Veselības pārbaude ir process, kas sniedz detalizētu informāciju par cilvēka fizisko un psihisko stāvokli. Pārbaudes laikā tiek identificēti iespējamie riska faktori, veselības traucējumi un slimības, kas var prasīt padziļinātus izmeklējumus un personalizēta ārstēšanas plāna izstrādi. Šādi plāni parasti orientēti uz profilaksi, uzvedības korekciju un ilgtermiņa veselības uzlabošanu.
Ko ietver veselības pārbaudes programma?
Fiziskā izmeklēšana un dzīvības rādītāji
Fiziskā pārbaude un dzīvības rādītāju mērīšana ļauj novērtēt svarīgākās organisma funkcijas, pārbaudot četrus galvenos parametrus: sirdsdarbību (optimāli no 60 līdz 100 sitieniem minūtē), elpošanas biežumu (no 12 līdz 18 reizēm minūtē), asinsspiedienu (optimāli no 80 līdz 120 mmHg) un ķermeņa temperatūru (norma robežās no 36,5 līdz 37,2°C). Rādītāju novirzes var norādīt uz slimībām vai novirzēm, kam nepieciešama padziļināta diagnostika.
Pilna asins aina
Pilna asins analīze izvērtē sarkano un balto asins šūnu, kā arī trombocītu skaitu un īpašības, palīdzot konstatēt traucējumus, piemēram, anēmiju, talasēmiju, infekcijas vai leikēmiju.
Hepatīta A, B, C vīrusu pārbaude
Hepatīta A, B un C pārbaudes atklāj antivielas pret minētajiem vīrusiem vai hepatīta B vīrusa antigēnu asinīs. Ilgstošs vīrusa klātbūtnes gadījums var novest pie aknu fibrozes, cirozes vai arī aknu audzēja attīstības.
HPV tests
HPV pārbaude nosaka cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, kas var izraisīt dzemdes kakla šūnu izmaiņas, dzemdes kakla onkoloģiju vai dzimumorgānu kondilomas.
Cukura līmeņa kontrole
Tukšā dūšā veiktā glikozes noteikšana nosaka cukura līmeni pēc vismaz astoņu līdz desmit stundu atturēšanās no ēšanas. Veselam cilvēkam glikozes līmenis svārstās no 3,9 līdz 5,5 mmol/l. Ja līmenis pārsniedz 5,5 mmol/l, pastāv paaugstināta priekšdiabēta iespējamība. Ja līmenis saglabājas vai pārsniedz 7,0 mmol/l, tas tiek uzskatīts par cukura diabētu. Glikozilētā hemoglobīna (HbA1c) tests atspoguļo vidējo glikozes līmeni pēdējo trīs mēnešu laikā. Normālās vērtības ir 20–48 mmol/mol, robežās no 39–48 mmol/mol norāda uz priekšdiabētu, bet ≥48 mmol/mol – uz diabētu.
Lipīdu profils
Kopējā holesterīna analīze atspoguļo holesterīna līmeni dažādos lipoproteīnos, tostarp HDL, IDL, LDL un VLDL. Vēlamais kopējais holesterīns ir zem 5,2 mmol/l. Ja šī vērtība pārsniedz 5,2 mmol/l, palielinās sirds un asinsvadu slimību attīstības risks. Zema blīvuma lipoproteīnu (LDL) holesterīna līmenim vajadzētu būt mazākam par 3,4 mmol/l, bet palielināta riska grupai – vēl zemākam. Augsta blīvuma lipoproteīnu (HDL) holesterīnam vīriešiem vēlams būt augstākam par 1,0 mmol/l, sievietēm – virs 1,3 mmol/l. Ja HDL ir zemāks, pastāv lielāks koronārās sirds slimības risks. Triglicerīdu optimālā vērtība ir līdz 1,7 mmol/l, bet paaugstinātas vērtības (5,6 mmol/l un vairāk) palielina insulta, infarkta un aknu slimību iespējamību.
Nieru funkcijas pārbaudes
Asins urīnvielas slāpekļa (BUN) tests atklāj aknu un nieru funkcionalitāti. Pieaugušajiem normas robežas ir no 2,1 līdz 8,4 mmol/l. Paaugstināti rādītāji var liecināt par nieru mazspēju, dehidratāciju, sirds mazspēju vai pārmērīgu olbaltumvielu patēriņu. Kreatinīna pārbaude sniedz informāciju par nieru spēju filtrēt vielmaiņas atlikumus – vīriešiem normas robežas ir 53–106 µmol/l, sievietēm – 44–97 µmol/l. Samazināts rādītājs bieži sastopams pie muskuļu masas zuduma, paaugstināts – pie nieru bojājuma. Glomerulārās filtrācijas ātrums (eGFR) normāli ir virs 90 ml/min/1,73 m², bet vērtība zem 15 ml/min liecina par smagiem nieru darbības traucējumiem. Elektrolītu – nātrija, kālija, hlorīda, bikarbonāta – līmeņa izmaiņas var ietekmēt šķidruma līdzsvaru, sirds ritmu un nervu impulsus.
Aknu funkcijas pārbaudes
Gamma-glutamiltransferāze (GGT) ir aknu enzīms, kura paaugstinātas vērtības bieži saistītas ar aknu slimībām, vielmaiņas traucējumiem, alkohola lietošanu vai medikamentu blaknēm. Šarminās fosfatāzes (ALP) līmenis asinīs atspoguļo aknu, kaulu, nieru un placentas veselību; novirzes var norādīt uz aknu vai kaulu slimībām, bilažu sistēmas traucējumiem vai uztura problēmām. Aspartātaminotransferāze (AST) un alanīnaminotransferāze (ALT) kalpo kā vispārēji aknu bojājuma marķieri – to paaugstinātas vērtības var rasties dažādu slimību, tai skaitā hepatīta vai medikamentu izraisītu bojājumu, gadījumā. Kopējā olbaltumvielu pārbaude izmēra abu galveno olbaltumvielu – albumīna un globulīna – līmeni, kur novirzes bieži saistītas ar infekcijām, malabsorbciju vai nieru slimībām. Bilirubīns veidojas, sadaloties eritrocītiem, un paaugstināts tā līmenis rada aizdomas par aknu vai žults ceļu patoloģiju.
Audzēju marķieri
Karcinoembrionālais antigēns (CEA) tiek izmantots kā kuņģa-zarnu trakta audzēju marķieris un var būt paaugstināts arī citu vēžu gadījumā. Norma svārstās no 2,5 līdz 5 μg/l, bet ievērojams pieaugums norāda uz lielu onkoloģisku risku. Alfa-fetoproteīns (AFP) paaugstinās pie aknu un dīgļšūnu audzējiem, normas robeža ir līdz 15 SV/ml. CA-125 antigēns tiek noteikts iespējama olnīcu vēža gadījumos, un, kad tas pārsniedz 35 SV/ml, jāizslēdz onkoloģiska vai labdabīga patoloģija. Prostatas specifiskais antigēns (PSA) palīdz konstatēt prostatas slimības, tostarp vēzi, un normas robeža ir zem 4,0 µg/l.
Urīnskābes līmeņa pārbaude
Urīnskābe ir gala produkts, kas izdalās, šķeļoties purīniem. Vīriešiem normas robežas ir 0,24–0,48 mmol/l, sievietēm – 0,16–0,43 mmol/l. Līmeni ietekmē uzturs, alkohola lietošana, vecums un medikamenti, un paaugstināts līmenis virs 0,41 mmol/l tipisks podagrai. Pie ļoti augsta līmeņa iespējama nieru bojājuma attīstība.
Urīna un fēču izmeklējumi
Urīna analīze sniedz būtisku informāciju par vispārējo veselību, palīdz konstatēt urīnceļu infekcijas, nieru saslimšanas, podagru, akūtu vai hronisku nieru mazspēju, kā arī diabētu. Fēču analīze un slēpto asiņu noteikšana palīdz atklāt zarnu onkoloģiskās slimības, polipus, asiņošanu kuņģa-zarnu traktā vai čūlas. Tāpat iespējams konstatēt zarnu infekcijas vai parazītu klātbūtni.
Medicīniskā attēldiagnostika
Krūšu kurvja rentgens ļauj novērtēt plaušu un elpceļu stāvokli, atklāt audzēju, pneimoniju, pleķus vai citas plaušu un elpceļu slimības. Vēdera ultraskaņa palīdz diagnosticēt slimības un izmaiņas iekšējo orgānu struktūrās – tā iespējams savlaicīgi konstatēt aknu un aizkuņģa dziedzera jaunveidojumus, taukainu hepatozi, žultsakmeņus, nierakmeņus, olnīcu cistas, dzemdes veidojumus, apendicītu u. c. Kaulu minerālā blīvuma tests (osteodensitometrija) izvērtē kalcija daudzumu dažādos kaulos – augšstilba, mugurkaula, apakšdelmā, plaukstā un organismā kopumā, un tiek pielietots osteoporozes diagnostikā. T vērtība no -1 līdz +1 tiek uzskatīta par normu, no -1 līdz -2,4 atspoguļo samazinātu kaulu blīvumu, bet zem -2,4 tiek diagnosticēta osteoporoze un augsts lūzumu risks.
Sirds un asinsvadu pārbaudes
Elektrokardiogramma (EKG) ir neinvazīvs tests, kas reģistrē sirds elektrisko aktivitāti. Šī izmeklējuma gaitā var noteikt sirds ritmu, atklāt koronārās asinsvadu slimības, sirds aritmiju, blokādes, vārstuļu patoloģijas, akūtu infarktu vai sirds muskuļa saslimšanas. Normālais sirdsdarbības ritms ir 60–100 sitieni minūtē, bet tahikardija sākas pie vairāk nekā 100 sitieniem minūtē.
Kalcija līmenis asinīs
Kalcija tests nosaka kopējo kalcija daudzumu asinīs, kas ir būtisks organisma darbības un asins reces procesiem. Normālais līmenis – no 2,12 līdz 2,55 mmol/l. Līmenim pārsniedzot 3,5 mmol/l, veidojas hiperkalciēmija, kas var būt saistīta ar hiperparatireozi, nieru patoloģijām vai kaulu audzējiem. Ja kalcija līmenis ir zem 2,12 mmol/l, tā ir hipokalciēmija, bieži saistīta ar D vitamīna trūkumu vai slimībām, kā arī noteiktu terapiju blakusparādībām.
Pilna acu pārbaude
Pilna oftalmoloģiskā izmeklēšana ļauj diagnosticēt acs iekaisumus, redzes asuma vai krāsu redzes izmaiņas, tīklenes plankumus un tīklenes asiņošanu, gaismas uzplaiksnījumus, varavīksnenes deformācijas un rētu vai kataraktas veidošanos. Vairumā gadījumu tiek noteikts redzes asums, krāsu redze, redzes lauks, kā arī veikta spraugas lampas biomikroskopija, acs iekšējā spiediena mērīšana glaukomas pārbaudei, optiskā koherences tomogrāfija un cita vizuāla izmeklēšana. Pieejamie testi var atšķirties atkarībā no klīnikas un izmeklēšanas mērķa.
Galvas un kakla asinsvadu pārbaude
Karotīdais duplekssonogrāfijas izmeklējums izmanto augstas frekvences ultraskaņas viļņus, lai vizualizētu kakla galveno artēriju struktūru un noskaidrotu, vai asinsvadā ir aplikums vai sašaurinājums. Šī metode ļauj novērtēt asiņu plūsmu un identificēt insulta risku. Jo šaurāka artērija, jo lielāka iespēja attīstīties išēmiskam insultam.
Vitamīni
B12 vitamīna koncentrācijas noteikšana asinīs ir nozīmīga dažādu organisma un imūnsistēmas funkciju nodrošināšanai, kā arī slimību profilaksei. Par normālu uzskata vērtību robežās no 148 līdz 664 pmol/l. Ja līmenis ir zemāks par 148 pmol/l, veidojas B12 deficīts, kas izraisa anēmiju, atmiņas traucējumus, muskuļu vājumu, gremošanas traucējumus vai citu patoloģiju. Kopējais D vitamīna līmenis atspoguļo 25 (OH) D vitamīna daudzumu. Aktīvā D vitamīna forma veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos, stiprinot kaulus un zobus, palīdzot novērst osteoporozi. Par optimālu vērtību uzskata no 75 nmol/l un augstāku. Ja līmenis ir zem 50 nmol/l, pastāv D vitamīna deficīts, kas bērniem izraisa rahītu, bet pieaugušajiem osteoporozi.
Veselības pārbaudes | ikgadējas veselības pārbaudes
Vecuma grupām pielāgotas un ikgadējas veselības pārbaudes ir svarīgas savlaicīgai slimību un citu patoloģiju diagnosticēšanai. Ārsti iesaka regulāras veselības pārbaudes, lai novērtētu organisma vispārējo veselību un individuālos riska faktorus. Tas ļauj precīzi plānot ārstēšanu un savlaicīgi reaģēt, ja rodas veselības izmaiņas. Laicīga diagnostika ievērojami palielina veiksmīgas ārstēšanas iespējamību.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
