Ikdienā mēs bieži apzināti vai neapzināti izjūtam un apstrādājam dažādus ķermeņa signālus. Piemēram, cilvēks var uztvert savas sirdsdarbības biežumu, elpošanu, izsalkuma vai slāpju sajūtu, ķermeņa temperatūru (piemēram, sajūtu, ka ir pārāk silti vai auksti), kā arī vajadzību apmeklēt tualeti. Spēja uztvert šīs ķermeņa pazīmes un labāk izprast organisma stāvokli tiek saukta par interocepciju. Dažkārt cilvēkiem novērojami interoceptīvo funkciju traucējumi – tas nozīmē, ka pastāv neatbilstība starp fizisko signālu saņemšanu un to, kā smadzenes šos signālus interpretē. Tā rezultātā rodas nepareizs priekšstats par ķermeņa iekšējo stāvokli. Ir identificētas vairākas veselības problēmas, kurām var būt saistība ar interoceptīviem traucējumiem, tostarp trauksme, depresija, obsesīvi kompulsīvie traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, kā arī posttraumatiskā stresa traucējums. Daži speciālisti uzskata, ka interoceptīvas disfunkcijas var ietekmēt arī ēšanas traucējumu un sieviešu seksuālās disfunkcijas attīstību. Jāatceras, ka gan neveselīgi ēšanas paradumi, gan seksuālās disfunkcijas sievietēm ir sarežģīti veselības jautājumi, ko var izraisīt vairāki faktori, piemēram, bērnības traumas, ķermeņa tēla traucējumi, fiziskas slimības, psihiski traucējumi vai dažādu šo rādītāju kombinācija. Tomēr ir pieļauts, ka interocepcijas problēmas var būt viens no faktoriem, kas sekmē abu šo veselības traucējumu attīstību. Lai šīs hipotēzes apstiprinātu, nepieciešami turpmāki pētījumi, taču divas galvenās interocepcijas īpašības, kuras eksperti saista ar ēšanas traucējumiem, ir uzticēšanās savam ķermenim un izvairīšanās no diskomforta. Cilvēks, kurš spēj uzticēties ķermeņa signāliem, precīzi sajūt un atpazīst izsalkuma un sāta sajūtu. Savukārt tiem, kuri cieš no ēšanas traucējumiem, bieži piemīt zema ķermeņa signālu uzticamība, kas nozīmē – viņi neuzticas, ka saņemtie signāli patiešām liecina par reālu ķermeņa vajadzību. Tādēļ viņi mēdz ignorēt vai atšķirīgi interpretēt šos impulsus. Savukārt vēl viens aspekts – izvairīšanās no nepatīkamām fiziskām sajūtām – arī novērojams cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem. Arī attiecībā uz seksuālo disfunkciju interoceptīvie traucējumi var izpausties kā tendence pamanīt nepatīkamus vai sāpīgus ķermeņa signālus, nevis koncentrēties uz patīkamu pieredzi. Zema pārliecība par saviem ķermeņa signāliem seksa laikā var ietekmēt procesu un rezultātā pasliktināt seksuālo dzīvi. Lai izpētītu iespējamās saistības starp interocepcijas traucējumiem, ēšanas paradumiem un sieviešu seksuālo veselību, pētnieki uzrunāja 1 201 sievieti no kāda vidēja lieluma universitātes dienvidaustrumu ASV reģionā un vairākām tiešsaistes kopienām, kurās apspriež sieviešu veselības, seksuālitātes un ēšanas traucējumu tēmas. Pētījumā dalībniecēm bija jāaizpilda plašs interocepcijas novērtēšanas tests (otrā versija), kas ļauj noteikt interocepcijas līmeni, jāizpilda ēšanas traucējumu skrīnings, sieviešu seksuālās funkcijas indekss, kā arī jāsniedz informācija par savu demogrāfisko profilu, tostarp augumu un svaru. Pēc datu apkopošanas un analīzes pētnieki secināja, ka zemāki kopējās interocepcijas rādītāji un zemāka uzticēšanās ķermeņa signāliem tiešām korelē ar izteiktākiem ierobežojošiem ēšanas paradumiem un samazinātu seksuālo funkciju. Papildus tam tika konstatēts, ka sievietēm ar lielākām bažām par ķermeņa tēlu var būt sliktāka seksuālā funkcija un izteiktāka vēlme ierobežot uzturu. Šie dati liecina, ka interocepcijas un ķermeņa tēla jomas ir bieži sastopami riska faktori traucētai ēšanai un seksuālām disfunkcijām sievietēm. Tomēr svarīgi norādīt, ka šis pētījums ir tikai sākotnējs, un nākotnē nepieciešami papildus pētījumi, lai apstiprinātu iegūtos rezultātus un dziļāk izprastu atklātās sakarības. Tā kā šī pētījuma rezultāti norāda, ka interoceptīvie traucējumi var būt būtisks sieviešu seksuālās veselības un ēšanas traucējumu riska faktors, speciālisti uzskata, ka terapijas, kas vērstas uz cilvēka spēju ieklausīties ķermenī un paaugstināt uzticamību ķermeņa signāliem, varētu palīdzēt risināt pamatjautājumus abās minētajās jomās.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
