Emocionālā ēšana ir bieži sastopama mūsdienu sabiedrībā, ar kuru saskaras liela daļa cilvēku. Gandrīz visiem ir gadījies pēc saspringtas dienas meklēt mierinājumu iecienītos ēdienos, lai mazinātu stresu vai uzlabotu garastāvokli. Lai arī dažkārt šāda uzvedība šķiet nekaitīga, regulāra vai ieraduma līmenī izteikta emocionālā ēšana var nevēlami ietekmēt veselību. Šajā rakstā aplūkots, kā emocionālā ēšana ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību un kā iespējams šo paradumu pārvaldīt.
Kas ir emocionālā ēšana
Emocionālā ēšana raksturo uzvedību, kad ēdiens tiek lietots nevis izsalkuma dēļ, bet lai nomierinātu tādas sajūtas kā stress, skumjas vai garlaicība. Šādā veidā ēdiens kļūst par emocionālu atbalstu vai pagaidu mierinājuma avotu, taču nekontrolēta pieeja ilgtermiņā var radīt veselības problēmas.
Emocionālās ēšanas cēloņi
Pamatā emocionālā ēšana bieži rodas vairāku faktoru rezultātā:
- Stress: Kad stress sasniedz augstu līmeni, daudzi izmanto viegli pieejamus risinājumus mierinājumam, piemēram, neveselīgus našķus.
- Garastāvokļa svārstības: Cilvēki, kas piedzīvo depresiju vai trauksmi, mēdz biežāk izvēlēties ēdienu kā īslaicīgu izbēgšanu no negatīvām emocijām.
- Darbību kontroles trūkums: Daļa cilvēku izjūt nespēju pārvaldīt dažādas dzīves situācijas, tāpēc pārorientē kontroli uz savu ēšanas paradumiem.
Kā emocionālā ēšana ietekmē veselību
Emocionālās ēšanas ieradumi var negatīvi ietekmēt gan fizisko, gan psihisko veselību. Tālāk aplūkotas būtiskākās sekas, kas var rasties no šāda uzvedības modeļa.
Fiziskās veselības sekas
Emocionālā ēšana parasti ir saistīta ar pārmērīgu, nesabalansētu uzturu, kas var veicināt:
- Liekā svara un aptaukošanās attīstību: Regulāra pārlieku liela kaloriju patēriņa rezultātā rodas svara pieauguma risks, kas ilgtermiņā var novest pie aptaukošanās.
- Sirds un asinsvadu slimību attīstību: Uzturs ar augstu piesātināto tauku un cukura daudzumu palielina holesterīna līmeni un asinsspiedienu, kas ir galvenie riska faktori sirds problēmām.
- Cukura diabēta risku: Pastāvīga cukuru un vienkāršo ogļhidrātu uzņemšana var attīstīt insulīna rezistenci, kas vēlāk var izraisīt 2. tipa diabētu.
Psihiskās veselības sekas
Emocionālā ēšana rada ne tikai fiziskas problēmas, bet ietekmē arī psiholoģisko labsajūtu:
- Pašpārvaldes zaudēšanas sajūta: Bieži emocionālā ēšana noved pie kontroles zuduma un izraisa vainas apziņu vai kaunu.
- Pazemināta pašvērtība: Atkarība no emocionālās ēšanas var veidot negatīvu pašapziņu un mazināt pašpārliecību.
- Pastiprināta trauksme un depresija: Neapmierinātība ar ķermeņa izskatu var radīt sociālo nogurumu un papildus veicināt depresiju vai trauksmi.
Kā pārvarēt emocionālo ēšanu
Lai arī emocionālā ēšana ir sarežģīta problēma, ir vairāki veidi, kā to pārvaldīt:
Apzināta ēšana
Apzināta ēšana – prakse, kas palīdz pievērst uzmanību savai maltītei, izjust garšas un sātuma sajūtu, – ļauj identificēt patieso izsalkumu un samazināt emocionālās ēšanas epizodes.
Emociju pārvaldības prasmes
Spēja atpazīt un kontrolēt emocijas ir svarīga emocionālās ēšanas mazināšanā. Ieteicams praktizēt elpošanas vingrinājumus, meditāciju vai meklēt psihologa palīdzību, lai apgūtu stresa un negatīvo emociju pārvaldību.
Fizisko aktivitāšu palielināšana
Regulāra kustība ne tikai uzlabo fizisko formu, bet arī palīdz mazināt stresu un uzlabot garastāvokli, tādējādi samazinot vēlmi ēst emocionālu iemeslu dēļ.
Mīti par emocionālo ēšanu
Par emocionālo ēšanu sabiedrībā klīst vairāki maldīgi priekšstati. Biežākie mīti:
- Emocionālā ēšana attiecas tikai uz sievietēm: Lai gan sabiedrībā pastāv šāds uzskats, arī vīrieši piedzīvo emocionālās ēšanas epizodes, vien retāk par to runā.
- Emocionālā ēšana ir vājuma pazīme: Daudzi uzskata, ka nespēja kontrolēt emocionālās reakcijas un ēšanas ieradumus liecina par vājumu, tomēr patiesībā tās ir emocionālās stabilitātes izmaiņas, kas var skart ikvienu.
- Ēdiens palīdz atrisināt problēmas: Lai arī ēšana īslaicīgi var atvieglot izjūtas, tā neatrisina īstās grūtības un var radīt papildu rūpes saistībā ar veselību un pašsajūtu.
Secinājums
Emocionālā ēšana ir reāla problēma, kas var radīt nopietnas fiziskās un psihiskās veselības sekas. Ir būtiski apzināties savus ēšanas paradumus un atšķirt situācijas, kad ēdiens kalpo kā emocionāls mierinājums, nevis organisma dabiskas vajadzības. Ieviešot apzinātu ēšanu, apgūstot emociju pārvaldības prasmes un iekļaujot regulāras fiziskās aktivitātes ikdienā, iespējams samazināt emocionālās ēšanas gadījumu biežumu un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
