Mūsdienu straujajā ikdienā stress ir kļuvis par neatņemamu daļu gan pieaugušo, gan bērnu dzīvē. Viens no reti apskatītajiem ilgstoša stresa aspektiem ir tā ietekme uz imūnsistēmu. Paaugstināta stresa līmenis var būtiski mainīt organisma spējas cīnīties pret slimībām un infekcijām. Šajā rakstā apskatīsim, kā stress un aizkaitināmība ietekmē mūsu spēju saglabāt spēcīgu imunitāti un kāpēc ir svarīgi to ņemt vērā ikdienā, rūpējoties par veselību.
Stress un ķermeņa fizioloģiskās reakcijas
Lai izprastu stresa ietekmi uz organismu, vispirms jāskatās, kā notiek fizioloģiskie procesi. Saskaroties ar stresu, smadzenes aktivizē tā dēvēto trauksmes reakciju, ko dažkārt dēvē arī par gatavību rīcībai jeb “cīnies vai bēdz”. Šī reakcija attīstījusies, lai palīdzētu izdzīvot sarežģītās situācijās, mobilizējot organismu rīcībai. Stresa laikā asinīs izdalās hormoni, piemēram, kortizols un adrenalīns, kas sniedz papildus enerģiju un samazina sāpju uztveri.
Kortizola nozīme
Kortizols, ko dēvē arī par stresa hormonu, ir viens no galvenajiem faktoriem stresa reakcijā. Kaut arī īslaicīgs kortizola pieaugums var būt izdevīgs, ilgstoši paaugstināts šī hormona līmenis nereti negatīvi ietekmē imunitāti. Kortizols nomāc imūnsistēmas aktivitāti, samazina imūno šūnu veidošanos un ierobežo pretiekaisuma vielu izplatību organismā. Šāda imūnsistēmas nomākšana palielina uzņēmību gan pret infekcijām, gan hroniskām kaitēm.
Aizkaitināmība kā stresa pazīme
Aizkaitināmība bieži ir viens no pamanāmākajiem stresa simptomiem. Tā var izpausties kā straujas garastāvokļa maiņas, pastiprināta trauksme vai paaugstināta jutība pret apkārtējās vides ietekmēm. Šāds stāvoklis rada dabisku atbildi uz nemitīgu spriedzi vai ārējiem stresa faktoriem. Lai gan aizkaitināmība sākotnēji var šķist tikai neliela noskaņojuma izmaiņa, ilgtermiņā pastāvīgā aizkaitināmība izsmeļ ķermeni un pakāpeniski maina imūnsistēmas darbību.
Kā stress un aizkaitināmība vājina imunitāti
Imūnšūnu veidošanās samazināšanās
Viens no izteiktākajiem veidiem, kā stress un aizkaitināmība samazina imunitātes līmeni, ir caur imūno šūnu, tostarp T un B šūnu, veidošanās samazināšanos. Šīs šūnas spēlē galveno lomu aizsardzībā pret infekcijām, tādēļ to trūkums apgrūtina organisma cīņu ar slimību ierosinātājiem. Ilgstošs stress un paaugstināta aizkaitināmība rezultātā padara cilvēku uzņēmīgāku pret, piemēram, saaukstēšanos vai gripu.
Nepietiekams naktsmiers
Pārmērīgs stress un paaugstināta aizkaitināmība bieži noved pie miega traucējumiem, kas vēl vairāk pasliktina imūnsistēmas funkciju. Kvalitatīvs miegs ir būtisks spēcīgai imunitātei, jo tieši nakts laikā ķermenis atjauno šūnas un veido bioloģiskās vielas, kas nepieciešamas aizsardzības sistēmas nostiprināšanai. Nepilnvērtīga atpūta samazina organisma spējas atbildēt uz infekciju draudiem.
Mikrobioma izmaiņas
Cilvēka zarnās mājo miljoniem dažādu mikroorganismu, kas veido unikālu mikrobioloģisko vidi jeb mikrobiomu. Šī ekosistēma ir ļoti svarīga imūnsistēmas līdzsvaram un darbībai. Stress un aizkaitināmība var izjaukt mikrobioma līdzsvaru, izraisot nevēlamas izmaiņas. Šāda nelīdzsvarotība riskē novest pie traucējumiem imūnās atbildes mehānismos un palielina iespējamību saslimt ar autoimūnām slimībām.
Efektīvas stresa un aizkaitināmības pārvaldīšanas metodes
Apzinātas prakses
Apzinātības tehnikas, piemēram, meditācija vai elpošanas vingrinājumi, ir atzītas par efektīviem līdzekļiem stresa mazināšanā un imunitātes uzlabošanā. Šādas metodes samazina kortizola līmeni un veicina relaksāciju, līdzsvarojot psiholoģisko stāvokli.
Fiziskās aktivitātes
Regulāras fiziskās nodarbības ir viens no dabiskākajiem veidiem cīņā ar stresu. Kustības laikā organisms izdala endorfīnus, kas uzlabo garastāvokli. Turklāt regulāras fiziskās aktivitātes samazina kortizola līmeni un stiprina imūnsistēmas efektivitāti, sekmējot labāku imūnšūnu cirkulāciju ķermenī.
Sabalansēts uzturs
Pilnvērtīga un sabalansēta ēdienkarte ar pietiekamu antioksidantu, C vitamīna un citu mikroelementu daudzumu palīdz stiprināt imunitāti, ļaujot ķermenim labāk pretoties stresa un aizkaitināmības sekām. Citrusaugļi, lapu zaļumi, rieksti un sēklas ir vērtīgi produkti, kas atbalsta organisma aizsargspējas.
Secinājumi un ieteikumi
Izprotot, kā stress un aizkaitināmība ietekmē imunitāti, kļūst skaidrs, cik nozīmīgi ir apzināti mazināt stresu ikdienā. Apzinātības tehnikas, fiziskās aktivitātes un pienācīgs uzturs var pozitīvi ietekmēt ne tikai psiholoģisko labsajūtu, bet arī imūnsistēmas izturību. Stresa samazināšana būtiski uzlabo kopējo veselības līmeni, palielina izturību pret slimībām un uzlabo dzīves kvalitāti.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
