Lielākā daļa cilvēku zina, ka paaugstināts asinsspiediens (hipertensija) rada nopietnu slimību risku, piemēram, sirdslēkmi, insultu un nieru bojājumus. Taču reti kurš apzinās, ka pārāk zems asinsspiediens (hipotensija) var būt tikpat bīstams veselībai. Asinsspiediens ir viens no būtiskākajiem faktoriem normālai organisma darbībai, jo tas nodrošina skābekli un barības vielas vissvarīgākajiem orgāniem, īpaši smadzenēm. Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg. Pirmais rādītājs nozīmē sistolisko spiedienu jeb spiedienu traukos, kad sirds saraujas, savukārt otrais ir diastoliskais spiediens, kas raksturo asinsspiedienu brīdī, kad sirds atslābst. Ja asinsspiediena rādītāji ir zemāki par 90/60 mmHg, tos dēvē par zemu asinsspiedienu. Noteiktiem cilvēkiem attīstās hroniska hipotensija, kas prasa pastāvīgu uzraudzību un ārstēšanu tāpat kā hipertensija. Taču jebkuram var pēkšņi samazināties asinsspiediens, un šādā gadījumā situācija var kļūt ļoti nopietna. Speciālisti norāda, kā jūtas cilvēks, kad asinsspiediens strauji pazeminās, un kā rīkoties, lai ātri atgūtu kontroli.
Kā rīkoties, ja asinsspiediens ir pārāk zems
Ir svarīgi izprast gan iemeslus, gan simptomus, taču, ja jūtat pēkšņu asinsspiediena kritumu, nekavējoties jārīkojas, lai novērstu ģīboni. Ārsti iesaka ievērot šādus soļus:
Apgulieties un mainiet stāvokli pakāpeniski
Guļus pozīcijā asinsvadiem nav jāpārvar gravitācijas spēks, kā tas ir stāvot kājās. Ja notiek ģībonis, organisms reaģē ar pozīcijas maiņu, kas palīdz paaugstināt asinsspiedienu. Tiklīdz pamanāt, ka spiediens strauji krītas vai tuvojas samaņas zudums, vispirms lēnām nomainiet ķermeņa stāvokli. Ja esat stāvus – apsēdieties vai apgulieties. Sēžot, novietojiet galvu starp ceļiem. Ja guļat, paceliet kājas augstāk par galvu. Turklāt ņemiet vērā apkārtējo vidi – izvairieties no kāpnēm, slidenām virsmām un citiem apdraudējumiem, ja jūtaties nestabili.
Pietiekama šķidruma uzņemšana
Atbilstoša šķidruma uzņemšana palīdz organismam labāk regulēt asinsspiedienu. Hipotensijas gadījumā palielinātais šķidruma daudzums ļauj palielināt asins tilpumu, veicina asinsvadu paplašināšanos un uzlabo cirkulāciju.
Muskuļu sasprindzinājums
Lai paaugstinātu pārāk zemu asinsspiedienu, mēģiniet sasprindzināt dažādas muskuļu grupas:
- Saspiediet stresa bumbiņu vai kādu citu līdzīgu priekšmetu dominējošajā rokā pēc iespējas stingrāk un ilgāk.
- Ja stāvat, sakrustojiet kājas un spēcīgi sasprindziniet kāju, vēdera un gurnu muskuļus, cik ilgi vien iespējams.
- Novietojiet vienu plaukstu otrā, it kā korī dziedot, un spēcīgi mēģiniet tās atvilkt vienu no otras.
Kompresijas apģērba lietošana
Pie pastāvīgiem hipotensijas gadījumiem palīdz kompresijas zeķes, zeķubikses vai cits līdzīgs apģērbs, kas veicina asinsriti un neļauj asinīm uzkrāties ķermeņa apakšējās daļās.
Kafijas lietošana
Kafija var īslaicīgi paaugstināt asinsspiedienu, tomēr šis efekts katram var būt atšķirīgs. Ja kafiju dzerat bieži, ietekme var būt vājināta, taču nelielās devās tā var kalpot kā ātrs risinājums.
Atvēsināšanās
Kad ķermenis ir pārkarsis, asinsvadi paplašinās un palēninās asinsriti. Ja jūtat pārkaršanu, pārejiet vēsākā telpā un izdzeriet ūdeni, lai uzlabotu pašsajūtu.
Stresa samazināšana
Emocionāls stress spēj izraisīt ļoti pēkšņu asinsspiediena kritumu, ko sauc arī par situatīvu sinkopi. Šādos gadījumos sāciet ar sēšanos vai gulēšanu un veiciet elpošanas vingrinājumus.
Asinsspiediena krituma pazīmes
Pēkšņam un ievērojamam asinsspiediena kritumam var būt dažādi iemesli, tomēr visbiežāk simptomi ir līdzīgi. Ja spiediens būtiski pazeminās, var parādīties šādas pazīmes:
- Galvas reibonis, nespēks vai apjukums.
- Redzes izmaiņas.
- Auksta, mitra āda.
- Stipra svīšana vai karstuma sajūta.
- Nelabums vai pat vemšana.
- Zvana sajūta ausīs.
- Galvassāpes.
- Nemiers vai stress.
- Nespēks, nespēja piecelties kājās.
Ja šos simptomus ignorē, asinsspiediena kritums var novest pie īslaicīga samaņas zuduma (sinkopes) un ilgtermiņā radīt nopietnus veselības traucējumus.
Kad zems asinsspiediens ir bīstams
Pēkšņa un stipra asinsspiediena pazemināšanās var būt neatliekama medicīniska situācija. Ja persona zaudē daudz asiņu vai cieš no anafilaktiska šoka, spiediena kritums ir acīmredzams. Taču bīstami zems asinsspiediens var attīstīties arī mazāk pamanāmu iemeslu dēļ, piemēram, iekšējas asiņošanas rezultātā. Ja bez acīmredzama iemesla parādās šādi simptomi, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam:
- Ģībonis vai samaņas zudums.
- Auksta, mitra āda.
- Ādas bālums vai zilgana nokrāsa.
- Vājš, tomēr ātrs pulss.
- Strauja, sekla elpošana.
Kā bieži tas notiek
Ja atkārtoti izjūtat zema asinsspiediena simptomus, noteikti konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu, lai noskaidrotu cēloņus un saņemtu ieteikumus, kā novērst vai kontrolēt hipotensijas epizodes.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
