Pēdējie pētījumi sniedz jaunu izpratni par saikni starp vēža attīstību un neveselīgu uzturu, kā arī citām bieži sastopamām slimībām, ko izraisa nepiemērota pārtikas izvēle. Zinātnieku grupa no Singapūras Nacionālās universitātes profesora Ashok Venkitaraman vadībā ir secinājusi, ka iegūtie rezultāti var uzlabot vēža profilakses pieejas, īpaši veicinot veselīgu novecošanu. Profesors Venkitaraman, kurš ir CSI Singapore direktors, norāda, ka vēža veidošanās pamatā ir mūsu gēnu un apkārtējās vides mijiedarbība. Pie vides faktoriem tiek minēts uzturs, fiziskās aktivitātes un piesārņojums. Līdz šim nav pilnībā saprotams, kā šī mijiedarbība palielina vēža risku, taču, lai attīstītu efektīvas profilaktiskās stratēģijas, ir būtiski izprast šīs saistības.
Pirmais solis bija analizēt sievietes ar paaugstinātu krūts vai olnīcu vēža risku, kas saistīts ar iedzimtu bojātu BRCA2 gēna kopiju. Pētnieki konstatēja, ka šo sieviešu šūnas ir īpaši jutīgas pret metilglioksālu – ķīmisku vielu, kas rodas šūnu enerģijas ražošanas procesā, noārdot glikozi. Rezultāti liecina, ka metilglioksāls var izraisīt pirmās vēža pazīmes, bojājot šūnu DNS.
Profesors Venkitaraman skaidro, ka pētījuma dati rāda – personām ar augstu metilglioksāla līmeni ir lielāks risks saslimt ar vēzi. Šīs vielas daudzumu ir iespējams konstatēt, izmantojot HbA1C asins analīzi, kas var kalpot par potenciālu biomarķieri. Turklāt metilglioksāla līmeni lielākoties var sekmīgi samazināt ar medikamentu un sabalansēta uztura palīdzību, kas paver iespējas laicīgai profilaksei pirms audzēja attīstības.
Pētījumā arī atklāts, ka līdzīgas agrīnas vēža riska pazīmes ir sastopamas arī cilvēkiem bez iedzimta BRCA2 mutācijas, ja viņiem paaugstināts metilglioksāla līmenis ir saistīts ar aptaukošanos, neveselīgu uzturu vai saslimšanām, piemēram, cukura diabētu. Galvenais pētījuma autors, ārsts Li Ren Kong, uzsver, ka sākotnējais mērķis bija noskaidrot risku faktorus ģimenēs ar augstu vēža izplatību, taču darba gaitā atklāts būtisks enerģijas vielmaiņas un vēža attīstības mehānisms. Šie secinājumi sniedz dziļāku izpratni par uztura un ķermeņa masas regulēšanas nozīmi vēža riska novēršanā.
Pētnieku komanda ir secinājusi, ka noteiktas vēža aizsarggēnu funkcijas var tikt īslaicīgi nomāktas, ja organismā ir pārāk daudz metilglioksāla. Tas nozīmē, ka ilgstoša neveselīga pārtikas lietošana vai nekontrolēts diabēts var palielināt saslimstības risku. Komanda turpina pētījumus, lai izprastu vēl nezināmus mehānismus un izstrādātu uzlabotas pieejas vēža profilaksei vai tās attīstības aizkavēšanai, kā arī izvērtētu, kā vielmaiņas traucējumi ietekmē vēža risku Singapūrā un citās Āzijas valstīs.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
