Kā atpazīt epilepsijas lēkmi un sniegt pirmo palīdzību

Epilepsijas lēkme ir sarežģīts nervu sistēmas traucējums, kas var rasties jebkurā laikā. Šajā rakstā atradīsiet informāciju par pazīmēm, pēc kurām iespējams atpazīt lēkmi, kā arī uzzināsiet par sniedzamo palīdzību.

Katra lēkme ir atšķirīga – tās ilgums var svārstīties no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Ir svarīgi zināt, kā veikt pareizus soļus, lai mazinātu traumu risku cietušajam.

Lai aizsargātu cilvēku ar epilepsiju, būtiska ir ātra un pamatota rīcība. Šajā rakstā aprakstīti galvenie soļi, kas jāveic, ja tiek novērota epilepsijas lēkme.

Kas ir epilepsija un tās izplatība

Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējums, kura pamatā ir lēkmes. Šī slimība būtiski ietekmē ikdienas dzīvi un prasa īpašu ārstēšanu. Pacientiem nepieciešama profesionāla medicīniskā aprūpe.

Lietuvā apmēram 0,7 procenti iedzīvotāju cieš no epilepsijas, kas pārsniedz 20 tūkstošus cilvēku. Aktīvo epilepsijas gadījumu skaits ir robežās no 3,3 līdz 7,8 uz 1000 iedzīvotājiem.

Epilepsijas izplatība dažādās vecuma grupās

Izplatības rādītāji atšķiras atkarībā no vecuma grupas:

• Bērniem no 0 līdz 15 gadiem – ap 1 procenta
• Līdz 55 gadu vecumam – 1,4 procenti
• Pēc 55 gadu vecuma – 1,5 procenti
• Cilvēkiem pēc 75 gadu vecuma – 3,6 procenti
• Pēc 85 gadu sasniegšanas – 4,5 procenti

Galvenās riska grupas

Konkrētās vecuma grupās epilepsija sastopama biežāk:

• Bērni, īpaši zīdaiņa vecumā
• Pusaudži
• Cilvēki vecāki par 65 gadiem

Slimības ietekme uz dzīves kvalitāti

Epilepsija ievērojami nosaka ikdienas dzīvi. Aptuveni trešdaļa pacientu izjūt depresijas pazīmes. Tajā pašā laikā aptuveni 70 procentiem slimnieku, lietojot ārstniecības līdzekļus, ir iespējams pilnībā novērst lēkmju atkārtošanos.

Epilepsijas lēkme un tās norise

Epilepsijas lēkme ir sarežģīts process, kas saistīts ar smadzeņu neironu aktivitātes izmaiņām. Šajā laikā rodas īslaicīgi elektrisko impulsu viļņi smadzenēs, kas īslaicīgi maina cilvēka uzvedību un fizioloģiskās funkcijas.

Galvenās lēkmes mehānisma iezīmes:

• Asi un spēcīgi elektriskie impulsi smadzeņu šūnās
• Traucēta signālu nodošana starp neironiem
• Nervu sistēmas darbību īslaicīga kontroles zudums

Epilepsijas ārstēšana ir atkarīga no lēkmes veida un cēloņiem. Galveno lomu spēlē pretepilepsijas medikamenti, kas stabilizē elektrisko aktivitāti un palīdz mazināt lēkmju biežumu.

Katra lēkme norit individuāli – tā var izraisīt īslaicīgu samaņas zudumu vai krampjus. Arvien tiek pētīti šie procesi, lai padziļināti izprastu slimības raksturu un pilnveidotu ārstēšanas metodes.

Aptuveni 70 procentu gadījumu pacientiem ar epilepsiju iespējams veiksmīgi pārvaldīt slimības norisi ar piemērotu terapiju un uzraudzību.

Galvenie epilepsijas veidi un to raksturīgās pazīmes

Ir vairāki epilepsijas veidi, kas atšķiras ar raksturīgajiem simptomiem. Katrai personai slimības izpausmes var būt atšķirīgas. Medicīnā izšķir trīs galvenos veidus, kas prasa īpašus piesardzības pasākumus.

Ģeneralizēta epilepsija

Šis epilepsijas veids skar abas smadzeņu puslodes. Tas veido aptuveni 35 līdz 50 procentus no visiem gadījumiem. Lēkmes parasti ir straujas, ar visu ķermeni aptverošām izpausmēm.

• Aptver visu smadzeņu apjomu
• Biežāk diagnosticē bērniem
• Bieži vien izsauc samaņas zudumu

Fokāla epilepsija

Šis veids rodas noteiktās smadzeņu zonās. Tā sastopamība svārstās no 17 līdz 60 procentiem pilno epilepsijas diagnožu gadījumos. Lēkmes ietekmē atsevišķas ķermeņa daļas un var būt nemanāmas apkārtējiem.

• Ietekmē konkrētus smadzeņu rajonus
• Izsauc daļēju kustību vai jušanas reakciju
• Biežāk konstatēta pieaugušajiem

Kombinēta epilepsija

Kombinētais tips apvieno abu iepriekš minēto epilepsijas veidu pazīmes. Šo formu diagnosticē 2 līdz 8 procentiem pacientu, un tās ārstēšana ir sarežģītāka.

• Iesaista vairākas smadzeņu daļas
• Diagnozes noteikšana prasa rūpīgu izpēti
• Bieži saistīta ar sarežģītām ģenētiskām izmaiņām

Katrai epilepsijas formai nepieciešami savi drošības pasākumi. Pareizs ārstēšanas plāns tiek noteikts sadarbībā ar medicīnas speciālistiem.

Izplatītākie epilepsijas izcelsmes cēloņi

Epilepsija ir neiroloģisks traucējums ar dažādiem cēloņiem. Lielākajai daļai pacientu – no 40 līdz 70 procentiem – nav precīzi zināms, kā slimība radusies.

Nozīmīgākie epilepsijas izraisītāji:

• Galvas smadzeņu bojājumi
• Pārmantotās slimības
• Infekcijas, kas apdraud smadzenes
• Insults
• Autoimūnie traucējumi

Lai mazinātu lēkmju risku, svarīgi ir izvairīties no galvas traumām, kontrolēt pavadošas slimības un ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Būtiska loma slimības attīstībā ir šādiem faktoriem:

• Skābekļa trūkums dzimšanas brīdī
• Alkohola pārmērīga lietošana
• Narkotisko vielu lietošana
• Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Epilepsija var attīstīties jebkurā vecumā. Regulāra veselības pārbaude un savlaicīga profilakse palīdz uzraudzīt šo traucējumu, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Epilepsijas lēkmes simptomi un pazīmes

Epilepsijas lēkmju izpausmes var būt ļoti dažādas un atkarīgas gan no pacienta, gan no lēkmes veida.

Agrīnie brīdinājuma signāli

Dažkārt pirms lēkmes cilvēks izjūt īpašus simptomus, kas tiek dēvēti par auru. Tie var izpausties kā:

• Pēkšņas emociju izmaiņas
• Dīvainas smaržas vai garšas izjūtas
• Sajūta, ka kaut kas jau ir piedzīvots (dejavu)
• Trauksme vai bailes

Fiziskās izpausmes

Lēkmes laikā var novērot šādus simptomus:

• Nekontrolētas muskuļu kustības
• Samaņas traucējumi
• Ķermeņa stinga palikšana
• Pēkšņi kliedzieni
• Mainīta elpošana

Pēc lēkmes perioda īpatnības

Pēc lēkmes cilvēkam var būt:

• Izkusums
• Muskuļu sāpes
• Dezorientācija
• Īslaicīga atmiņas zudums

Personas, kas pārcietusi lēkmi, rūpīgi jānovēro – katra lēkme var radīt atšķirīgas sekas.

Pirmā palīdzība lēkmes gadījumā

Epilepsijas lēkmes var šķist biedējošas. Ir svarīgi prast pareizi rīkoties, ja kādam apkārtējam rodas šāds stāvoklis.

• Nodrošiniet cilvēka drošību pret traumām
• Maigi pagrieziet cietušo uz sāniem, kad iespējams
• Aizsargājiet galvu no traumām
• Atbrīvojiet cieši pieguļošus apģērbus

Nekādā gadījumā neizmantojiet spēku, lai apstādinātu krampjus, nelieciet priekšmetus mutē un nedodiet neko dzert. Saglabājiet mieru un ievērojiet drošības pasākumus.

Ja lēkme ilgst ilgāk par 5 minūtēm, noteikti izsauciet neatliekamo palīdzību. Prolongēts samaņas zudums var liecināt par bīstamu veselības stāvokli.

Pareiza un mierīga rīcība palīdzēs nodrošināt drošību lēkmes pārcietušajam.

Kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība

Epilepsijas lēkmes var būt dzīvībai bīstamas. Ir būtiski zināt, kad steidzami jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Cilvēkiem ar epilepsiju regulāri jāuzrauga sava veselība.

Dzīvībai bīstamas situācijas

Ir vairāki gadījumi, kad nekavējoties jāzvana 112:

• Lēkmes atkārtojas vai notiek pirmo reizi dzīvē
• Lēkme ilgst vairāk nekā 5 minūtes
• Cietušais neatgūst samaņu pēc lēkmes
• Lēkme norisinās grūtniecei vai jaundzimušajam
• Cietušais slimo ar cukura diabētu

Bīstamu lēkmju pazīmes

Epilepsijas slimniekiem jāvēro satraucoši simptomi. Laikus saņemta palīdzība var glābt dzīvību. Pilsētvidē mediķi ierodas aptuveni 15 minūšu laikā, laukos – vidēji 25 minūtēs.

Epilepsijas ārstēšanai nepieciešams pastāvīgs ārstu uzraudzības. Lielākajā daļā gadījumu, vairāk nekā 75 procentos, slimību izdodas kontrolēt ar medikamentiem.

Epilepsijas diagnostika un ārstēšanas iespējas

Diagnozi palīdz noteikt detalizēta medicīniskā pārbaude. Pirmkārt, tiek veikta elektroencefalogramma, kas ļauj izvērtēt smadzeņu elektrisko aktivitāti.

Galvas magnētiskā rezonanse palīdz izvērtēt smadzeņu struktūru izmaiņas, ko var izraisīt lēkmes.

Pretepilepsijas medikamenti ir galvenā ārstēšanas metode. Mūsdienu zāļu lietošana ļauj lielākajai daļai pacientu panākt pilnīgu lēkmju izzušanu. Aptuveni 70 procenti slimnieku var veiksmīgi pārvaldīt slimību.

Sarežģītos gadījumos ārstēšana tiek papildināta ar citām metodēm, piemēram, īpašu diētu, ķirurģisku iejaukšanos un nervu stimulāciju.

Ārstēšanas stratēģija katram pacientam ir atšķirīga – tā tiek izstrādāta atbilstoši slimības veidam, vecumam un veselības stāvoklim. Vienai trešdaļai pacientu nepieciešama zāļu maiņa, lai uzlabotu rezultātus.

Jāatceras par regulārām konsultācijām ar ārstiem un pastāvīgu veselības uzraudzību.