa cilvēku neizjūt augsta asinsspiediena pazīmes, tāpēc tas bieži tiek dēvēts par “kluso slepkavu”. Šī iemesla dēļ ir īpaši svarīgi regulāri mērīt asinsspiedienu, jo paaugstinātas vērtības var norisināties nemanāmi un izraisīt nopietnas sekas.
Mīts: jauni cilvēki nevar saslimt ar paaugstinātu asinsspiedienu
Paaugstināts asinsspiediens var attīstīties jebkurā vecumā, tāpēc arī jauniem cilvēkiem nav pamata ignorēt regulāras asinsspiediena pārbaudes. Savlaicīga noviržu atklāšana var palīdzēt novērst ķermeņa bojājumus nākotnē.
Secinājumi
Asinsspiediens ir svarīgs ķermeņa veselības rādītājs, kura mainīgums katram indivīdam var izpausties dažādi. Atsevišķas svārstības ir normālas un nav bīstamas, taču regulāras pārbaudes un veselīga dzīvesveida uzturēšana var palīdzēt izvairīties no ar asinsspiedienu saistītām veselības problēmām. Ja ir aizdomas, ka asinsspiediena līmenis rada draudus veselībai, nepieciešams vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus un izvēlētos piemērotāko ārstēšanas vai kontroles plānu.

Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.