Infarkta simptomi

Miokarda infarkts rodas, ja kāda sirds asinsvads pilnībā nosprostojas. Tas izraisa tā sirds muskuļa daļas bojājumus, kam trūkst skābekļa. Raksturīgākās izpausmes ir izteiktas sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana, nespēks un auksti sviedri.

Ir ļoti nozīmīgi laikus atpazīt šīs pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savlaicīga reakcija ļauj glābt cilvēka dzīvību un novērst smagus sirds bojājumus.

Pirmajās divās stundās pēc miokarda infarkta sākuma palīdzība ir īpaši būtiska. Ja ārstēšana uzsākta šajā laikā, izredzes uz labvēlīgu iznākumu pieaug. Šo zināšanu un gatavības atpazīt infarkta pazīmes nozīme ir ikvienam.

Kas ir miokarda infarkts un kāpēc tas ir bīstams

Miokarda infarkts ir nopietns, dzīvībai bīstams stāvoklis. Tas rodas, kad aizsprostojas kāds no sirdi apasiņojošajiem asinsvadiem – koronārajām artērijām. Šie asinsvadi piegādā sirdij nepieciešamās uzturvielas un skābekli.

Ja asins plūsma tiek pārtraukta, sirds muskuļa šūnas vairs nesaņem skābekli un sāk iet bojā. Ja muskuļa daļa ilgi paliek bez asinsapgādes, iespējami plaši un neatgriezeniski bojājumi.

Sirds asinsvadu nosprostošanās mehānisms

Visbiežāk asinsvads nosprostojas aterosklerozes dēļ. Tā ir slimība, kad uz asinsvadu sieniņām uzkrājas taukainas nogulsnes, kas sašaurina lūmenu un ierobežo asiņu plūsmu.

Dažkārt aterosklerotiskās pārmaiņas izraisa trombu veidošanos, kas var pilnībā bloķēt asinsvadu un pārtraukt asiņu piekļuvi sirds muskulim.

Infarkta ietekme uz sirds muskuli

Ja sirds muskuļa daļa vairs nesaņem asins piegādi un skābekli, audi sāk atmirt. Jo lielāka ir skarto asinsvadu teritorija, jo plašāks būs infarkts un tā sekas būs smagākas.

Sirds bojājumi, kuri radušies ilgstoša skābekļa trūkuma rezultātā, var novest pie sirds mazspējas, kad sirds nespēj pilnvērtīgi sūknēt asinis un apgādāt orgānus ar skābekli.

Infarkta simptomi un to atpazīšana

Sapratne par galvenajiem infarkta simptomiem ir ļoti nozīmīga un var izglābt dzīvību. Galvenā pazīme ir

intensīvas, noturīgas sāpes vai diskomforts krūškurvja apvidū

.

Sāpes mēdz izstarot uz kaklu, žokli, rokām vai pleciem. Var pievienoties arī

elpas trūkums, paātrināta sirdsdarbība, bālums, auksti sviedri, slikta dūša, nespēks, reibonis

.

Pazīmes sievietēm nereti atšķiras – biežāk jūtams elpas trūkums, slikta dūša, sāpes mugurā vai žokļa lejasdaļā. Tas var apgrūtināt infarkta atpazīšanu.

Ja šādi simptomi rodas, svarīgi nekavējoties meklēt ārsta palīdzību.

• Paātrināts pulss
• Sāpes krūškurvī
• Elpas trūkums
• Auksti sviedri
• Slikta dūša

Ja simptomus neņem vērā laikus, sirds muskuļa šūnas pakāpeniski iet bojā. Ja krūšu sāpes nepāriet ilgāk par 20 minūtēm, steidzami jāizsauc mediķi. Prasme atpazīt infarkta pazīmes un zināšana par riska faktoriem palīdz izglābt dzīvību.

Krūškurvja sāpju īpatnības infarkta laikā

Miokarda infarkta laikā asinis vairs netiek piegādātas sirdij, izraisot spēcīgas sāpes krūšu kurvī. Šī simptomātika ir īpaši raksturīga un nozīmīga infarkta noteikšanā.

Plaša sāpju zona

Infarkta izraisītais diskomforts krūtīs var būt ļoti plašs. Dažkārt tas skar visu krūškurvi, un šo izpausmi dēvē par plašu, izkliedētu sāpju zonu.

Sāpju izstarojums

Sāpēm infarkta laikā var būt dažādas “atbalsis” citos ķermeņa apgabalos – tās mēdz izstarot uz rokām, žokli vai muguru. Šāda sāpju izplatība ir raksturīga miokarda infarktam.

Sāpju ilgums un intensitāte

Infarkta sāpes pārsniedz 10 minūtes, neatslābst pēc atpūtas vai nitroglicerīna lietošanas. Tās var būt ļoti spēcīgas.

Laicīga šo sāpju atpazīšana un pareiza ārstēšana ir būtiska, jo tā ļauj izvairīties no smagiem sarežģījumiem un pasargāt dzīvību.

Agrīnie brīdinājuma signāli

Dažkārt dažas nedēļas pirms infarktavar parādīties pirmās pazīmes: periodisks diskomforts vai sāpes krūtīs, neviennozīmīgi vājuma vai elpas trūkuma gadījumi.

Šie simptomi nereti liek apstāties un atpūsties, tomēr, lai arī šķietami nenozīmīgi, tie jāvērtē nopietni: tie var signalizēt par sirds apdraudējumu.

Izšķiroši ir spēt ievērot šādas pirmās pazīmes un savlaicīgi apmeklēt ārstu, lai novērstu iespējamu infarkta risku.

• Diskomforts vai sāpes krūtīs slodzes laikā
• Atkārtotas sāpes krūtīs
• Neizskaidrojams nespēks
• Apgrūtināta elpošana

Neskatoties uz to, ka agrīnie simptomi var šķist nekaitīgi, svarīgi tos neatstāt bez ievērības un konsultēties ar speciālistu, lai laikus rīkotos un veiktu profilaktiskus pasākumus.

Papildu simptomi: elpas trūkums un svīšana

Miokarda infarkta laikā bieži rodas apgrūtināta elpošana, jo ķermenis cenšas nodrošināt skābekli bojātajam sirds muskulim. Elpošana kļūst seklāka un biežāka, tāpēc rodas gaisa trūkuma sajūta.

Kopā ar šiem simptomiem bieži novērojama aukstu sviedru izdalīšanās, īpaši sejā.

Elpošanas rakstura izmaiņas

Elpas trūkums, kas izpaužas kā apgrūtināta vai virspusēja elpošana, ir viena no biežām infarkta pazīmēm. Tas parādās, jo ķermenis cenšas kompensēt trūkstošo skābekli bojātajā sirds muskuļa daļā.

Aukstie sviedri

Apgrūtinātu elpošanu bieži pavada auksti sviedri, visbiežāk sejā. Šī reakcija rodas, jo ķermenis cenšas pielāgoties stresa situācijai un atvieglot sirds darbu.

Gan elpas trūkums, gan auksti sviedri ir nozīmīgi diagnostikas aspekti un bieži rodas kopā ar krūškurvja sāpēm.

Rīcība pie pirmajām infarkta pazīmēm

Ja tiek novērotas infarkta izpausmes, nekavējoties ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vēlama ir iepriekšēja durvju atvēršana, lai mediķi varētu ātri piekļūt pacientam. Cilvēkam ieteicams apgulties un saglabāt mieru, nedrīkst nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Nav ieteicams patstāvīgi doties uz slimnīcu, jo stāvoklis var pēkšņi pasliktināties.

Kamēr mediķi vēl nav ieradušies, personas, kurai ir infarkta simptomi, aprūpē ir svarīgi nodrošināt ērtu guļvietu un netraucētu elpošanu. Ja iestājas bezsamaņa, svarīgi sekot elpošanai un, ja nepieciešams, uzsākt elpināšanu vai sirds masāžu.

• Izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību uzreiz
• Atveriet durvis mediķiem
• Palīdziet pacientam apgulties komfortabli un droši
• Nepārtraukti novērojiet stāvokli un, ja nepieciešams, nodrošiniet pirmās palīdzības pasākumus
• Nedrīkst veikt nekādu fizisku slodzi un nav vēlams bez mediķu uzraudzības doties uz slimnīcu

Ātra reakcija un atbilstoša pirmā palīdzība infarkta gadījumā būtiski palielina izredzes saglabāt dzīvību. Katrs mirklis ir svarīgs, tāpēc jāreaģē nekavējoties.

Aspirīna nozīme infarkta laikā

Aspirīnam ir būtiska nozīme miokarda infarkta gadījumā, jo tas mazina asins recēšanu un samazina trombu veidošanās risku. Svarīgi zināt pareizu aspirīna devu un ievērot lietošanas norādījumus.

Atbilstoša aspirīna deva

Pēc miokarda infarkta simptomu parādīšanās ir ieteicams norīt 300 mg aspirīna tableti. Šāda deva palīdz kavēt trombu veidošanos, taču vispirms nepieciešams izsaukt neatliekamo palīdzību.

Situācijas, kad aspirīnu nedrīkst lietot

• Paaugstināta jutība pret aspirīnu vai citiem salicilātiem
• Aktuālas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas
• Lietojot asins recēšanu nomācošus medikamentus, piemēram, antikoagulantus

Ja ir kāds no minētajiem veselības stāvokļiem, aspirīnu lietot nedrīkst. Pirms tā lietošanas jākonsultējas ar ārstu.

Zelta stunda – svarīgākais laika posms

Infarkta gadījumā pirmajām divām stundām pēc simptomu parādīšanās ir ļoti liela nozīme. Šis periods tiek dēvēts par “zelta stundu”. Šajā laikā iespējams novērst neatgriezenisku sirds bojājumu rašanos.

Tāpēc īpaši svarīgi ir ātri pamanīt infarkta simptomus un, pēc iespējas ātrāk, nonākt ārstniecības iestādē, kur sniegs atbilstošu palīdzību.

Pētījumi rāda, ka Latvijā arī ir augsti saslimstības rādītāji ar sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu reģistrē lielu skaitu insulta un infarkta gadījumu. Specializētās slimnīcās tiek veikts liels skaits asinsvadu trombu izņemšanas procedūru.

Aptuveni 90 procentos insulta gadījumu tiek diagnosticēts išēmisks insults. Klīnikas tiek novērtētas pēc ārstēšanas rādītājiem un sasniegumiem Eiropas mērogā, piešķirot apbalvojumus par izcilību ārstēšanā.

Tas uzsver nepieciešamību rīkoties nekavējoties.

Zelta stundas

ir izšķirošas miokarda infarkta ārstēšanā un sirds audu saglabāšanā. Katra minūte var būt izšķiroša.

Nedrīkst kavēties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu vai došanos uz tuvāko ārstniecības iestādi.

Izplatītākās kļūdas, reaģējot uz infarktu

Pamanot infarkta simptomus, pareiza un tūlītēja rīcība ir ļoti būtiska. Tomēr nereti pieļauj vairākas kļūdas, kas var apdraudēt dzīvību.

Viena no izplatītākajām kļūdām – pazīmju ignorēšana, uzskatot, ka pašsajūta uzlabosies bez ārstēšanās. Tas var būt bīstami.

Cita kļūda ir mēģinājums doties uz slimnīcu saviem spēkiem, neizmantojot mediķu palīdzību. Drošāk ir gaidīt speciālistu ierašanos.

Pirms mediķu ierašanās nevajadzētu iesaistīties nevajadzīgās aktivitātēs, piemēram, mainīt apģērbu vai mazgāties. Labāk mierīgi sagaidīt palīdzību.

• Noliegt infarkta risku, domājot, ka pazīmes pāries pašas no sevis
• Mēģināt pašiem nokļūt slimnīcā, neizsaucot neatliekamo palīdzību
• Uztraukties par ārējo izskatu vai gatavoties pirms mediķu ierašanās
• Sniedzot dzērienus vai pārtiku, jo var rasties apgrūtināta rīšana

Šādas kļūdas noved pie ārstēšanas aizkavēšanās un var izraisīt nopietnus sarežģījumus. Svarīgi ir laicīgi atpazīt infarkta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību.

Profilakse un riska faktoru kontrole

Infarkta risku palielina augsts asinsspiediens, smēķēšana, cukura diabēts, liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Regulāras veselības pārbaudes palīdz savlaicīgi mazināt sirds slimību risku.

Ieteicams pilnībā atteikties no smēķēšanas, ēst sabalansētu uzturu un būt fiziski aktīviem. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka šādas izmaiņas pagarina sirds un asinsvadu veselību un dzīves ilgumu.

Īpaši svarīga ir infarkta profilakse vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuru ģimenes anamnēzē jau ir bijušas sirds slimības. Individuāli izvērtējumi un pārbaudes pēc Eiropas vadlīnijām palīdz mazināt kopējos riska faktorus.

Efektīvi profilaktiski pasākumi dod iespēju samazināt sirds slimību izplatību un mirstību Centrālajā un Austrumeiropā.