Ja esat pamanījis, ka jums pietrūkst seksuālās intereses un tas rada diskomfortu, tas var liecināt par hipoaktīva seksuālās vēlmes traucējuma (HSDD) klātbūtni. HSDD ir seksuālās funkcijas traucējums, kuru raksturo pastāvīgs vai periodiski atkārtojošs seksuālās vēlmes vai ieinteresētības trūkums raksturīgām seksuālām aktivitātēm. Šo stāvokli uzskata par HSDD tikai tad, ja vēlmes trūkums cilvēkam sagādā ievērojamu psiholoģisku diskomfortu un to nerada viegli maināmi apstākļi. Šāds traucējums var izraisīt neapmierinātību un radīt spriedzi intīmajās attiecībās, kā arī negatīvi ietekmēt vispārējo pašsajūtu. Lai gan HSDD var skart gan sievietes, gan vīriešus, biežāk ar šo problēmu sastopas sievietes. Šī traucējuma izcelsmē iesaistās vairāki bioloģiskie, psiholoģiskie un sociālie faktori, tostarp hormonāla nelīdzsvarotība, noteiktu medikamentu lietošana, veselības stāvokļi (piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumi), psiholoģiskas problēmas (depresija, trauksme, agrāk pārciestas traumas) un dzīvesveids. HSDD diagnozi apsver, ja cilvēkam ir samazināta seksuālā vēlme, kas rada psihoemocionālu diskomfortu un nav saistīta ar acīmredzami maināmiem faktoriem, piemēram, attiecību problēmām vai menopauzes izraisītām urīnceļu izmaiņām – šādi apstākļi ir jākoriģē atsevišķi.
- Konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu: Ja rodas aizdomas par HSDD, ieteicams aprunāties ar medicīnas speciālistu. Ārsts var veikt detalizētu izvērtējumu, tostarp asins analīzes, lai noteiktu iespējamos cēloņus, un piedāvāt piemērotus ārstēšanas risinājumus.
- Psihoterapija: Psihologa vai terapeita apmeklējums var palīdzēt risināt psiholoģiskos aspektus, kas saistīti ar HSDD. Kognitīvi biheiviorālā terapija vai seksa terapija sniedz iespēju identificēt un pārvarēt emocionālos vai psiholoģiskos šķēršļus.
- Zāļu terapija: Ārsts var rekomendēt medikamentus seksuālās vēlmes uzlabošanai. Sievietēm pēc menopauzes var tikt izvērtēta testosterona lietošana. Dažos gadījumos tiek nozīmēti tādi preparāti kā flibanserīns vai bremelanotīds, taču to lietošanu rūpīgi apspriež ar ārstu.
- Izmaiņas dzīvesveidā: Veselīga dzīvesveida izvēle – regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšana, sabalansēts uzturs un pietiekams miegs – var pozitīvi ietekmēt seksuālo veselību un vispārējo labsajūtu.
- Atklāta komunikācija ar partneri: Ja HSDD ietekmē attiecības, ir būtiski izvērst godīgu un atklātu dialogu ar otru pusīti. Pāru terapija vai attiecību konsultācijas var palīdzēt risināt attiecību jautājumus, kas saistīti ar seksuālās vēlmes samazināšanos.
Jāpatur prātā, ka nav universālas ārstēšanas pieejas visiem HSDD gadījumiem. Atbilstošākā metode tiek izvēlēta individuāli, ņemot vērā katra cilvēka apstākļus, traucējumus izraisošos faktorus un personiskās vēlmes. Lai noteiktu piemērotākās darbības, nepieciešams konsultēties ar medicīnas speciālistu vai seksuālās veselības speciālistu, jo katra situācija ir unikāla. Papildu informācija par HSDD un ārstēšanas iespējām pieejama vadošajos seksuālās medicīnas žurnālos, tostarp arī starptautiskās sieviešu seksuālās veselības izpētes biedrības izdevumos un praksē balstītos norādījumos par sieviešu hipoaktīva seksuālās vēlmes traucējuma diagnostiku un terapiju.
Sabiedrības veselības speciāliste un seksuālās veselības izglītotāja, kura specializējas reproduktīvās veselības un intīmo attiecību jomā. Viņa raksta rakstus, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast un kopt savu seksuālo labklājību, atbildot uz svarīgākajiem jautājumiem par ķermeni, emocijām un attiecībām.
Līva ir ieguvusi sabiedrības veselības bakalaura grādu Latvijas Universitātē, un maģistra grādu Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā (LSHTM), kur specializējās seksuālās un reproduktīvās veselības programmu izstrādē. Studiju laikā viņa piedalījās dažādos projektos, kuru mērķis bija veicināt atklātu sarunu par seksuālo veselību un izglītību.
