Regulāra urinēšana ir dabisks mehānisms, ar kura palīdzību organisms izvada liekās vielas un nodrošina optimālu šķidruma daudzumu organismā. Pēdējā laikā pētījumi ir uzsvēruši, ka urinēšanas biežumam ir cieša saistība arī ar hormonālo līdzsvaru. Vai, analizējot urinēšanas biežumu, iespējams izdarīt secinājumus par hormonālajām izmaiņām organismā? Šajā rakstā tiks skaidrots, kā urinēšanas biežums var signalizēt par hormonu nelīdzsvarotību, kuriem simptomiem pievērst uzmanību un kā rīkoties, ja pamanītas izmaiņas.
Kā hormonālā sistēma ietekmē urinēšanas biežumu
Aldosterona nozīme
Aldosterons ir hormons, ko izdala virsnieru dziedzeri, un tam ir būtiska loma nātrija un kālija līdzsvara uzturēšanā. Aldosterons nodrošina arī šķidruma daudzuma regulāciju asinīs. Ja aldosterona koncentrācija ir paaugstināta, organisms saglabā vairāk nātrija un šķidruma, tādēļ urinēšanas biežums samazinās. Savukārt pazemināts aldosterona līmenis izraisa pastiprinātu nātrija un ūdens izvadīšanu ar urīnu, kā rezultātā urinēšanas regularitāte pieaug.
Antidiurētiskā hormona jeb adh ietekme
Antidiurētiskais hormons (saukts arī par vazopresīnu) piedalās šķidruma uzkrāšanas un izvadīšanas kontroles procesos, samazinot urīna veidošanos. Straujš vazopresīna trūkums izraisa stāvokli, kas pazīstams kā centrālais diabēts insipidus – pacientiem raksturīga ļoti bieža un spēcīga urinēšana. No otras puses, paaugstināts šī hormona daudzums izraisa šķidruma uzkrāšanos un samazina urīna daudzumu.
Pazīmes par hormonālo nelīdzsvarotību
Vairogdziedzera hormonu ietekme
Vairogdziedzera hormoni T3 un T4 regulē vielmaiņu un lielā mērā nosaka organisma darbības ātrumu. Ja vairogdziedzera darbība vājinās (hipotireoze), vielmaiņa palēninās un tas var atspoguļoties retākā urinēšanā. Savukārt pastiprināta vairogdziedzera darbība (hipertireoze) paātrina vielmaiņu, kā rezultātā urīna izdalīšanās notiek biežāk.
Citi hormonālie faktori
Arī dzimumhormoniem ir nozīmīga loma urinēšanas kontrolē. Gan estrogēns, gan testosterons spēj ietekmēt nieru funkciju un šķidruma izvadīšanas procesus. Sievietēm menopauzes laikā, pazeminoties estrogēna līmenim, var parādīties urīnpūšļa darbības traucējumi, tostarp bieža urinēšana vai urīna nesaturēšana. Arī vīriešiem gados, kad samazinās testosterona līmenis, iespējamas līdzīgas veselības problēmas.
Kā novērtēt urinēšanas biežumu
Standarta urinēšanas biežums
Urinēšanas regularitāti nosaka vairāki aspekti, piemēram, vecums, ēšanas paradumi, šķidruma patēriņš un fiziskās aktivitātes. Lielākā daļa pieaugušo urinē 6 līdz 8 reizes diennaktī. Ja pamanāmas būtiskas izmaiņas, kas atšķiras no šīs normas, tas var signalizēt par izmaiņām hormonālajā līdzsvarā.
Kad nepieciešama ārsta konsultācija
Ja urinēšanas paradumi ir pēkšņi mainījušies un šīs izmaiņas saglabājas ilgāk, vēlams sazināties ar ārstu. Šādas pārmaiņas bieži vien var būt pirmā veselības problēmu norāde, īpaši, ja tās pavada tādi simptomi kā nogurums, ķermeņa masas svārstības vai garastāvokļa pārmaiņas. Ārsts var ieteikt hormonālo analīzi, asins vai urīna testus, kā arī nepieciešamības gadījumā nosūtīt pie endokrinologa.
Profilakse un risinājumu iespējas
Pietiekama šķidruma uzņemšana
Atbilstošs ūdens patēriņš ir svarīgs priekšnoteikums līdzsvarotai urinēšanas funkcijai. Šķidruma daudzums tieši ietekmē urinācijas biežumu, tāpēc ir jāatrod veselīgs balansa punkts, izvairoties gan no pārmērīgas, gan nepietiekamas ūdens lietošanas.
Diēta un ikdienas ieradumi
Uztura izvēles būtiski ietekmē hormonālo līdzsvaru. Augļi un dārzeņi, kas bagāti ar antioksidantiem, un produkti ar zemu tauku saturu palīdz uzturēt veselīgu hormonu līmeni. Svarīgi izvairīties no pārstrādātas pārtikas, jo tajā var būt vielas, kas traucē hormonālo līdzsvaru.
Secinājumi
Lai arī urinēšanas biežums vairumam cilvēku šķiet normāls fizioloģisks process, tas reizēm var būt vērtīgs rādītājs veselības novērtējumā, īpaši hormonālā līdzsvara aspektā. Apzināta attieksme pret ķermeņa izmaiņām un uzmanība pret saviem simptomiem palīdz savlaicīgi iegūt informāciju par iespējamiem veselības traucējumiem. Ja urinēšanas regularitāte kļūst satraucoša, rekomendējams laikus konsultēties ar speciālistu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
