Ādas vēzis var attīstīties ikvienam, jebkurā vecumā un uz jebkuras ķermeņa daļas. Tā kā ādas vēža veidojumi var atšķirties pēc formas un izmēra, reizēm tos ir sarežģīti atpazīt. Lai gan attēli var palīdzēt izprast, kā izskatās ādas vēzis, visdrošāk ir rūpīgi sekot savas ādas izmaiņām un zināt, kas būtu jāievēro, lai savlaicīgi konstatētu slimību, kad ārstēšana ir visefektīvākā. Ieteicams vismaz reizi mēnesī pārbaudīt visu ādas virsmu. Ja novērojat ko jaunu, mainīgu vai neparastu – pat ja tas neatgādina redzētos attēlus – svarīgi nekavējoties vērsties pie dermatologa. Ādas vēzi atklājot agro stadijā un uzsākot ārstēšanu, iespējams izglābt dzīvību.
Ādas vēža attēlu galerija
Kā izpaužas ādas vēzis? Zemāk redzami piemēri, kas ļauj labāk izprast, kā vēzis var izskatīties uz ādas. Jāņem vērā, ka ādas vēža pazīmes atšķiras atkarībā no ādas toņa, veidojuma izmēra, vēža veida un atrašanās vietas. Ādas vēzis var būt mānīgs arī citos aspektos. Piemēram, melanoma – viens no ādas vēža paveidiem – parasti ir pigmentēta brūnā, melnā vai pat zilganā tonī. Taču pastāv arī amelanotiskā melanoma, kas var nebūt pigmentēta un izpausties kā ādas krāsas vai rozā plankums. Kopumā, attēli var sniegt ieskatu, bet būtiskākais ir veikt ādas izmeklēšanu pie dermatologa, lai savlaicīgi noteiktu un ārstētu iespējamās problēmas.
- Attēlos redzamie piemēri ir tikai informatīvi un nenorāda uz visiem iespējamiem ādas vēža izpausmes variantiem. Ja ievērojat uz ādas jebkādas jaunas, mainīgas vai neparastas pazīmes, jāvēršas pie dermatologa.
Bazālo šūnu karcinoma
Aptuveni astoņi no desmit visiem ādas vēža gadījumiem ir bazālo šūnu karcinoma (dēvēta arī par bazālo šūnu vēzi). Šis vēža tips visbiežāk veidojas uz tām ķermeņa daļām, kas regulāri pakļautas saules iedarbībai. Bazālo šūnu karcinoma var izskatīties kā pacēlums – gaišs, rozā vai sārts – un šajās vietās var būt izteikts asinsvadu tīkls. Šis veids parasti attīstās pēc ilgstoša ultravioletā starojuma iedarbības. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdz novērst bīstamas sekas un slimības izplatību.
Lielākā daļa šo karcinomu parādās uz ādas, kas bijusi saules starojuma ietekmē, taču tās var veidoties arī aizsegtās vietās. Attēlos bieži redzams plakans, gaišs vai rozā plankums. Ja karcinoma ir lielāka, tā var būt mitrinoša vai izteikti sausa, ar zvīņošanos. Jebkādas izmaiņas īpaši uz saules apstarotām vietām prasa savlaicīgu ārsta konsultāciju, jo šāda veida audzējs var progresēt un radīt komplikācijas, ja tas netiek ārstēts.
Atsevišķas bazālo šūnu karcinomas izpaužas kā pacēlumi – rausvi, sārti, caurspīdīgi, spīdīgi un dažkārt ar perlamutra efektu, kuri pēc vieglas traumas var asiņot. Tie var izskatīties ar norobežotu iedobumu centrā un dažreiz ar tumšiem zilas, brūnas vai melnas krāsas laukumiem. Šī tipa veidojumi mēdz viegli asiņot un reizēm tiek sajaukti ar infekciju vai tikai sīku brūci. Ja novērojat līdzīgu veidojumu, steidzami nepieciešama dermatologa konsultācija, jo agra atklāšana un ārstēšana novērš plašākas veselības problēmas.
Bazālo šūnu vēzis parasti aug lēni un reti izplatās uz citiem audiem. Tomēr, ja to neārstē, audzējs var izplatīties blakus esošajos reģionos un iekļūt dziļākos slāņos, piemēram, kaulos vai citos audos zem ādas. Lai arī šīs formas vēzis reti ir dzīvībai bīstams, laikus saņemta ārstēšana palīdz izvairīties no nopietniem sarežģījumiem, kas var skart apkārtējos audus.
Bazālo šūnu karcinoma var skart arī galvas ādu, tāpēc, pārbaudot ķermeņa ādu, svarīgi apskatīt arī šo zonu. Daudzi speciālisti iesaka pārbaudi veikt reizi mēnesī. Regulāra pašpārbaude veicina savlaicīgu ādas vēža pazīmju atklāšanu, tāpēc ļoti būtiski uzmanīt visas jaunas, mainīgas vai neparastas ādas izmaiņas.
Vēl viens piemērs ir bazālo šūnu karcinoma uz galvas ādas. Ja frizieris vai bārdzinis pamana aizdomīgu plankumu, noteikti šo vietu vajadzētu parādīt ārstam. Tā kā galvas ādu sev pašam ir grūti pārbaudīt, var lūgt arī citu palīdzību. Savlaicīga vēršanās pie dermatologa būtiski uzlabo ārstēšanas rezultātus.
Bazālo šūnu vēzis pārsvarā attīstās tajās zonās, kas saņem daudz saules, piemēram uz sejas, galvas un kakla, tomēr tas var parādīties jebkurā citā vietā. Tāpēc no pārmērīgas saules jāaizsargā visa āda – pat tās ķermeņa daļas, kas reti tiek apstarotas, jo pēc ilgstošas atrašanās saulē arī šīs vietas ir pakļautas riskam.
Šī karcinoma biežāk sastopama gados vecākiem cilvēkiem, bet tā var skart arī jaunākus, īpaši ja netiek lietota atbilstoša aizsardzība un ilgstoši uzturas saulē. Palielināts ultravioletā starojuma slogs bez aizsarglīdzekļiem, piemēram, saules aizsargkrēma vai atbilstoša apģērba, palielina ādas vēža risku jebkurā vecumā. Tāpēc ļoti svarīgi jau no bērnības rūpēties par pietiekamu aizsardzību pret saules ietekmi.
Vīriešu dzimuma pārstāvjiem bazālo šūnu karcinoma ir sastopama biežāk, tomēr jebkurš, pamanot aizdomīgas ādas izmaiņas vai veidojumu, nedrīkst atlikt konsultāciju pie ārsta. Lielākas karcinomas mēdz būt ar mitrām vai zvīņainām zonām. Neatkarīgi no dzimuma, rūpīga ādas pārbaude un uzmanība pret jauniem vai mainošiem veidojumiem palīdz ātrāk identificēt vēzi un uzsākt efektīvu terapiju.
Bazālo šūnu karcinomas ne vienmēr ir viegli pamanīt, īpaši, piemēram, uz sejas. Gaišas ādas cilvēkiem tās parasti izskatās kā bāli, rozā vai sarkani pacēlumi ar perlamutra vai spīdošu virsmu. Šādas vizuāli neuzkrītošas izmaiņas nereti tiek palaistas garām vai jaucas ar mazāk bīstamiem ādas bojājumiem. Tāpēc, atklājot jebkādas neparastas pazīmes, nepieciešama dermatologa konsultācija, kas ļauj savlaicīgi noteikt diagnozi un izvēlēties efektīvu ārstēšanu.
Ir gadījumi, kad bazālo šūnu karcinoma ir acīmredzamāka, piemēram, pie auss. Tumšas ādas cilvēkiem tās var būt gaišākas vai tumšākas par esošo ādas krāsu ap veidojumu. Jāatceras, ka vēža izskats atkarīgs no ādas toņa, tāpēc jebkādas jaunas, izmainītas vai neierastas pazīmes būtu jāpārbauda pie ārsta neatkarīgi no ādas veida.
Kaposi sarkoma
Kaposi sarkoma ir ļaundabīgs audzējs, kas rodas no šūnām, kas izklāj limfvadus vai asinsvadus. Tas bieži veidojas kā mezgli vai izaugumi uz ādas vai gļotādām, piemēram, mutes dobumā, taču var rasties arī citur ķermenī. Kaposi sarkoma var izskatīties dažādi pēc formas un krāsas, visbiežāk redzama sarkanīgā, purpurkrāsas vai brūnā tonī. Agra slimības noteikšana un pareiza terapija var palīdzēt nepieļaut tās izplatību.
Šīs sarkomas gadījumā slimības perēkļi var būt purpura, sarkani vai tumši brūni plankumi, mezgli vai izaugumi uz ādas. Tos dēvē par bojājumiem, kas var parādīties jebkur, bet parasti konstatē uz ādas vai gļotādām, piemēram, mutē. Ir iespējama izplatība arī citās ķermeņa vietās. Jo agrāk tiek atklāti un ārstēti šādi bojājumi, jo labākas izredzes slimību kontrolēt.
Personām ar HIV infekciju ir krietni paaugstināts Kaposi sarkomas risks, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šie cilvēki regulāri veiktu profilaktiskas pārbaudes pie ārstiem. Regulāras veselības pārbaudes palīdz laikus identificēt Kaposi sarkomas pazīmes un nodrošināt savlaicīgu ārstēšanu, novēršot komplikācijas.
Kaposi sarkomas izraisītie veidojumi uz ādas visbiežāk novērojami uz kājām vai sejas. Dažreiz bojājumi uz kājām vai cirkšņu apvidū var veicināt pietūkumu un izraisīt diskomfortu vai sāpes kājās un pēdās. Šie perēkļi ne tikai maina ādas izskatu, bet var radīt arī nopietnākas veselības problēmas, tāpēc, pamanot šādus simptomus, jāmeklē medicīniska palīdzība.
Melanoma
Melanoma var veidoties jebkurā ādas vietā, taču vīriešiem biežāk tā attīstās uz ķermeņa augšdaļas – krūšu vai muguras rajonā, savukārt sievietēm biežāk uz kājām. Citas bieži skartās zonas ir kakls un seja. Regulāras pārbaudes šajās vietās ļauj laikus noteikt un ārstēt šo bīstamo vēža formu.
Parasti melanoma ir brūna vai melna, taču tā var būt arī rozā, gaiši brūna vai pat balta. Dažām melanomām ir vairāki krāsu laukumi un tās var nebūt simetriskas, atšķirībā no parastiem dzimumzīmēm. Melanoma var augt strauji un izplatīties uz blakus esošo ādu. Izmaiņas var būt nemanāmas, tāpēc ienāk prātā vērsties pie ārsta pie jebkādām aizdomīgām pārmaiņām vai veidojumiem uz ādas.
Merkel šūnu karcinoma
Merkel šūnu karcinoma ir reta, taču sevišķi bīstama ādas vēža forma, kuru ir ļoti grūti ārstēt, ja tā sāk izplatīties. Šis vēzis bieži attīstās uz tām ķermeņa vietām, kur āda pakļauta saules ietekmei – sejas, kakla un roku virsmām, bet var rasties arī jebkur citur. Tāpēc spēcīga ultravioletā starojuma ietekmes ierobežošana un savlaicīga ārstēšana ir būtiska efektīvai terapijai.
Ādas jeb kutānā limfoma
Ādas limfomas pieder pie ne-Hodžkina limfomu grupas. Visbiežāk sastopamas T šūnu limfomas, un gandrīz puse gadījumu tiek saukta par sēnīšu mikozēm (mycosis fungoides jeb MF). MF tipiski izpaužas kā sarkani, zvīņaini ādas plankumi, kas pēc izskata atgādina ekzēmu vai psoriāzi. Tā kā ādas limfomas simptomi līdzinās citām dermatoloģiskām slimībām, agrīna diagnostika var būt sarežģīta, tāpēc, pamanot aizdomīgas izmaiņas, nepieciešama ārsta apskate.
Plakanšūnu karcinoma
Plakanšūnu karcinomas izskatās kā plakani, sārti vai brūni plankumi ar raupju, zvīņainu vai lobītu virsmu. Parasti šis vēža tips aug lēni, un visbiežāk tas parādās zonās, kas ilgstoši pakļautas saules ietekmei: uz sejas, ausīm, kakla, lūpām un plaukstu virspusē. Agra diagnostika un ārstēšana ir svarīgas, lai novērstu izplatīšanos un nopietnākas veselības problēmas.
- Avots: cancer.org
Ārste un medicīnas zinātņu doktore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās medicīnas jomās. Karīna ir aizrautīga izglītotāja, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai zinātniski pamatotu un viegli saprotamu informāciju par slimībām, to simptomiem, profilaksi un ārstēšanas iespējām.
Karīna Ziediņa ir absolvējusi Latvijas Stradiņa universitāti, bet doktora grādu ieguvusi Heidelbergas Universitātē Vācijā, kur pētīja hronisku iekaisuma slimību mehānismus. Viņa ir strādājusi neatliekamās palīdzības nodaļās, ģimenes ārstu praksēs un specializētās klīnikās, tādējādi ieguvusi plašu klīnisko pieredzi dažādu veselības traucējumu jomā.
