Insults rodas situācijās, kad smadzenes nesaņem pietiekamu asins piegādi, tādējādi trūkstot skābeklim un nepieciešamajām barības vielām. Šādos gadījumos smadzeņu šūnas sāk aiziet bojā. Insults tiek uzskatīts par neatliekamu medicīnisko stāvokli, kam nepieciešama tūlītēja rīcība. Savlaicīga ārstēšana būtiski samazina smadzeņu bojājumu risku, komplikācijas un iespēju, ka cilvēkam veidosies invaliditāte.
Kādi ir insulta simptomi?
Ja jums vai tuviniekam parādās insulta pazīmes, svarīgi uzreiz atpazīt šādus simptomus:
- Grūtības runāt un saprast citus – iespējama apjukuma sajūta, nesakarīga runa vai sapratnes trūkums sarunā.
- Pēkšņs vājums vai nejutīgums sejā, rokā vai kājā – parasti vienā ķermeņa pusē. Pārbaudiet insulta pazīmes, paceļot abas rokas virs galvas; ja viena no tām nespēj noturēties un nolaižas, tā var būt insulta pazīme. Ja mēģinot smaidīt, viena mutes kaktiņa puse noslīd lejup, arī tas var liecināt par insultu.
- Redzes traucējumi vienā vai abās acīs – iespējamas pēkšņas neskaidras vai satumšušas redzes epizodes, kā arī dubulta redze.
- Asas un pēkšņas galvassāpes – var kombinēties ar sliktu dūšu, apjukumu vai reiboņiem.
- Sarežģījumi staigājot vai līdzsvara traucējumi – var parādīties negaidīta kustību nekoordinētība vai grūtības noturēt balansu.
Kad nekavējoties vērsties pie ārsta
Ja novēroti insulta simptomi, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, pat ja tie uz brīdi pāriet vai izzūd. Ieteicams vadīties pēc “SEJA-ROKAS-VALODA-LAIKS” principa:
- Seja – tikai mēģiniet smaidīt; vai redzams, ka mutes kaktiņš nolaižas?
- Rokas – paceliet abas rokas uz augšu. Vai viena no tām nespēj noturēties horizontāli?
- Valoda – lūdziet atkārtot vienkāršu frāzi; vai dzirdat neskaidru vai izmainītu runu?
- Laiks – ja parādās kaut viens no šiem simptomiem, nekavējoties vērsieties medicīnas iestādē.
Zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam uzreiz. Neuzgaidiet, vai simptomi pāries, jo ātra ārstēšana būtiski samazina neatgriezenisku smadzeņu bojājumu un invaliditātes risku.
Kas izraisa insultu?
Insultu parasti izraisa divi galvenie mehānismi: išēmija (asinsvada nosprostojums) vai hemorāģija (asinsvada plīsums galvas smadzenēs). Nereti rodas arī pārejoša išēmiska lēkme (TIA), kas neatstāj pastāvīgus simptomus un rodas īslaicīgas asinsrites traucējumu dēļ galvas smadzenēs.
- Išēmiskais insults. Šis ir visbiežākais insulta veids; to izraisa asinsvadu sašaurināšanās vai aizsprostojums galvas smadzenēs, kā rezultātā samazinās asins plūsma.
- Hemorāģiskais insults. Šis insults notiek, kad asinsvads smadzenēs plīst vai sāk asiņot. Faktori, kas palielina šāda insulta risku, ir šādi:
- Nekontrolēts paaugstināts asinsspiediens
- Pārmērīga asins šķidrinātāju lietošana
- Sienu vājums asinsvados
- Galvas trauma, piemēram, negadījumu laikā
- Olbaltumvielu uzkrāšanās asinsvados
- Asiņošana pēc išēmiskā insulta
- Arteriovenoza malformācija
- Pārejoša išēmiska lēkme (TIA). Šai lēkmei raksturīgi insulta pazīmēm līdzīgi simptomi, taču tie ir īslaicīgi. TIA bieži sauc par mikrosultu, jo tas neatstāj paliekošu bojājumu. TIA rodas, ja uz īsu brīdi traucēta asinsrite smadzenēs. Lēkme parasti ilgst līdz piecām minūtēm.
Ja pastāv aizdomas par TIA, jāmeklē medicīniska palīdzība pat tad, ja simptomi pārgājuši, jo atšķirt insultu no TIA pēc pazīmēm vien nav iespējams. Pārdzīvota TIA norāda arī uz daļēju asinsvada nosprostojumu smadzenēs un paaugstina nākamā insulta risku.
Kādi ir insulta riska faktori?
Paaugstinātu insulta varbūtību veicina šādi faktori:
Riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu
- Liekā ķermeņa masa
- Maigs fiziskais aktivitātes līmenis
- Pārmērīga alkohola lietošana
- Aizliegtu vielu lietošana
Riska faktori, kas saistīti ar veselības stāvokli
- Paaugstināts asinsspiediens
- Smēķēšana vai pasīvā smēķēšana
- Augsts holesterīna līmenis
- Cukura diabēts
- Elpošanas apstāšanās miega laikā (miega apnoja)
- Sirds un asinsvadu slimības, piemēram, sirds mazspēja, struktūras defekti, infekcijas vai priekškambaru mirgošana
- Paša vai ģimenes anamnēzē bijuši insulti, sirdslēkmes vai TIA
- Pārslimota COVID-19 infekcija
Citi faktori
Pastiprinātai insulta attīstības iespējai ir nozīme arī:
- Vecumam – cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma insults sastopams biežāk nekā jaunākiem
- Etniskai piederībai – noteiktām etniskajām grupām risks ir paaugstināts
- Dzimumam – vīriešiem insulta risks parasti lielāks, bet sievietēm insulti biežāk rodas vecumā un rada smagākas sekas
- Hormonālo preparātu lietošanai – kontracepcijas tablešu vai estrogēnu saturošas hormonterapijas lietošana palielina risku
Kādas ir insulta komplikācijas?
Pēc insulta var attīstīties dažāda rakstura sarežģījumi, kas var būt īslaicīgi vai radīt pastāvīgu invaliditāti. To smagums atkarīgs no laika, cik ilgi smadzenes palika bez adekvātas asinsrites, un no bojātās smadzeņu zonas apjoma.
- Paralīze – var tikt skarta viena ķermeņa puse vai seja
- Runas un rīšanas traucējumi – bojājumi mutes un rīkles muskuļos apgrūtina runāšanu, ēšanu un rīšanu. Iespējamas arī citas valodas prasmes grūtības, tostarp lasīšana vai rakstīšana.
- Atmiņas zudums un kognitīvie traucējumi – insults bieži ietekmē atmiņu, domāšanu un lēmumu pieņemšanas spējas.
- Emocionāli traucējumi – cilvēkiem pēc insulta biežāk ir grūtības kontrolēt emocijas, parādās nosliece uz depresiju.
- Sāpes vai nejutīgums – pēc insulta var rasties sāpes vai maņu traucējumi ķermeņa daļās, piemēram, tirpšana bojātajā ekstremitātē.
- Izmaiņas uzvedībā un pašaprūpes spēju samazināšanās – nereti cilvēkiem rodas nepieciešamība pēc pastāvīgas palīdzības ikdienā.
Insulta profilakse
Lai mazinātu atkārtota insulta risku, ieteicams veikt šādus soļus:
- Uzturēt asinsspiedienu normālā līmenī
- Samazināt uzturā holesterīnu un piesātinātos taukus
- Atmest smēķēšanu
- Kontrolēt cukura diabētu
- Iekopt veselīgu ķermeņa svaru
- Bagātināt ēdienkarti ar augļiem un dārzeņiem
- Veikt regulāras fiziskās aktivitātes
- Ierobežot alkohola lietošanu
- Ārstēt miega apnoju
- Izvairīties no nelegālu narkotiku lietošanas
Medikamentoza ārstēšana
Ārsts var nozīmēt medikamentus, kas palīdz mazināt atkārtota insulta risku:
- Pret trombocītiem vērstas zāles – šie līdzekļi samazina trombocītu saaugšanas iespēju, tādējādi kavējot asins trombu veidošanos.
- Pretekoagulanti – palīdz samazināt asins recekļu izveidošanos.
Kā tiek diagnosticēts insults?
Nonākot ārstniecības iestādē, pacientam parasti tiek veikta smadzeņu datortomogrāfija vai citi attēldiagnostikas izmeklējumi. Ārsts arī izslēdz citas slimības ar līdzīgiem simptomiem, piemēram, smadzeņu audzējus vai reakciju uz medikamentiem. Biežākie hospitalizācijas laikā veikto izmeklējumu veidi:
- Fiziskā izmeklēšana
- Asins analīzes
- Smadzeņu datortomogrāfija
- Magnētiskās rezonanses izmeklējumi
- Galvas asinsvadu ultrasonogrāfija
- Smadzeņu angiogrāfija
- Sirds ultrasonogrāfija
Kā tiek ārstēts insults?
Insulta ārstēšanas taktika ir atkarīga no tā veida – išēmiska vai hemorāģiska insulta gadījumā pieeja atšķiras.
Išēmiskais insults
Šāda veida insulta laikā svarīgi atjaunot smadzeņu apasiņošanu. To veic ar steidzamu medikamentu ievadīšanu vēnā vai endovaskulārām procedūrām. Dažreiz ārsts izvērtē pacienta stāvokli, izmantojot īpašus attēldiagnostikas testus (KT, MR), lai noteiktu, vai endovaskulārā terapija būs efektīva.
Citas ārstēšanas metodes
Ārsts var ieteikt citas procedūras, kas mazina atkārtota insulta vai pārejošas išēmiskas lēkmes (TIA) risku. Piemēram, var tikt piedāvāta miega artērijas endarterektomija vai angioplastika ar stenta ievietošanu.
Hemorāģiskais insults
Šādu insultu ārstēšanas mērķis ir apturēt asiņošanu smadzeņu audos un mazināt šķidrumu radīto spiedienu. Šajā gadījumā izmanto dažādas medicīniskas un ķirurģiskas metodes:
- Neatliekama terapija
- Ķirurģiska ārstēšana
- Asinsvada klipsēšana
- Endovaskulāra embolizācija
- AVM (arteriovenozo malformāciju) izņemšana ķirurģiski
- Stereotaktiska radioķirurģija
Rehabilitācijas posms un atgūšanās
Pēc neatliekamās palīdzības pacientu visbiežāk novēro 24 stundas. Pēc tam ārstēšanas uzsvars tiek likts uz fizisko funkciju atjaunošanu, lai palīdzētu atgriezties ikdienas aktivitātēs. Insulta sekas atkarīgas no bojātās smadzeņu puses un ietekmētā apjoma. Ja skarta labā smadzeņu puse, apgrūtinātas kustības un jutība kreisajā ķermeņa pusē; ja bojāta kreisā puse, traucēta kustība labajā pusē un var rasties runas traucējumi. Atbilstošu rehabilitācijas programmu ārsts izvēlas, ņemot vērā vecumu, veselības stāvokli un insulta radīto invaliditāti. Visbiežāk rehabilitācija uzsākama uzreiz pēc izrakstīšanās no slimnīcas, tajā bieži iekļauta arī logopēda terapija.
Sagatavošanās ārsta apmeklējumam
Pēc insulta saņemtā neatliekamā palīdzība ir vērsta uz maksimālu smadzeņu bojājumu ierobežošanu. Ja jums līdz šim insults nebija bijis, bet esat noraizējies par savu risku, to iespējams apspriest ar ārstu tuvākajā vizītē.
Ko sagaidīt no ārsta
Neatliekamās palīdzības nodaļā prioritāte ir simptomu stabilizācija un pacienta vispārējās veselības stāvokļa uzraudzība. Pēc tam mediķi noskaidro, vai noticis insults, nosaka tā cēloni un izvēlas piemērotāko ārstēšanu. Ja pacientam ir pieraksts uz plānveida ārsta vizīti, ārsts novērtēs insulta un sirds slimību riska faktorus, ieteiks profilakses pasākumus, piemēram, atmest smēķēšanu vai izvairīties no kaitīgām vielām. Tiek izstrādāti individuāli dzīvesveida ieteikumi vai nozīmēta terapija asinsspiediena, holesterīna vai citu riska faktoru kontrolei.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
