Mūsdienās arvien biežāk tiek apspriesta to emociju ietekme, kuras netiek izrādītas, uz cilvēka fizisko veselību. Iespējams, jums šķiet, ka pēkšņiem sāpju simptomiem ķermenī nav saprotama iemesla. Patiesībā nereti šie signāli liecina par emocionālu nogurumu vai pārslodzi. Nogurums, stress un pat depresijas pazīmes var izpausties kā dažādi fiziski simptomi. Kā noteikt, vai šādas kaites izraisa tieši emocionālie faktori, un kā rīkoties, lai situāciju labotu?
Fizisko sāpju un emocionālā stresa savstarpējā saistība
Kā stress un emocionāla izsīkšana ietekmē organismu
Emocionālais stress var izpausties ļoti dažādi, tostarp fiziskās sāpēs. Stresa mirkļos organisms izdala hormonus, piemēram, kortizolu un adrenalīnu. Tie īslaicīgi mobilizē ķermeni un prātu, tomēr, kad šie hormoni saglabājas augstā līmenī ilgstoši, var rasties dažādas negatīvas sekas.
Neiropsiholoģiskie procesi
Nervu sistēma savieno cilvēka emocionālo stāvokli ar fiziskajām izjūtām. Kad tiek piedzīvots emocionāls izsīkums, smadzenes nosūta impulsus, kas tiek uztverti kā fiziskas sāpes. Zinātniskie pētījumi liecina, ka ilgstošs trauksmes vai depresijas pārdzīvojums var radīt psihosomatiskas sāpes – tās ir fiziskas izjūtas, kuru pamatā nav organisku cēloņu.
Biežāk sastopamie simptomi: ko var signalizēt ķermeņa sāpes?
Sāpes kaklā un plecos
Bieži emocionālais stress izpaužas ar pastiprinātu sasprindzinājumu kakla un plecu apvidū. Šīs ķermeņa daļas pārmērīgi reaģē uz spriedzi, jo tās atbild par aizsardzības mehānismiem vai automātiskām kustībām stresa situācijās.
Muguras sāpju nozīme
Muguras sāpes var liecināt par pārmērīgu uzņemtos pienākumu nastu vai bailēm zaudēt kontroli pār notikumiem. Emocionālās spriedzes uzkrāšanās ikdienā var izraisīt ilgstošu muskuļu sasprindzinājumu, sevišķi muguras lejasdaļā.
Sajūtas krūšu kurvī un sirds rajonā
Stresa vai emocionālu pārdzīvojumu rezultātā krūtīs var rasties spiedošas sajūtas vai palielināts sirdsdarbības ātrums, lai gan ķermenis nav fiziski slims. Šādi simptomi bieži saistīti ar panikas epizodēm vai trauksmi, kad fiziskie simptomi rodas bez redzamiem ārējiem cēloņiem.
Kā atpazīt emocionālo izsīkumu un kā to risināt
Pazīmes, kas liecina par emocionālo izsīkumu
- Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums, neskatoties uz pietiekamu miegu.
- Bieža aizkaitināmība vai nervozitāte pat nenozīmīgu iemeslu dēļ.
- Grūtības koncentrēties vai būtiskas informācijas aizmirstība.
- Pieaugoša muskuļu spriedze vai sāpes bez acīmredzamiem fiziskiem iemesliem.
- Samazināta interese par aktivitātēm, kuras agrāk sagādāja prieku.
Veidi, kā tikt galā ar emocionālu izsīkumu
Svarīgi apzināties problēmu un piešķirt prioritāti savai veselībai – gan fiziskai, gan psiholoģiskai. Lai pārvarētu nogurumu, ieteicams:
- Atvēlēt laiku atpūtai, ieviest meditāciju vai citas aktīvas relaksācijas metodes, kas palīdz mazināt spriedzi un uzlabo pašsajūtu.
- Fiziskās aktivitātes ir efektīvs veids, kā samazināt stresa hormonu līmeni organismā. Pat regulāras, īsas ikdienas kustības var dot ievērojamus rezultātus.
- Ja pats nespēj pārvarēt emocionālo grūtību, meklē palīdzību pie speciālistiem – psihologiem vai ārstiem, kuri sniegs atbalstu un vadlīnijas.
- Uzturi veselīgas attiecības, jo emocionāls atbalsts ir nozīmīgs. Atrodi cilvēkus, kuriem vari uzticēties un ar kuriem vari atklāti aprunāties.
Mīti un patiesība par emocionālu izsīkumu un fiziskām sāpēm
Vai emocionālās ciešanas iespējams pārvarēt tikai ar gribasspēku
Pastāv uzskats, ka, pietiekot vien ar gribasspēku, lai tiktu galā ar emocionālām problēmām. Taču situācija ir sarežģītāka – emocionāls izsīkums ar tam raksturīgajiem fiziskajiem simptomiem nav gribasspēka trūkums. Šādās situācijās bieži nepieciešama mērķtiecīga pieeja un speciālistu atbalsts.
Vai fiziskām sāpēm vienmēr ir bioloģisks pamats
Ne visi uzskata, ka katru fizisko sajūtu var izskaidrot bioloģiski. Daļai sāpju nav organiska izcelsme. Psihosomatiskas sāpes ir patiesas un radušās emocionālu iemeslu dēļ, tās var būt tikpat traucējošas kā fiziskas ķermeņa kaites.
Secinājumi
Ja ķermenī ir sāpes bez acīmredzama iemesla, tas bieži signalizē, ka jāpievērš uzmanība savam emocionālajam stāvoklim. Emocionāls izsīkums var negatīvi ietekmēt gan fizisko veselību, gan darba spējas, tāpēc savlaicīga simptomu atklāšana un dzīvesveida pielāgošana palīdz atgūt labu pašsajūtu. Ja fiziskās sāpes regulāri atkārtojas bez skaidra izskaidrojuma, vērts izvērtēt savu emocionālo stāvokli un meklēt jaunus veidus, kā mazināt spriedzi un uzlabot psihisko labsajūtu.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
