Dzelzs ir būtiska uzturviela, kas cilvēka organismā nepieciešama dažādu svarīgu procesu norisei, tostarp skābekļa pārnesei caur hemoglobīnu un fermentu darbības nodrošināšanai. Tomēr dzelzs deficīts ir vieni no visbiežāk sastopamajām uztura problēmām pasaulē. Ja regulāri izjūtat nogurumu un nespēku, tas varētu liecināt par dzelzs trūkumu. Šajā rakstā apskatīti galvenie dzelzs trūkuma simptomi un iespējami veidi, kā normalizēt dzelzs līmeni organismā.
Simptomi, kas var liecināt par dzelzs trūkumu
Nogurums un vājums
Dzelzs trūkumam raksturīgi izplatītākie simptomi ir pastāvīgs nogurums un vispārējs vājums. Dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna veidošanā, kas nodrošina skābekļa pārnesi eritrocītos. Ja organismam pietrūkst dzelzs, audi saņem mazāk skābekļa, tāpēc cilvēks jūtas noguris un nespēcīgs.
Bāla vai dzeltenīga āda
Trūkstot dzelzij, var novērot bālu ādu vai dzeltenu gļotādu nokrāsu. Hemoglobīna daudzuma samazināšanās dēļ ādas tonis mainās, tā var kļūt bāla vai iegūt dzeltenu pieskaņu.
Palielināta uzņēmība pret infekcijām
Dzelzs ir nozīmīga organisma imunitātes stiprināšanā. Ja šī minerālviela trūkst, organisma aizsargspējas pavājinās, kas izpaužas kā biežāk sastopamas infekcijas. Tas saistīts ar balto asinsķermenīšu samazinātu spēju pretoties baktērijām un vīrusiem.
Sirdsklauves un elpas trūkums
Dzelzs deficīta gadījumā sirdij jāstrādā intensīvāk, lai kompensētu trūkstošo skābekļa daudzumu asinīs. Tādēļ var iespējamās sirdsklauves vai pat elpas trūkums, arī veicot ikdienišķas darbības.
Matu izkrišana un trausli nagi
Pietiekams dzelzs daudzums ietekmē arī matu un nagu veselību. Iespējama pastiprināta matu izkrišana, nagi kļūst trausli vai šķeļas, kas var liecināt par dzelzs nepietiekamību. Dzelzs trūkuma dēļ šūnas nesaņem nepieciešamās barības vielas, tādēļ rodas šīs ārējās pazīmes.
Neierastas garšas izjūtas
Daļai cilvēku var novērot neparastas vēlmes, piemēram, ēst ledu, mālu vai pat krītu. To dēvē par geofāgiju, un tā parasti saistīta ar dzelzs trūkumu organismā.
Dzelzs deficīta iespējamie cēloņi
Nepilnvērtīgs uzturs
Viens no galvenajiem iemesliem dzelzs trūkumam ir nepareizs uzturs. Ja ikdienā netiek lietoti dzelzs avoti, piemēram, sarkanā gaļa, jūras veltes, pupiņas vai lēcas, var attīstīties šīs uzturvielas deficīts.
Liels asins zudums
Dzelzs trūkums var rasties arī pēc ievērojama asins zuduma. Tas attiecas gan uz spēcīgām menstruācijām, gan citiem asiņošanas gadījumiem, piemēram, traumām vai operācijām. Katrs asins zudums samazina dzelzs rezerves organismā.
Traucēta dzelzs uzsūkšanās
Vairākiem cilvēkiem iespējama dzelzs uzsūkšanās traucējumi zarnās. Šādus procesus var ietekmēt dažādas gremošanas sistēmas slimības, piemēram, celiakija, vai arī operācijas, kas pasliktina barības vielu uzņemšanu.
Paaugstināta dzelzs nepieciešamība
Noteiktos periodos, piemēram, grūtniecības laikā vai aktīvi sportojot, organisms var pieprasīt lielāku dzelzs daudzumu. Ja šīs vajadzības netiek apmierinātas, attīstās dzelzs deficīta anēmija.
Diagnostika un izmeklējumi
Asins analīzes
Dzelzs trūkuma konstatēšanai parasti veic asins analīzes. Tiek vērtēts hemoglobīna līmenis, hematokrīts, feritīns un dzelzs koncentrācija plazmā. Ja hemoglobīna un feritīna līmenis ir zems, pastāv augsta varbūtība, ka konstatēts dzelzs deficīts.
Papildu izmeklējumi
Ja rodas aizdomas, ka dzelzs trūkumu izraisījis cits veselības traucējums, ārsts var ieteikt veikt papildu izmeklējumus. Tie var būt gremošanas sistēmas endoskopija, ultrasonogrāfija vai kolonoskopija. Šādi izmeklējumi noder, ja nepieciešams noskaidrot asiņošanas avotu vai fermentu darbības traucējumus.
Efektīvi risinājumi dzelzs nepietiekamības novēršanai
Dzelzs bagātu produktu iekļaušana uzturā
Viens no galvenajiem soļiem dzelzs krājumu atjaunošanai organismā ir uzturā iekļaut vairāk dzelzs saturošu pārtikas produktu. Laba izvēle ir sarkanā gaļa, piemēram, liellops, lēcas, spināti un žāvēti augļi.
Dzelzs piedevas
Ja uztura izmaiņas nedod pietiekamu efektu, ārsts var ieteikt lietot dzelzs preparātus. Šī ir parasta ārstēšanas metode, tomēr dzelzs piedevas jālieto tikai pēc ārsta norādījuma, lai izvairītos no kuņģa-zarnu trakta problēmām vai pārdozēšanas.
Absorbcijas uzlabošana ar kofaktoriem
Dzelzs uzsūkšanos palīdz veicināt pārtikas produkti ar lielu C vitamīna daudzumu. Labs risinājums ir lietot uzturā citronus, apelsīnus un brokoļus. Savukārt ir vērts izvairīties no produktiem, kas kavē dzelzs uzsūkšanos, piemēram, kafijas vai tējas.
Biežāk sastopamie mīti par dzelzs trūkumu
Mīts: veģetāriešiem dzelzs deficīts rodas biežāk
Bieži sastopams uzskats, ka veģetāriešiem dzelzs deficīta risks ir lielāks, jo viņi nedzer sarkano gaļu. Tomēr, lietojot sabalansētu un ar dzelzi bagātu uzturu, piemēram, pākšaugus, soju, tofu, veģetārieši spēj nodrošināt pietiekamu dzelzs uzņemšanu.
Mīts: dzelzs tabletes var lietot bez ārsta uzraudzības
Pārmērīga dzelzs preparātu lietošana organismam var kaitēt un pat radīt nopietnas veselības problēmas. Tas var izraisīt dzelzs uzkrāšanos aknās un citos orgānos. Tāpēc dzelzs preparātu lietošana jāuzsāk tikai pēc konsultācijas ar ārstu un stingri pildot noteikto devu.
Ieteikumi un noderīgi padomi
Regulāri novērojiet pašsajūtu un konsultējieties ar ārstu
Ja izjūtat nogurumu vai citus iespējamos dzelzs deficīta simptomus, vēlams laikus vērsties pie ģimenes ārsta. Veicot vienkāršas asins analīzes, iespējams precīzi noteikt diagnozi un izvēlēties efektīvu ārstēšanu.
Gudra pieeja dzelzs saturošu produktu izvēlē uzturā
Sekojiet līdzi savam uzturam un regulāri iekļaujiet dažādus dzelzs avotus ikdienas ēdienkartē. Tā iespējams novērst ne vien dzelzs trūkumu, bet arī daudzus citus veselības traucējumus.
Dzelzs deficīts var radīt nepatīkamus simptomus, taču šo problēmu visbiežāk iespējams atrisināt ar sabalansētu uzturu vai, nepieciešamības gadījumā, ārstniecisku pieeju. Svarīgi ir laikus pamanīt pirmās pazīmes un savlaicīgi rīkoties atbilstoši organisma vajadzībām.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
