Hronisks sinusīts ir ilgstošs deguna blakusdobumu iekaisums, kas skar deguna un galvas apvidu. Ja tiek traucēta deguna gļotu izvadīšana caur naturālu atveri, deguns un tuvākās zonas, tostarp ap acīm, var kļūt pietūkušas vai jutīgas. Tas izraisa arī aizliktu degunu un apgrūtinātu elpošanu. Šī slimība vienlīdz skar gan bērnus, gan pieaugušos.
Kādi ir hroniska sinusīta simptomi?
Pacientiem ar hronisku sinusītu parasti novērojams deguna gļotādas iekaisums, kas izpaužas ar biezu, bezkrāsainu izdalījumu no deguna un pasliktinātu ožas un garšas izjūtu. Daži cilvēki izjūt gļotu tecēšanu uz aizmugurējās rīkles sienas. Aizlikts deguns ir bieža pazīme. Sāpes, diskomforts vai pietūkums ir jūtams degunā, pieres, vaigu un acu apvidū. Sāpes mēdz izstarot arī uz ausi, augšžokli un zobiem. Rīklē izraisa kairinājumu, kas var parādīties kā klepus, vēlme rīkli tīrīt un kakla sāpes. Daļa pacientu izjūt nepatīkamu elpas aromātu nepietiekamas gļotu drenāžas dēļ. Hroniska sinusīta slimnieki bieži jūtas noguruši. Lielākā daļa simptomu neatšķir hronisko sinusītu no akūta sinusīta. Akūts sinusīts visbiežāk ir saistīts ar saaukstēšanos, kas uz brīdi ietekmē blakusdobumus, savukārt hronisks sinusīts ilgst vismaz 12 nedēļas. Nepietiekami ārstēts akūts sinusīts var pāriet hroniskā formā.
Kad vērsties pie ārsta?
Jāmeklē ārsta palīdzība, ja sinusīts atkārtojas vairākas reizes un nepāriet pēc ārstēšanas. Tāpat, ja simptomi saglabājas ilgāk par 10 dienām. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja novērojams pietūkums vai apsārtums ap acīm. Drudzis, stipras galvassāpes, pieres pietūkums vai stīvs kakls var norādīt uz smagu infekciju. Dažiem gadījumos iespējama apjukuma sajūta un redzes traucējumi, piemēram, dubulta redze – šādi simptomi prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.
Kādi ir hroniska sinusīta cēloņi un riska faktori?
Hroniskam sinusītam var būt dažādi iemesli. Reizēm tiek novēroti deguna polipi – gļotādas sabiezējumi, kas bloķē deguna ejas vai blakusdobumus. Deguna starpsienas deformācija arī var ierobežot blakusdobumu ventilāciju, pastiprinot simptomus. Papildus tam dažas veselības problēmas, piemēram, HIV, cistiskā fibroze, astma un citi imūnsistēmas traucējumi, palielina iespēju saslimt ar hronisku sinusītu. Elpceļu iekaisumi, tostarp saaukstēšanās, izraisa gļotādas sabiezēšanu un gļotu uzkrāšanos. Infekcijas var radīt ne tikai vīrusi, bet arī baktērijas vai sēnītes. Alerģiskas reakcijas, piemēram, siena drudzis, izraisa iekaisumu un blakusdobumu aizsprostojumu. Atsevišķu medikamentu lietošana arī paaugstina šīs slimības risku. Ir novērota saistība starp aspirīna nepanesību un hronisku sinusītu. Tabakas dūmu ietekme vai saskare ar piesārņotām vielām ir noteikta kā vēl viens riska faktors daudzos gadījumos.
Kā notiek hroniska sinusīta diagnostika?
Izmeklējot hronisku sinusītu, ārsts sākumā izvērtē simptomus un pārbauda deguna un sejas jutīgumu, kā arī deguna iekšpusi. Papildus izmanto vairākas diagnostikas metodes. Izmeklēšanai nereti izmanto datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, lai iegūtu detalizētu informāciju par deguna un blakusdobumu stāvokli, identificējot aizsprostojumu vai grūti pamanāmu iekaisumu, ko nav iespējams novērtēt ar endoskopu. Endoskopiskajā izmeklēšanā ar plānu stingru caurulīti, kas aprīkota ar optisko šķiedru un gaismu, apskata deguna un blakusdobumu iekšpusi. Tāpat ārstējošais ārsts var ieteikt ādas alergēnisko testu, lai noteiktu alergēnus, kas varētu izraisīt slimību – šis tests tiek atzīts par ātru un drošu.
- Materiālu paņemšana no deguna un blakusdobumu izdalījumiem (kultūras analīze)
Ja ārstēšana nav efektīva vai simptomi pasliktinās, ārsts var paņemt izdalījumu paraugus no deguna. Šos izdalījumus pārbauda laboratorijā, lai identificētu iespējamos slimības iemeslus, piemēram, baktērijas vai sēnītes.
Kā ārstē hronisku sinusītu?
Hroniska sinusīta terapija iekļauj vairākas pieejas – zāļu lietošanu, imunoterapiju un ķirurģisku iejaukšanos.
Medikamenti
Deguna kortikosteroīdu aerosolu galvenais mērķis ir mazināt un novērst iekaisumu – pie šīs grupas pieder flutikazons, triamcinolons, budezonīds un mometazons. Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu vai izsmidzināmiem līdzekļiem palīdz izvadīt kairinātājus un alergēnus, kā arī samazina izdalījumu apjomu.
- iekšķīgi lietojami vai injicējami kortikosteroīdi
Šīs zāles izmanto iekaisuma mazināšanai, īpaši smaga sinusīta gadījumos, un visbiežāk, ja ir izveidojušies deguna polipi. Tomēr ilgstoša lietošana var būt saistīta ar nopietnām blaknēm, tādēļ šie līdzekļi piemēroti tikai ļoti izteiktu simptomu ārstēšanai.
- Aspirīna desensibilizācijas terapija
Aspirīna nepanesamība ir viens no iespējamiem hroniska sinusīta cēloņiem. Lai uzlabotu panesību, dažkārt ordinē pakāpeniski palielinātas aspirīna devas. Bakteriālas infekcijas gadījumā var nozīmēt antibiotikas. Imunoterapiju – jeb alergēnu vakcināciju – pielieto, ja slimības cēlonis ir alerģija. Šī metode mazina organisma reakciju uz noteiktām alergēnu vielām. Ķirurģija Endoskopisko blakusdobumu operāciju veic, ja ārstēšana ar medikamentiem nav efektīva. Intervences veids tiek izvēlēts individuāli, atkarībā no konkrētajiem apstākļiem un slimības faktoriem, lai paplašinātu šauras blakusdobumu atveres, veicinātu drenāžu vai noņemtu audus vai polipus, kuri traucē deguna eju caurlaidību. Procedūrai izmanto plānu cauruli ar apgaismojumu – endoskopu –, kas palīdz precīzi piekļūt un pārbaudīt blakusdobumus.
Sveikatos ir gyvenimo būdo ekspertė, specializuojanti įvairiose srityse nuo mitybos ir sporto iki psichologijos ir odontologijos. Ji dalijasi straipsniais apie sveiką maistą, sporto programas, ligų prevenciją bei gydymo būdus. Karolina taip pat analizuoja psichologinius aspektus, tokius kaip streso valdymas ar emocinė gerovė, bei pateikia mokslu grįstus patarimus. Jos tikslas – padėti skaitytojams gyventi sveikiau, laimingiau ir sąmoningiau.
