Ādas sausums bieži vien tiek uzskatīts tikai par kosmētisku jautājumu, taču patiesībā tas var liecināt par nopietnākām veselības problēmām. Sezonālas pārmaiņas vai apkārtējās vides ietekme var izraisīt ādas sausumu daudziem cilvēkiem, tomēr dažos gadījumos tas var būt saistīts ar veselības traucējumiem, kuriem nepieciešama lielāka uzmanība. Tāpēc būtiski ir saprast ādas stāvokļa nozīmi un pareizu kopšanu.
Kas veicina ādas sausumu
Ādas sausumu var izraisīt dažādi faktori. Īpaši būtiska loma ir ārējās vides ietekmei – auksti laikapstākļi, sauss vējš un regulāra telpu apkure būtiski samazina mitrumu ādā. Papildus tam nepareiza kopšana, piemēram, bieža mazgāšanās karstā ūdenī vai agresīvu tīrīšanas līdzekļu lietošana, var traucēt ādas dabisko aizsargbarjeru un pastiprināt sausumu.
Iekšējie cēloņi
Lai gan ārējie faktori ir svarīgi, nedrīkst aizmirst arī par iekšējiem iemesliem. Noteikti veselības stāvokļi, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts vai ekzēma, var būt par iemeslu sausai ādai. Šādos gadījumos ādas sausums bieži ir tikai viens no vairāk simptomiem, un nepieciešama medicīniska palīdzība. Tāpat nepietiekama ūdens uzņemšana vai svarīgu uzturvielu, piemēram, D vitamīna vai neaizvietojamo taukskābju trūkums, var atstāt ietekmi uz ādas mitrumu.
Kā ādas sausums ietekmē veselību
Sākotnēji var likties, ka ādas sausums nav nekas nopietns, taču ilgstoši šis stāvoklis var radīt nepatīkamas sekas un pat veselības problēmas.
Ādas aizsargslāņa bojājumi
Sausa āda nespēj pilnvērtīgi pildīt savu aizsargfunkciju, kas palielina baktēriju un vīrusu iekļūšanas risku un potenciāli noved pie infekcijām. Turklāt āda kļūst uzņēmīgāka pret kairinātājiem, kas var provocēt niezi vai iekaisumus.
Ietekme uz psihisko pašsajūtu
Pierādīts, ka ādas sausums var negatīvi ietekmēt arī psiholoģisko stāvokli. Nepatīkamas sajūtas un neapmierinātība ar izskatu var samazināt pašvērtējumu, izraisīt satraukumu vai pat depresiju.
Izplatītākie mīti par ādas sausumu
Pastāv vairāki kļūdaini priekšstati par ādas sausumu, kas var apgrūtināt pareizu problēmas risināšanu.
- Nav taisnība, ka āda kļūst sausa tikai nepietiekama mitrināšanas dēļ – sausums var būt arī saistīts ar tauku trūkumu ādā.
- Tikai mitrinošie krēmi ne vienmēr atrisina visas problēmas – dažkārt nepieciešams uzlabot uzturu vai saņemt medicīnisku palīdzību.
- Ar pietiekamu šķidruma uzņemšanu vien nepietiek, lai nodrošinātu ādas mitrumu – svarīgi arī, lai ādas aizsargslānis spētu saglabāt mitrumu.
Kā pareizi rūpēties par sausu ādu
Liela nozīme ir vienkāršiem, bet pārbaudītiem ādas kopšanas ieradumiem, kas palīdz uzturēt ādas veselību un atjaunot tās izskatu.
Mitrināšana un uzturs
Pareizu mitrinošo līdzekļu izvēle, ņemot vērā ādas tipu, ir būtiska. Tāpat nepieciešams sabalansēts uzturs – iekļaujiet produktus, kas bagāti ar omega-3 taukskābēm, kā arī E un D vitamīniem.
Ikdienas kopšanas soļi
Saudzīga ādas tīrīšana, izvairoties no karsta ūdens un skarbiem mazgāšanas līdzekļiem, ir svarīga ikdienas rutīnas sastāvdaļa. Pēc mazgāšanās āda jānosusina viegli, neberzējot, un ikdienā nepieciešams pasargāt ādu no ārējās vides ietekmes, piemēram, saules vai stipra vēja, lietojot speciālās aizsarglīdzekļus.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija
Ja ādas sausumu nav iespējams novērst ar pašaprūpi vai tas kļūst izteiktāks, ieteicams vērsties pie ārsta vai dermatologa. Speciālists var palīdzēt noteikt, vai sausums nav saistīts ar citiem veselības traucējumiem, un piemeklēt piemērotāko ārstēšanu.
Kopumā ādas stāvoklis bieži ir labas veselības rādītājs. Rūpējoties par ādu un pievēršot uzmanību straujām pārmaiņām, iespējams saglabāt veselīgu un labu ādas izskatu ilgtermiņā.

Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.