Iedomājieties situāciju, kad pēkšņi istabā tiek izslēgta gaisma. Organisms nekavējoties sāk pielāgoties – acis pierod pie tumsas, bet smadzenes pārslēdzas citā režīmā. Dienas gaitā mainīgais apgaismojums būtiski ietekmē centrālo nervu sistēmu. Pat nelielas izmaiņas apgaismojumā spēj izraisīt dažādas nervu reakcijas, un regulārs, slikti kontrolēts stress, ko izraisa šīs reakcijas, var attīstīties nemanāmi.
Kā gaisma ietekmē nervu sistēmu
Cilvēka organisms ir komplicēta bioloģiska sistēma, kurā nervu sistēma nodrošina informācijas uztveri un apstrādi no apkārtējās vides. Gaisma kā viens no galvenajiem vides stimuliem būtiski ietekmē mūsu smadzeņu darbību un uzvedību. Caur acīm gaisma nonāk līdz smadzenēm, kur īpaši gaismjūtīgi receptori jeb fotoreceptori to pārvērš elektriskos signālos, ko smadzenes spēj interpretēt un tālāk apstrādāt.
gaismas ietekme uz miega ritmiem un smadzeņu procesiem
gaismas ritms un bioloģiskie cikli
Nozīmīgs gaismas ietekmes aspekts saistīts ar tās lomu miega un nomoda ritmu regulēšanā, kuru bieži apzīmē arī kā cirkadiānos ritmus. Iekšējais bioloģiskais pulkstenis pielāgojas dabiskajam apgaismojumam. Melatonīns jeb miega hormons tiek nomākts gaismas ietekmē. Dienas laikā pastiprināts apgaismojums veicina možumu un palīdz noregulēt aizmigšanas laiku.
Mākslīgais apgaismojums un tā sekas
Mūsdienu apstākļos bieži nākas sastapties ar mākslīgo apgaismojumu, kas spēj izjaukt dabisko organisma pulksteni. Ilgstoša zilās gaismas iedarbība, kas nāk no ekrāniem, var kavēt melatonīna veidošanos un veicināt bezmiegu. Tas noved pie stresa un izteikta noguruma, kas ietekmē dienas laikā sasniedzamos rezultātus un vispārējo pašsajūtu.
Smadzeņu reakcijas uz gaismas stimuliem
Hipotalāms kā gaismas un organisma funkciju starpnieks
Hipotalāms atrodas smadzenēs un vada daudzus dzīvībai svarīgus procesus, tādus kā temperatūras līdzsvars un hormonālā regulācija. Šis smadzeņu rajons ir būtisks, lai uzturētu normālu cirkadiāno ritmu, kalpojot kā savienojums starp apgaismojuma signāliem un hormonālajām izmaiņām organismā.
Mandeļveida kodola loma emocionālās reakcijās
Gaisma ietekmē arī mandeļveida kodolu, smadzeņu apgabalu, kas atbild par emocijām un baiļu sajūtu. Pētījumi pierāda, ka intensīva gaisma spēj mazināt trauksmi un uzlabot noskaņojumu, bet ilgstoša uzturēšanās vājā apgaismojumā var izraisīt depresīvu stāvokli un palielināt stresa risku.
Smadzeņu pielāgošanās spējas gaismas maiņām
Neiroplasticitāte ir tas process, kurā smadzenes pielāgojas jauniem apstākļiem. Šī spēja mainīties ir būtiska, reaģējot uz izmaiņām apgaismojumā. Smadzenes nepārtraukti mainās un pielāgojas atkarībā no gaismas stipruma un ilguma. Plastiškums ir īpaši nozīmīgs, kad vides apstākļi ilgstoši mainās.
Ikdienas stresa faktori un apgaismojuma ietekme
Gaismas deficīta radītais stress
Viena no mūsdienu problēmām ir nepietiekams apgaismojums, īpaši ziemas mēnešos vai strādājot iekštelpās. Apstākļos, kad organisms nav pietiekami pakļauts gaismai, iespējams attīstīties sezonālais afektīvais traucējums – sindroms, ko raksturo nogurums, trauksme un garastāvokļa svārstības. Vieglākos gadījumos šo stāvokli var uzlabot ar speciālām apgaismojuma terapijas lampām.
Apgaismojums darba vidē
Darba noteikumi var radīt ikdienas stresu, ja apgaismojums nav piemērots. Mākslīgais, īpaši auksta tipa apgaismojums, var kļūt par galvassāpju un noguruma cēloni. Svarīgi nodrošināt kvalitatīvu darba vides apgaismojumu, izvēloties dabiskus vai siltā spektra gaismas avotus.
Ieteikumi nervu sistēmas veselības saglabāšanai
Regulāri uzturēties dabiskajā apgaismojumā
- Cenšaties vismaz pusstundu dienā pavadīt ārā dabīgā gaismā.
- Ja dabīgā gaisma nav pieejama, izmantojiet gaismas terapijas apgaismojumu.
Pārdomāti lietojiet mākslīgo apgaismojumu
- Vakara stundās samaziniet ekrāna skatīšanos vismaz vienu līdz divas stundas pirms gulētiešanas.
- Ieteicams izmantot aplikācijas vai brilles, kas aiztur zilo gaismu.
Uzlabojiet savu vidi
- Rūpējieties, lai darba vietā būtu pietiekams, bet ne pārāk spilgts apgaismojums – vēlams izvēlēties dabisko atkārtojumu vai siltu toni.
- Iekļaujiet ikdienā fiziskās aktivitātes, kas palīdz samazināt stresu un uzlabot miega kvalitāti.
Regulējot apgaismojuma avotus, ir iespējams uzlabot nervu sistēmas darbību un samazināt ikdienas stresa līmeni. Pat nelielas izmaiņas var pozitīvi ietekmēt gan prāta, gan fizisko veselību. Ir svarīgi ievērot, ka gaisma nodrošina enerģiju, uzlabo garastāvokli un palīdz uzturēt apziņas spējas ikdienas uzdevumu veikšanai.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
