Išsėtinė sklerozė (lietuviešu val.) latviešu valodā ir multiplā skleroze.

Išsėtinė sklerozė (lietuviešu val.) latviešu valodā ir multiplā skleroze.

Multiplā skleroze ir ilgstoša saslimšana, kur galvenā loma ir imūnsistēmai, kas, nevis aizsargā organismu no vīrusiem, baktērijām vai sēnītēm, bet kļūdaini uzbrūk smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šķiedru mielīna apvalkiem. Šis mielīna apvalks ir nozīmīgs tāpēc, ka tas nodrošina ātru un precīzu nervu impulsu pārraidi. Bojājuma gadījumā signālu pārraide tiek traucēta, kas var izraisīt dažādu organismā procesu darbības traucējumus, piemēram, redzes, runas, muskuļu tonusa, domāšanas, kā arī urīnpūšļa un zarnu funkcijas izmaiņas, jo šīs funkcijas vada centrālā nervu sistēma (CNS). Nosaukumā esošais apzīmējums “multiplā” norāda, ka iekaisuma perēkļi var izveidoties dažādās nervu sistēmas vietās (tie ir izkliedēti telpā) un attiecīgie neiroloģiskie simptomi parasti izpaužas kā epizodes, starp kurām var būt būtisks laika intervāls (izkliedēti laikā). Ja ārstēšana netiek saņemta savlaicīgi, multiplā skleroze var būtiski pasliktināt pacienta dzīves kvalitāti un radīt invaliditāti. Mielīna apvalks pilda funkciju, kas līdzinās elektriska vada izolācijai, bet traucējumi signālu pārraidē ir pielīdzināmi strāvas zudumam. Aptuveni 2,5 miljoni cilvēku visā pasaulē slimo ar multiplo sklerozi, turklāt sievietes saslimst apmēram trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Lai arī slimība var skart jebkura vecuma cilvēkus, visbiežāk tā sākas 20 līdz 40 gadu vecumā, bet aptuveni 10% gadījumu tā diagnosticēta bērniem līdz 18 gadu vecumam. Pēdējos gados novērojama šīs slimības izplatības pieauguma tendence – piecu gadu laikā, sākot no 2008. līdz 2013. gadam, saslimstība ar multiplo sklerozi pasaulē palielinājās par 10%. Starptautiskajā slimību un ar veselību saistīto problēmu klasifikācijā (10. redakcijā) multiplā skleroze ir apzīmēta ar kodu G35.

Parašykite komentarą

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *