Asinsvadi nodrošina būtisko vielu cirkulāciju organismā, pārvadājot skābekli, barības vielas un vielmaiņas gala produktus. Laika gaitā tajos notiek izmaiņas, kas izpaužas kā paplašināšanās samazināšanās un stingruma palielināšanās, līdz ar to pieaug dažādu veselības traucējumu iespējamība. Šajā rakstā būs skaidrots, kā mainās asinsvadi novecojot, kādi procesi to ietekmē un kādi pasākumi var palīdzēt saglabāt to veselību. Aplūkosim galvenās izmaiņas, slimības, kas saistītas ar novecojošiem asinsvadiem, un praktiskus ieteikumus to stiprināšanai.
Kā novecojot mainās asinsvadi
Strukturālās pārmaiņas
Asinsvadu uzbūve sastāv no trim slāņiem: iekšējā – endotēlija, vidējā – gludo muskuļu, un ārējā – saistaudu kārtas. Novecošanas ietekmē visos slāņos notiek dažādi strukturāli procesi. Vispirms endotēlijs, kam ir nozīme asinsvadu gluduma un plūsmas regulēšanā, kļūst mazāk efektīvs un ievainojamāks. Vidējā slānī sāk uzkrāties kalcijs un kolagēns, kas izraisa asinsvadu cietēšanu. Šīs pārmaiņas ir viens no aterosklerozes attīstības priekšnoteikumiem.
Funkcionālās pārmaiņas
Laikam ritot asinsvadi zaudē elastību. Veseli asinsvadi ir lokani, spēj viegli paplašināties un sarauties, nodrošinot optimālu asinsritei atbilstoši organisma vajadzībām. Novecošanas procesā, īpaši, ja dzīvesveids nav veselīgs, asinsvadi zaudē šo spēju. Tas var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu un pasliktinātu asinsriti.
Nozīmīgākie veselības riski, kas saistīti ar asinsvadu novecošanos
Ateroskleroze
Ateroskleroze ir slimība, kurai raksturīga plātnīšu veidošanās artērijās, ierobežojot normālu asins plūsmu. Novecojot šīs plātnītes uzkrājas straujāk, jo artēriju sienās krājas taukvielas, holesterīns un citas vielas. Šādu izmaiņu rezultātā pieaug sirds, insulta un citu nopietnu veselības apdraudējumu risks.
Hipertensija
Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija bieži ir saistīta ar asinsvadu stingrību un to spējas pielāgoties samazināšanos. Kad asinsvadi kļūst cietāki, sirdij jāpieliek lielāks spēks, lai asinis plūstu caur tiem, tādējādi spiediens paaugstinās. Tas paaugstina sirds asinsvadu slimību vai nieru bojājumu risku.
Kā rūpēties par asinsvadu veselību?
Uztura pielāgošana
Zinātniskie pētījumi apstiprina, ka sabalansēts uzturs ir viens no galvenajiem veidiem, kā palēnināt asinsvadu novecošanos. Ieteicams ēst vairāk dārzeņu, augļu, liesu olbaltumvielu, pilngraudu produktu, kā arī samazināt piesātināto tauku uzņemšanu. Omega-3 taukskābes, kas atrodas zivīs, palīdz asinsvadiem saglabāt elastību.
Fiziskās aktivitātes nozīme
Regulāras fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas asinsvadu sistēmas veselībai. Kustības ne tikai atvieglo svara kontroli, bet arī pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni, uzlabo endotēlija funkciju. Ieteicams vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes aerobo vingrinājumu katru nedēļu, piemēram, strauja soļošana, skriešana, peldēšana vai cita kustību veida izvēle, kas stimulē sirds darbību.
Stresa pārvaldība
Stress negatīvi ietekmē sirdi un asinsvadus, tāpēc svarīgi to mazināt. Praktizējot meditāciju, jogu, dziļas elpošanas vai citas relaksējošas metodes, iespējams uzlabot vispārējo pašsajūtu. Samazinot stresu, samazinās arī kortizola līmenis asinīs, sekmējot svara kontroli un asinsvadu labu funkcionēšanu.
Kaitīgo ieradumu ierobežošana
Smēķēšana un pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana ļoti ietekmē asinsvadu veselību. Smēķēšana samazina asins skābekļa līmeni un pasteidz aterosklerotisko plātnīšu veidošanos, kā arī traucē endotēlija funkcijas. Pastiprināta alkohola lietošana var paaugstināt asinsspiedienu un radīt kaitējumu sirdij. Lai saglabātu asinsvadu normālu stāvokli, ir būtiski atmest smēķēšanu un ievērot mērenību alkohola patēriņā.
Regulāras pārbaudes un ārstu konsultācijas
Regulāri apmeklējumi pie ārsta un veselības pārbaudes ļauj laikus atklāt asinsvadu izmaiņas. Asins lipīdu līmeņa analīzes, asinsspiediena kontrole un citi izmeklējumi palīdz ārstam noteikt individuāli piemeklētu stratēģiju asinsvadu veselības uzlabošanai. Ja nepieciešams, ārsts var izrakstīt ārstēšanu vai rekomendēt papildu terapiju konstatēto izmaiņu gadījumā.
Kopsavilkums
Asinsvadu izmaiņas nosaka dabiskie novecošanas procesi, tomēr mūsu pašu paradumi var būtiski ietekmēt šo pārmaiņu gaitu un ietekmi uz veselību. Ar rūpīgi izstrādātu ēšanas plānu, aktīvu dzīvesveidu, stresa kontroli un regulārām veselības pārbaudēm iespējams saglabāt asinsvadu veselību un samazināt sirds slimību, insulta, kā arī citu nopietnu saslimšanu risku.
Veselīga uztura eksperte un sertificēta uztura speciāliste, kura specializējas sabalansēta uztura risinājumos, lai palīdzētu sasniegt dažādus veselības mērķus – svara samazināšanu, enerģijas atjaunošanu vai vispārējas pašsajūtas uzlabošanu. Pašlaik Agnese ir galvenā uztura satura autore veselības platformā “Veselības Nams”.
Agnese ir ieguvusi pārtikas zinātnes un uztura bakalaura grādu Viļņas Universitātē, kā arī maģistra grādu Londonas Karalienes Marijas universitātē, kur padziļināti apguva uztura plānošanu un vielmaiņas regulāciju. Studiju laikā viņa piedalījās zinātniskos pētījumos, kas analizēja uztura izmaiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
