Aptuveni 29 miljoni cilvēku katru dienu lieto aspirīnu, lai novērstu sirds un asinsvadu slimības. Lai gan pieaugošie asiņošanas riski ar vecumu ir iemesls, kādēļ speciālisti iesaka piesardzību, arvien vairāk tiek runāts par aspirīna potenciālu imūnsistēmas aktivizēšanā un noteiktu vēža formu ietekmēšanā. Dažādu pētījumu rezultāti liecina, ka regulāra un ilgstoša aspirīna lietošana mazās devās ir saistīta ar labvēlīgākiem kolorektālā vēža prognožu rādītājiem. Precīzie iemesli, kāpēc bieži lietots aspirīns atstāj specifisku un acīmredzami mērķētu ietekmi uz kolorektālā vēža attīstību un izplatīšanos, līdz šim nav pilnībā izprasti, turklāt ilgtermiņa datu iegūšana šajā jomā sagādā grūtības.
Izpētē, ko vadīja Hārvardas pētnieki, noskaidrots, ka aspirīna regulāra lietošana var novērst līdz 11% kolorektālā vēža gadījumu un ap 8% gremošanas sistēmas audzēju gadījumu, kuri ik gadu tiek konstatēti. Jauns pētījums Itālijā ietvēra visu kolorektālā vēža pacientu, kuri 2015.–2019. gadā tika operēti Ķirurģijas nodaļā Padovā, klīnisko un patoloģisko datu analīzi. No 238 pacientiem 31 jeb 13% tika definēti kā aspirīna lietotāji — tie, kuri ik dienu uzņēma 100 mg nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli. Visiem šiem pacientiem, kas iekļauti METACCRE kohortā, tika veikta histoloģiskā izpēte, kurā analizēja audzēja audus ielauzušos limfocītus, imūnhistoķīmiskās pazīmes un mutācijas. Atlases pacientu grupa tika iekļauta IMMUNOREACT1 projektā, kurā uzmanība tika vērsta uz imūnhistoķīmisko rādītāju un plūsmas citometrijas izvērtēšanu.
Pētījumā atklāts, ka sistemātiska aspirīna lietošana ierobežoja metastāžu rašanos limfmezglos un veicināja audzēja audu piesaistīto limfocītu (T un B šūnas, kas identificē un iznīcina vēža šūnas) rašanos. IMMUNOREACT1 iekļāva 130 pacientus, no kuriem 14 jeb 22% lietoja aspirīnu, bet veselās taisnās zarnas gļotādas analizē liecināja: aspirīna lietotāju organismā būtiski pieauga epitelija CD80 proteīna ekspresija, kurš ir svarīgs imūnsistēmas pretvēža aktivizēšanai. Pētnieki norāda, ka šis pētījums atspoguļo papildus mehānismu, kā aspirīns palīdz novērst vai ārstēt vēzi, kas nav saistīts ar tradicionālo iekaisuma mazināšanu.
Īpašu uzmanību pievērsa tam, kā aspirīns ietekmē taisnās zarnas audus, kuri atrodas tālāk no zarnu segmenta, caur kuru tiek uzsūkts aspirīns. Imūnsistēmas atbildes pieaugums taisnās zarnas veselos audos rāda, ka arī tur rodas līdzīgs aizsargmehānisms, kaut vai aspirīna pieejamība tur ir samazināta. Kopumā pacientiem, kuri lietoja aspirīnu, bija novērojams zemāks neitrofilu un limfocītu attiecības rādītājs. Šī zemā attiecība korelē ar mazāku saslimstības risku un labvēlīgākiem ārstēšanās rezultātiem onkoloģisko slimību gadījumos.
Nav pilnībā skaidri visi aspirīna darbības mehānismi, taču dati liecina, ka šī viela var uzlabot imūnsistēmas spēju atpazīt un iznīcināt kolorektālā vēža šūnas un mazināt audzēja metastāžu risku. Tas paver iespējas aspirīnu izmantot ne tikai vēža profilaksē, bet arī kā vienkāršu imūnterapijas risinājumu. Tajā pašā laikā jāizvērtē, kā nodrošināt aspirīna optimālu uzņemšanu tieši kolonā un rektālajā daļā. Aspirīns uzsūcas resnajā zarnā ar pasīvas difūzijas palīdzību, un tā uzsūkšanās notiek proporcionāli koncentrācijai zarnu traktā. Taisnajā zarnā uzņemtais aspirīns var sasniegt daudz zemāku koncentrāciju salīdzinājumā ar pārējo resno zarnu. Līdz ar to, ja vēlamies pilnībā izmantot aspirīna potenciālu kolorektālā vēža terapijā, ir jāmeklē veidi, kā nodrošināt tā efektīvu piegādi izvēlētajiem zarnu posmiem.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
