Garīgā veselība ir būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa, kas bieži vien tiek nenovērtēta. Straujas dzīves temps, tehnoloģiju attīstība un ikdienas grūtības noved pie tā, ka stress kļūst par izplatītu problēmu. Tāpēc ir svarīgi izprast, kā stress ietekmē emocionālo stāvokli un kādi soļi palīdz saglabāt labu psihisko veselību.
Kas ir stress un kā tas ietekmē mentālo veselību?
Stress rodas kā organisma reakcija uz ārējiem vai iekšējiem faktoriem, kas var būt saistīti ar fiziskiem, emocionāliem vai psiholoģiskiem izaicinājumiem. Neliels stresa līmenis mēdz uzlabot motivāciju un veicināt aktivitāti, savukārt pārmērīgs stress spēj izraisīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, garastāvokļa svārstības, depresiju vai psihisko stāvokļa pasliktināšanos.
Stresa ietekme uz psiholoģisko stāvokli
Ilgstošs stress var izraisīt pastāvīgu trauksmi, depresiju un citus emocionālus traucējumus. Bieži vien tas noved pie miega traucējumiem, izteikta noguruma vai pat fiziskām izpausmēm, piemēram, galvassāpēm vai diskomforta sajūtas vēderā. Savlaicīga šo simptomu atpazīšana palīdz novērst stresa radītu negatīvu ietekmi uz ikdienas dzīvi.
Kas notiek, ja stress netiek atpazīts laikus?
- Samazinās produktivitāte un koncentrēšanās spējas.
- Biežāk rodas konflikti gan profesionālajā, gan personīgajā vidē.
- Nokrītas organisma aizsargspējas, palielinot slimību risku.
- Pieaug tendence lietot alkoholu vai citas vielas spriedzes mazināšanai.
Kā noteikt, ka stress ietekmē jūsu vai apkārtējo psihisko veselību?
Stresa pazīmes nereti ir nemanāmas un var izpausties kā ikdienišķa diskomforta sajūta. Ir svarīgi ievērot noteiktus signālus, kuri liecina par pārmērīga stresa radīto slodzi:
- Pastiprināta aizkaitināmība ikdienas situācijās.
- Vēlme norobežoties no apkārtējiem cilvēkiem.
- Grūtības aizmigt vai pārāk agrs pamošanās.
- Intereses zudums par iepriekš saistošām nodarbēm.
- Samazinātas spējas koncentrēties vai risināt problēmas.
Soļi stresa līmeņa mazināšanai
Lai gan stress ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, pastāv vairāki veidi, kā ar to tikt galā un nodrošināt garīgo līdzsvaru.
Regulāra fiziskā aktivitāte
Pētījumi pierāda, ka regulāras fiziskās nodarbības var ievērojami samazināt stresa izpausmes. Fiziskās aktivitātes veicina endorfīnu – dabisko “laimes hormonu” – izdalīšanos. Nodarboties var ar jebkuru jums tīkamu sporta veidu – staigāšanu, skriešanu, jogu vai dejām.
Meditācija un elpošanas vingrinājumi
Regulāra meditācija un apzinātas elpošanas prakse palīdz nomierināt prātu un samazināt stresa līmeni. Katrai dienai veltītas pāris minūtes vērības treniņiem var sniegt ilgtermiņa efektu, palīdzot pārvarēt ikdienas grūtības, relaksēties un koncentrēties uz esošo mirkli.
Sabalansēts uzturs
Pārtikas izvēle tieši ietekmē organisma spēju pielāgoties stresam. Sakārtots un dažāds uzturs, kas bagāts ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un liesu olbaltumvielu avotiem, nodrošina nepieciešamo enerģiju un stiprina pretestību stresam.
Sociālais atbalsts
Spēcīgs draugu un ģimenes atbalsts ir nozīmīgs psihiskās veselības saglabāšanā. Problēmu un prieku izrunāšana ar uzticamiem cilvēkiem ne tikai sniedz emocionālu atbalstu, bet arī palīdz rast jaunus risinājumus grūtās situācijās.
Kad jāmeklē speciālistu palīdzība?
Gadījumos, kad stresa vadība pašu spēkiem neizdodas un tas sāk būtiski traucēt ikdienai, nepieciešama profesionāļa iesaiste. Ja stresa līmenis kļūst nekontrolējams un ietekmē dzīves kvalitāti, ieteicams griezties pie psihologa vai psihoterapeita. Šie speciālisti var piedāvāt dažādas palīdzības metodes – terapiju, stresa pārvarēšanas apmācību vai, ja nepieciešams, arī zāļu lietošanu.
Esi apzinīgs pret savu veselību
Kopsavilkumā – stress ir dabisks, taču pārvaldāms process. Savlaicīgi atpazīstot ķermeņa un prāta brīdinājuma signālus un ievērojot veselīgus paradumus, ir iespējams efektīvi mazināt stresa ietekmi uz psihisko veselību. Rūpes par emocionālo labklājību ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, bet arī samazina risku saslimt ar daudzām slimībām.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
