Vitamīni ir neaizvietojami mikroelementi, kas nepieciešami organisma normālai funkcionēšanai. Tomēr pastāv uzskats, ka lielāks daudzums nozīmē labāk, kas var radīt nopietnas veselības problēmas. Pārmērīga vitamīnu uzņemšana jeb hipervitaminoze var izraisīt dažādas slimības un atsevišķos gadījumos apdraudēt dzīvību. Šajā rakstā skaidrosim, kā pārmērīgs vitamīnu daudzums ietekmē organismu un kādas sekas tas var radīt.
Vitamīnu veidi un to nozīme
Taukos šķīstošie vitamīni
Taukos šķīstošie vitamīni ir A, D, E un K. Šie vitamīni tiek uzkrāti ķermeņa taukaudos un no organisma izdalās daudz lēnāk nekā ūdenī šķīstošie, tāpēc pastāv lielāka pārdozēšanas iespēja.
- Vitamīns A nodrošina labu redzi, atbalsta imūnsistēmu un veicina ādas veselību.
- Vitamīns D palīdz organismam uzņemt kalciju un fosforu, nostiprinot kaulus un zobus.
- Vitamīns E darbojas kā antioksidants, aizsargājot šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes.
- Vitamīns K piedalās asins recēšanas procesos un palīdz uzturēt kaulu stiprību.
Ūdenī šķīstošie vitamīni
Ūdenī šķīstošie vitamīni, piemēram, B grupas vitamīni un C vitamīns, neuzkrājas organismā ilgstoši, to pārpalikums parasti tiek izvadīts ar urīnu. Tomēr noteiktos apstākļos arī šo vitamīnu pārmērīga uzņemšana var būt bīstama.
- B grupas vitamīni ir svarīgi enerģijas ražošanā, nervu sistēmas darbībā un vielmaiņā.
- C vitamīns darbojas kā antioksidants, nepieciešams kolagēna sintēzei, palīdz brūču dzīšanā un veicina imunitāti.
Kā rodas vitamīnu pārpalikums
Visbiežāk pārlieku liels vitamīnu daudzums rodas no uztura bagātinātāju lietošanas, jo ar parastu, sabalansētu uzturu pārdozēšana ir reta parādība. It īpaši bīstami lietot lielas papildvielu devas bez izvērtējuma, jo bieži netiek ņemts vērā, cik daudz organismam patiesi nepieciešams. Dažkārt vitamīnu un minerālvielu daudzumu palielina arī ar pievienotiem vitamīniem bagātināti produkti, piemēram, sulas vai putraimi.
Iespējamās hipervitaminozes sekas
Taukos šķīstošo vitamīnu pārpalikums
- Vitamīns A: pārmērīga uzņemšana var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, locītavu sāpes un bojāt aknas. Hroniska A hipervitaminoze rada redzes traucējumus un var veicināt ādas problēmas.
- Vitamīns D: pārmērība izraisa pārlieku lielu kalcija uzkrāšanos, kaulu sāpes, sirds ritma traucējumus vai veicina nierakmeņu attīstību. Simptomi attīstās lēni un var pasliktināt nieru darbību.
- Vitamīns E: šī vitamīna pārpalikums, lai gan sastopams reti, spēj traucēt asins recēšanu un palielināt asiņošanas risku.
- Vitamīns K: pārdozēšana var mijiedarboties ar noteiktiem medikamentiem, īpaši asins šķidrinātājiem, un var izraisīt nevēlamas reakcijas.
Ūdenī šķīstošo vitamīnu pārpalikums
- B grupas vitamīni: lai gan pārpalikums ir reti novērojams, lielas B3 (niacīna) devas var radīt ādas izsitumus, aknu disfunkciju un gremošanas traucējumus.
- C vitamīns: pārsniegtas devas rada caureju, nelabumu, vēdera krampjus un var veidoties oksalāta akmeņi urīnceļos.
Kā izvairīties no vitamīnu pārmērības
Nereti uztura bagātinātāji ir nepieciešami, tomēr ir svarīgi tos lietot apzināti saskaņā ar ārsta vai uztura speciālista norādījumiem. Ieteicams vispirms nodrošināt nepieciešamās vielas ar dabīgu produktu palīdzību. Nedrīkst patstāvīgi lietot lielas devas bez konsultācijas ar speciālistu, jo pat dabiskas vielas lielā daudzumā var kaitēt veselībai.
Ieteikumi vitamīnu lietošanā
Katra cilvēka nepieciešamais vitamīnu daudzums ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, fiziskās aktivitātes un veselības stāvokļa. Periodiska asins analīžu veikšana un speciālista konsultācija palīdz noteikt precīzu nepieciešamību pēc vitamīniem. Jāievēro sabalansēta uztura principi un, ja tas nepieciešams, lietojami tikai precīzi noteiktas papildvielu devas.
Kopsavilkuma secinājums ir tāds, ka vitamīni ir svarīgi cilvēka veselībai, taču to pārmērīgums var izraisīt nopietnas problēmas. Lai saglabātu līdzsvaru un nodrošinātu ilgstošu labsajūtu, būtiska ir atbildīga pieeja vitamīnu lietošanai.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
