Kairinātu zarnu sindroms (KZS)

Kairinātās zarnas sindroms (IBS) ir zarnu darbības traucējums, kam raksturīgas vēdera sāpes vai diskomforts un izmaiņas zarnu izpratnē: biežāka vai retāka vēdera izeja (caureja vai aizcietējums), kā arī izmainīta izkārnījumu konsistence (piemēram, izkārnījumi var būt plāni, cieti, mīksti vai šķidri). Agrāk šo stāvokli apzīmēja ar dažādiem nosaukumiem:

• IBS kolīts,
• Gļotains kolīts,
• Spazmatisks kolīts,
• Nervu rakstura zarnas,
• Spazmatiska zarna.

IBS nav dzīvībai bīstama slimība un nepalielina citu resnās zarnas slimību, piemēram, čūlainā kolīta, Krona slimības vai kolorektālā vēža attīstības risku. Tomēr šis sindroms var būt ilgstošs un būtiski ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Cilvēkiem ar šo diagnozi biežāk jāpaliek mājās, viņi var neapmeklēt darbu vai mācības, turklāt nereti izjūt grūtības pilnvērtīgi piedalīties ikdienas aktivitātēs. Daļa cilvēku izvēlas pielāgot darba apstākļus, piemēram, strādājot no mājām vai mainot darba laiku, un dažkārt var pat pārtraukt darbu pilnībā.

Kairinātās zarnas sindroma veidi

Pastāv četri galvenie kairinātās zarnas sindroma tipi:

• IBS ar aizcietējumu (IBS-C).
• IBS ar caureju (IBS-D).
• Jauktais IBS (IBS-M), kas mijas starp aizcietējumu un caureju.
• Nenoteiktais IBS (IBS-U), kas neietilpst iepriekš minētajos tipos.

Kairinātās zarnas sindroma simptomi

Kairinātās zarnas sindroma izpausmes var būt šādas:

• Caurejas epizodes, kas var būt izteiktas un atkārtotas,
• Aizcietējums,
• Mainīgas vēdera izejas – aizcietējums mijas ar caureju,
• Vēdera sāpes vai krampji, biežāk lejasdaļā, pēc ēdienreizes pastiprinās un mazinās pēc vēdera izejas,
• Pastiprināta gāzu veidošanās un vēdera pūšanās,
• Izkārnījumu konsistences izmaiņas (granulveida vai lentveida izkārnījumi),
• Uzpūsts vēders,
• Gļotu piejaukums izkārnījumos,
• Nepilnas iztukšošanās sajūta pēc vēdera izejas,
• Pārtikas nepanesamība,
• Nogurums,
• Nemiers,
• Depresīvs garastāvoklis,
• Dedzināšana kuņģī un gremošanas traucējumi,
• Galvassāpes,
• Biežāka urinēšana.

Minētās sūdzības var būt arī citu slimību gadījumā. Ja tās ir saistītas ar IBS, parasti simptomi parādās vismaz reizi nedēļā trīs mēnešu garumā vai retāk, bet ne īsākā periodā kā sešus mēnešus.

Kad meklēt ārsta palīdzību IBS simptomu dēļ?

Ja sūdzības ir ilgstošas, rodas jauni simptomi vai sāpes ir neparasti stipras, nepieciešams konsultēties ar ārstu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad bezrecepšu medikamenti vairs nesniedz atvieglojumu simptomiem kā caureja, vēdera uzpūšanās vai spazmas. Pat ja problēma šķiet nesaistīta ar IBS, bet traucē dzīvi, piemēram, izraisa stresu, bezmiegu vai trauksmi, to ir jāpiemin ārstam. Lai gan IBS nerada dzīvībai bīstamus stāvokļus, ir jābūt vērīgam pret t.s. brīdinājuma zīmēm, kas var norādīt uz nopietnāku saslimšanu. Ja novērojat kādu no šīm pazīmēm, nepieciešama ārsta konsultācija un papildu izmeklējumi.

Brīdinājuma pazīmes, kam nepieciešama īpaša uzmanība:

• Asiņošana no taisnās zarnas: tas var būt saistīts ar IBS izraisītu aizcietējumu vai anālo plaisu, vai hemoroīdiem. Ja pamanāt lielu asiņu daudzumu izkārnījumos vai asiņošana neapstājas, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
• Nepamatots svara zudums: ja svars samazinās bez acīmredzama iemesla, tas jāpārbauda.
• Drudzis, vemšana vai anēmija: vienas vai vairāku šo simptomu gadījumā jāapmeklē ārsts.

Kairinātās zarnas sindroms bērniem

Aptuveni vienam no sešiem bērniem sastopams IBS, un viņiem novērojamas līdzīgas pazīmes kā pieaugušajiem. Galvenie simptomi bērniem ir:

• Vēdera sāpes vai diskomforts, kas bieži mazinās pēc vēdera izejas,
• Caureja, aizcietējums vai mainīgas vēdera izejas,
• Gļotas izkārnījumos,
• Pēkšņa nepieciešamība iziet vēdera izeju,
• Vēdera uzpūšanās,
• Krampjveida sāpes,
• Palielināta gāzu veidošanās,
• Nepamatots svara samazinājums,
• Slikta dūša un vemšana,
• Nepilnīgas iztukšošanās sajūta.

Kairinātās zarnas sindroma brīdinājuma pazīmes bērniem:

Arī bērniem iespējamas pazīmes, kas liecina par nopietnāku saslimšanu nekā IBS:

• Pastāvīgas sāpes vēdera augšdaļā vai labo apakšējo daļu,
• Apgrūtināta vai sāpīga rīšana,
• Nepārtraukta vemšana,
• Caureja naktī,
• Asinis izkārnījumos, vemšanā vai citi gremošanas trakta asiņošanas simptomi,
• Artrīta pazīmes,
• Nepamatots svara zudums,
• Palēnināta augšana,
• Novēlota pubertātes iestāšanās.

Šādu simptomu klātbūtnē steidzami jākonsultējas ar ārstu.

Kā rodas kairinātās zarnas sindroms?

Lai gan dažādi faktori tiek uzskatīti par iespējamiem IBS izraisītājiem, galvenais cēlonis vēl nav pilnībā noskaidrots. Pētījumi liecina, ka resnās zarnas jutība ir pastiprināta, tāpēc tā reaģē uz nelieliem stimuliem. Muskuļi zarnās, kuriem normāli jāveic vienmērīgas kustības, reizēm saraujas spazmatiskā veidā, kā rezultātā var rasties caureja vai aizcietējums. Saskaņā ar citu teoriju, IBS varētu būt saistīts ar noteiktu ķīmisko vielu, piemēram, serotonīna un gastrīna, ietekmi, kas regulē nervu signālus starp smadzenēm un gremošanas traktu. Tiek pētīta arī iespējamā zarnu mikrobiomu — noteiktu baktēriju sugu — loma šīs slimības attīstībā.

Kairinātās zarnas sindroma riska faktori

Zarnu kairinājuma sindroms skar daudzus cilvēkus visā pasaulē. Pastāv vairāki riska faktori, kas paaugstina slimības iespējamību:

• Vecums: šis sindroms var skart jebkura vecuma cilvēkus, taču biežāk tas parādās pusaudžu vai līdz 40 gadu vecuma periodā.
• Ģimenes vēsture: ģenētiska predispozīcija var būtiski ietekmēt slimības risku.
• Emocionālas grūtības: cilvēkiem ar IBS nereti ir paaugstinātas stresa reakcijas, ir psiholoģiski traucējumi vai traumatiska pieredze, piemēram, vardarbība ģimenē vai pārdzīvota ļaunprātība. Ne vienmēr ir nosakāms, kas bija pirmais — stress vai slimība, taču ir pierādīts, ka stresa vadība un uzvedības terapija var palīdzēt mazināt simptomus.
• Pārtikas nepanesamība: jutīgums pret tādiem produktiem kā piena izstrādājumi, kvieši, augļu cukurs (fruktoze) vai cukura aizvietotājs sorbitols, kā arī trekns ēdiens, gāzētie dzērieni un alkohols var veicināt gremošanas traucējumus un simptomu attīstību. Lai arī nav tiešu pierādījumu, ka šie produkti izraisa pašu IBS, tie spēj izraisīt simptomus.
• Medikamentu lietošana: pastāv saistība starp noteiktiem medikamentiem (antibiotikas, antidepresanti, produkti ar sorbitolu) un IBS simptomiem.
• Citi gremošanas traucējumi: kuņģa-virus, ceļotāju caureja vai saindēšanās ar pārtiku var ietekmēt slimības gaitu. Neliels pētījums publicēts 2021. gadā liecina, ka zarnu infekcija var mainīt imūnsistēmas reakciju, liekot tai reaģēt uz pārtiku līdzīgi kā pret infekciju.
• Hroniskas sāpju slimības ir saistītas ar IBS, piemēram:
  • Muskuļu un skeleta sāpes (fibromialģija),
  • Ilgstošas sāpes iegurņa rajonā,
  • Urīnpūšļa gļotādas iekaisums (intersticiālais cistīts),
  • Migrena,
  • Žokļa sāpju sindroms (temporomandibulārais sindroms),
  • Hroniska noguruma sindroms.

Kairinātās zarnas sindroma diagnostika

Nav speciālu laboratorisku testu, kas ļautu noteikt IBS. Ārsts izvērtē jūsu simptomus, to atbilstību IBS definīcijai un, ja nepieciešams, veic papildu pārbaudes, lai izslēgtu citas iespējamās saslimšanas, piemēram:

• Pārtikas alerģijas vai nepanesamība (piemēram, laktozes nepanesība),
• Medikamentu blaknes (daži asinsspiediena medikamenti, dzelzs uztura bagātinātāji, noteikti antacīdi līdzekļi),
• Infekcijas,
• Fermentu deficīts (kad aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz fermentu pārtikas sagremošanai),
• Iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, čūlainais kolīts vai Krona slimība.

Diagnozes uzstādīšanai ārsts var veikt šādus izmeklējumus:

• Lokanās sigmoidoskopijas vai kolonoskopijas izmeklējums, lai noteiktu izmaiņas vai iekaisumu zarnās,
• Augšējo endoskopiju gadījumos, ja ir tikai dedzināšana vai gremošanas traucējumi,
• Radioloģiskie izmeklējumi,
• Asins analīzes, lai noteiktu anēmiju, vairogdziedzera darbības traucējumus vai infekcijas pazīmes,
• Izkārnījumu analīze, lai noskaidrotu vai nav asiņu vai infekcijas pazīmes,
• Alerģijas vai laktozes/glutēna nepanesības tests vai pārbaude uz celiakiju,
• Izmeklējumi zarnu muskuļu funkcijas izvērtēšanai.

10 jautājumi, ko uzdot savam ārstam

Pirms apmeklējuma pie ārsta ieteicams sagatavot jautājumus, kas palīdzēs pilnīgāk izprast savu veselības stāvokli un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu. Vērts uzdot šādus jautājumus:

1. Vai manas IBS izpausmes varētu izraisīt cita slimība, piemēram, iekaisīga zarnu slimība vai resnās zarnas audzējs?
2. Vai man būtu jāsāk veidot simptomu dienasgrāmata? Ko precīzi tajā pierakstīt?
3. Vai varu izmantot caurejas līdzekļus vai citus bezrecepšu medikamentus? Kurus un cik bieži tie ir droši?
4. Vai ieteicams palielināt šķiedrvielu daudzumu uzturā? Kāda veida šķiedrvielas un cik daudz būtu ieteicams?
5. Kādi uztura ierobežojumi vai izmaiņas būtu ieteicamas IBS gadījumā? Vai nepieciešama uztura speciālista konsultācija?
6. Vai relaksācijas metodes, konsultācijas vai vingrošana var uzlabot IBS simptomus?
7. Vai nepieciešami recepšu medikamenti simptomu kontrolei? Kādas blaknes iespējamas?
8. Vai nepieciešami papildu izmeklējumi tūlīt vai nākotnē?
9. Vai ir citas ārstēšanas iespējas, par kurām man būtu jāzina?
10. Kad būtu jāieplāno nākamā vizīte pie ārsta?

Šo jautājumu sagatavošana palīdzēs labāk izprast veselības situāciju un izvēlēties piemērotāko rīcību. Atbildes ieteicams pierakstīt, lai nepalaistu garām svarīgu informāciju.

Kairinātās zarnas sindroma ārstēšana

Lielākajai daļai cilvēku ar IBS iespējams atvieglot simptomus, taču nav viena visiem piemērota ārstēšanas veida. Lai atrastu labāko risinājumu, svarīgi sadarboties ar ārstu un izprast, kas izraisa konkrētos simptomus, jo tie var būt saistīti ar uzturu, medikamentiem, gāzu vai fēču uzkrāšanos zarnās, kā arī psiholoģisko stresu. Bieži ārstēšana ietver dzīvesveida izmaiņas un medikamentu lietošanu.

Dzīvesveida korekcijas

Galvenās ikdienas paradumu izmaiņas var ar laiku uzlabot veselību un mazināt IBS izpausmes. Būtiskāko ieteikumu saraksts:

• Izvairieties no kofeīna (kafijā, tējā, saldinātajos dzērienos).
• Palieliniet šķiedrvielu daudzumu uzturā: iekļaujiet uzturā augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus un riekstus. Šķiedrvielu daudzumu rekomendē palielināt pakāpeniski — pārāk liels šķiedrvielu daudzums uzreiz var radīt vēdera uzpūšanos vai gāzu veidošanos. Šķiedrvielu uztura bagātinātāji dažkārt ir vieglāk panesami nekā produkti ar augstu šķiedrvielu saturu.
• Dienā izdzert vismaz divus litrus ūdens.
• Pārtrauciet smēķēt.
• Samaziniet stresu, izmēģiniet relaksācijas paņēmienus vai iesaistieties fiziskās aktivitātēs:
  • Diafragmālās elpošanas vingrinājumi,
  • Muskuļu relaksācija,
  • Pozitīvās vizualizācijas tehnikas,
  • Meditācija.
• Ēdiet lēni, rūpīgi sakošļājot ēdienu, lai atvieglotu gremošanu.
• Nelaižat garām ēdienreizes — uzturiet regulāru maltīšu režīmu, lai žarnu darbība būtu paredzama.
• Dodiet priekšroku mazākām, biežākām porcijām, nevis lieliem ēdienreižu apjomiem.
• Reģistrējiet uztura dienasgrāmatā pārtikas produktus, kas saistīti ar simptomiem.
• Nakts laikā guliet 7–9 stundas, lai mazinātu stresa ietekmi uz kuņģa-zarnu traktu.
• Esiet fiziski aktīvs: veiciet pastaigas, brauciet ar velosipēdu, peldiet vai nodarbojieties ar citām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā piecas dienas nedēļā.
• Izvairieties no dzirkstošiem dzērieniem, jo tie var veicināt zarnu kairinājumu.

Terapijas metodes

Bieži IBS gaita ir cieši saistīta ar trauksmi un depresiju, tāpēc šo traucējumu vadība ļauj samazināt arī kuņģa-zarnu trakta simptomus. Konsultējieties ar ārstu par iespēju izmantot šādas terapijas:

• Kognitīvi-biheiviorālā terapija,
• Biofeedback terapija,
• Hipnoterapija.

Medikamenti

Lai samazinātu IBS simptomus, tiek izmantoti šādi preparāti un uztura bagātinātāji:

• Šķiedrvielu bagātinātāji, piemēram, psyllium sēklas, kviešu klijas un kukurūzas šķiedras, kas palēnina pārtikas virzību caur kuņģa-zarnu traktu un uzlabo simptomus.
• Antibiotikas, piemēram, rifaksimīns, kas spēj mainīt zarnu mikrofloras sastāvu. Tās lieto divu nedēļu kursā, un efekts var saglabāties līdz sešiem mēnešiem.

Citas ārstēšanas iespējas konkrētiem IBS simptomiem:

Vēdera sāpes un pūšanās

• Spazmolītiskie līdzekļi var mazināt resnās zarnas muskuļu spazmas, tomēr to efektivitāte nav pilnībā pierādīta, un tie var izraisīt blaknes, piemēram, miegainību vai aizcietējumu.
• Antidepresanti dažiem cilvēkiem samazina simptomu izteiktību.
• Probiotikas jeb labvēlīgās baktērijas uzlabo gremošanu un var būt lietderīgas gan papildinājuma, gan pārtikas produktu (piemēram, jogurta, kombučas, biezpiena) veidā.

Aizcietējuma ārstēšana

• Linaklotīds – kapsula, ko lieto vienreiz dienā tukšā dūšā vismaz pusstundu pirms pirmās dienas ēdienreizes; palīdz panākt biežāku vēdera izeju.
• Plekanatīds – medikaments, kas ārstē aizcietējumu bez izteiktām blaknēm, piemēram, spazmām vai vēdera sāpēm.
• Polietilēnglikols – osmotiskais caurejas līdzeklis, kura darbības rezultātā izkārnījumi kļūst mīkstāki, jo tiek uzturēts pietiekams ūdens līmenis.

Caurejas ārstēšana

• Žultsskābju sekvestranti – holesterīnu pazeminoši medikamenti, kas mazina izkārnījumu apjomu.
• Eluksadolīns – samazina zarnu kontrakciju biežumu, spazmas un caureju.
• Loperamīds – palēnina zarnu kustību, samazina vēdera izejas biežumu un uzlabo izkārnījumu konsistenci.

Lietojot jebkuru no IBS simptomu ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem, tai skaitā caurejas līdzekļus, ir svarīgi nepārsniegt ārsta ieteiktās devas, jo pārdozēšana var radīt atkarības risku.

Karolina Skrebė

Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.