Ūdens lietošana ikdienā ir būtiska veselības uzturēšanai, un tās ietekme izpaužas daudzos ķermeņa procesos. Lai gan bieži izceļ nepieciešamību dzert pietiekami daudz ūdens, mazāk tiek pievērsta uzmanība tam, kā ūdens trūkums vai neatbilstoša dzeršana var atspoguļoties uz gremošanas sistēmas darbību. Šajā rakstā apskatīsim, kā ūdens ietekmē gremošanu, kādas sekas var būt nepareizai tā lietošanai, kā arī sniegsim ieteikumus optimālai šķidruma uzņemšanai.
Ūdens nozīme gremošanas sistēmai
Ūdens loma gremošanas procesos
Ūdens ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas nepieciešams gremošanas sistēmas efektīvai darbībai. Tas palīdz atšķaidīt pārtiku vēderā un tievajā zarnā, ļaujot fermentiem pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu. Gremošanas fermenti sadala uzturvielas, ko organisms tālāk uzsūc un izmanto.
Ūdens ietekme uz zarnu veselību
Turklāt ūdens sekmē atkritumvielu pārvietošanos caur zarnām un veicina to izvadīšanu no organisma. Regulāra šķidruma uzņemšana var pasargāt no aizcietējumiem un atvieglot nevajadzīgo vielu izvadīšanu. Ūdens arī nodrošina zarnu mikrofloras līdzsvaru, kas ir nozīmīga gan gremošanai, gan imunitātes stiprināšanai.
Nepareizas ūdens lietošanas ietekme uz gremošanu
Nepietiekamas ūdens uzņemšanas sekas
Ja ūdens patēriņš ir pārāk mazs, rodas dažādas ar gremošanu saistītas problēmas. Viens no biežākajiem simptomiem ir aizcietējums. Nepietiekama šķidruma gadījumā resnā zarna absorbē vēl vairāk ūdens no pārtikas atliekām, apgrūtinot to izvadīšanu. Laika gaitā tas var izraisīt sāpīgas zarnu kustības un diskomfortu.
Pārmērīgas ūdens uzņemšanas sekas
Kaut gan lielākā daļa cilvēku nedzer pietiekami, pārlieks ūdens patēriņš var arī kaitēt. Pārmērīgs daudzums samazina kuņģa skābes koncentrāciju, traucējot normālu pārtikas sagremošanu. Turklāt pastiprināta šķidruma uzņemšana var pārslogot nieres, novest pie elektrolītu kā nātrija, kālija un kalcija koncentrācijas samazināšanās un radīt šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumus.
Kā uzlabot ūdens lietošanu gremošanas veselībai
Optimāls ūdens daudzums
Ieteicamais šķidruma daudzums ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, fiziskās slodzes un vides apstākļiem. Vidēji dienā būtu jāuzņem ap 2–3 litri ūdens. Svarīgi nav tikai kopējais apjoms, bet arī tas, kā ūdeni dzert. Speciālisti iesaka ūdeni lietot nelielos daudzumos visas dienas gaitā, nevis izdzert lielu daudzumu vienā reizē.
Dzeramā ūdens un ēdienreizes saskaņošana
Bieži sastopams uzskats, ka nevajadzētu dzert ūdeni ēšanas laikā, taču pētījumi rāda, ka tas nav nepieciešams. Dzerot ūdeni kopā ar ēdienu, pārtikā esošās vielas vieglāk pārvietojas caur gremošanas sistēmu. Tomēr jāizvairās no pārmērīgas ūdens uzņemšanas tieši pirms ēšanas vai maltītes laikā, jo tas var samazināt kuņģa skābes koncentrāciju.
Mīti par ūdeni un gremošanu
Dzeramais ūdens ēdienreizēs un kuņģa skābe
Bieži dzirdēts apgalvojums, ka ūdens lietošana maltītes laikā samazina kuņģa skābes daudzumu un apgrūtina gremošanu. Līdz ar to tiek ieteikts nedzert maltītes laikā. Tomēr pētnieki ir secinājuši, ka ūdens neietekmē gremošanas fermentu darbu vai kuņģa skābes līmeni. Maltītes laikā uzņemtais ūdens pat var atvieglot gremošanu, jo palīdz mīkstināt pārtiku.
Dzert tikai tad, kad rodas slāpes sajūta
Bieži tiek uzskatīts, ka jādzer tad, kad sajūt slāpes, taču šī iezīme īpaši vecākiem cilvēkiem nav ticams rādītājs faktiskajai vajadzībai pēc ūdens. Tieši tādēļ svarīgi būt apzinīgam un plānot šķidruma uzņemšanu regulāri arī tad, ja slāpes nav jūtamas.
Secinājumi
Nepareiza ūdens lietošana var būtiski ietekmēt gremošanas sistēmas veselību. Uzturot atbilstošu hidratācijas līmeni, var uzlabot pārtikas sadalīšanos, veicināt uzturvielu uzsūkšanos un novērst aizcietējumus. Taču svarīgi ir ne tikai izdzert pietiekamu daudzumu ūdens, bet darīt to saprātīgā veidā. Zinot mītus un izmantojot pārbaudītus risinājumus, ir iespējams būtiski uzlabot savu veselību un dzīves kvalitāti.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
